Iesaki rakstu: 
Prezidents Levits, izblamējies stāvam ar hūti galvā valsts himnas laikā, mēģina makšķerēt simpātijas nacionālistu lēģerī. Tālab Valsts Pieneņgalva izbazūnējis medijos, ka ir vienisprātis ar režīma dedzīgo plintnieci un tumsonības ministri Anitu Muižnieci, “ka tuvā nākotnē mācību iestādēs jāatsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas”, aizstājot to ar kādu no ES lielo valstu valodām.
Latvju mēmju tēva mesidžs adresēts auditorijai, kas, lai ieriebtu krieviem, ir gatava iešaut sev abās kājās. Realizējot šādu voluntāru iniciatīvu, Latvija faktiski zaudētu latviešu kadrus sekmīgai visdažādāko jautājumu risināšanai ar Krieviju gan politiskā, gan ekonomiskā, gan kultūras jomā, kas, ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, nav tālredzīgs solis (korekts apzīmējums stulbumam).
Patiesībā Rīgas pils Cepurnieka kaujas sauciens ir tikai vētra ūdensglāzē. Turpinoties tautas nopotēšanas apjomiem, grūti prognozēt – cik skolnieku un studentu vispār būs “tuvā nākotnē”. Toties uzkurināt nacionālās nesaskaņas, lai, piekopjot „skaldi un valdi” politiku, turpinātu mušīt latvzemiešus ar potēm pret kroņa vīrusu un diskriminēt nepotētos neatkarīgi no nacionālās piederības, ir intriganta cienīgs gājiens.
Vēlēšanu gadā uz līdzenas vietas radītais nacionālais kašķis ir pašā laikā visām huntas partijām – JKP, AP!, NA, JV un Saskaņai. Lai gan, kā atzīst Viņa Ekselence Mēles Pavēlnieks, “Tas, es domāju, nav iespējams uz šī gada 1. septembri, jo mums nav vienkārši to skolotāju”, koalīcijas partijas apmuļļās šo neaktuālo problēmu uz pilnu klapi. “Nodevēju apvienība”, slēpjot poti azotē, varēs imitēt patriotiskus aurus. Tomēr vislielāko bonusu un priekšvēlēšanu stuti savai reklāmas kampaņai pret nacisma bubuli iegūst Saskaņa.
Krieviskā elektorāta acīs Saskaņa jau labu laiku ir “kartona mulāža” (durilka kartonnaja) – tikpat centīgi globālo saimnieku dienderi kā bāleliņi. Pašreiz, kad tiek īstenota pasaules mēroga ļaužu depopulācija, cilvēces izdeldētāji savākuši vienkopus visu mastu neģēļus. Latvijā to labi varēja redzēt pagājušā gada 12. novembra pučā, kad, sorosītu iedvesmoti, Urbanovičs, Rubiks juniors un citi “kabančiki” piedalījās valsts apvērsumā kopā ar Raivīti, Iesalnieku un pārējām “šņorēm”.
Vienlaikus nesnauž arī “reņģēdāji”. Lai glābtu savus tautasbrāļus no bendējošās potes, apvienojas dažādu tautību un politisko novirzienu politiķi. Autoritāti krievu vidē iekarojušās partijas, kas iestājas ne vien pret segregāciju pēc tautības, bet arī – pēc medicīniskām pazīmēm, jau atrod kopēju valodu ar latviešu antivakseriem*. Kopā mēs uzvarēsim!
* Pirms pandēmijas afēras es skatījos uz apzīmējumu „antivakseris” ar skepsi. Tagad uzskatu šo birku par kvalitātes zīmi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
