“Neaizvietojamā” Knoka politiskās izklaides par rīdzinieku naudu
Gaida Burve06.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gan Nila Ušakova domei, gan arī jaunajai Rīgas vadības nomenklatūrai ir viens kopīgs ienaidnieks – neērtais Satiksmes departamenta vadītājs Vitālijs Reinbahs (atstādināts uz laiku, kamēr notiek kārtējie mēģinājumi viņu atbrīvot no amata). Tāpēc nevienu vairs arī neizbrīna kārtējā informācija par to, ka esošā Rīgas domes vadība tāpat kā Ušakova laikā ir gatava veikt jebkādus manevrus, lai no viņa atbrīvotos.
Bēdīgi, bet šīs domes regulārās kļūdas un pilnīgā rīcības nespēja efektīvi organizēt satiksmes nozares darbu jau ir kļuvusi leģendāra. Orveliskie paziņojumi par to, ka Rīgā ir labāka velo infrastruktūra nekā Amsterdamā, ir kā “ķirsis” uz neizdarības un haosa kūkas, kura “jābauda” visiem rīdziniekiem, pārvietojoties pa Rīgu. Taču izskatās, ka šāds pats haoss ir ne tikai Rīgas satiksmes infrastruktūras jautājumos, bet arī Rīgas juristu galvās un darbībā.
Šī gada 29. martā pulksten 10.00 bija jānotiek kārtējai tiesas sēdei strīdā par darba tiesisko attiecību noregulēšanu starp V. Reinbahu un Rīgas domi. Tieši pirms šīs tiesas sēdes tiesnesei tika nosūtīta neprofesionāli sagatavota e-pasta vēstule par tiesas sēdes pārcelšanu. Dokuments nebija elektroniski parakstīts, un tajā nebija norādīti nekādi citi atribūti, kas šo vēstuli ļautu identificēt kā oficiālu Rīgas domes dokumentu.
Šajā gadījumā interesantākais ir nevis atribūtu trūkums, bet gan motivācija. Rīgas domei ir sava Juridiskā pārvalde, kuras mājas lapā (https://www.riga.lv/lv/juridiska-parvalde?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F) kā viena no funkcijām ir uzsvērta Rīgas domes pārstāvniecība tiesā. Tomēr izrādās, ka Rīgas domei nav neviena cita jurista, izņemot “slepenpadomnieku” un it kā darba tiesību “ekspertu” Māri Knoku, kas vienīgais varot pārstāvēt Rīgu pietiekami nenozīmīga darba strīda izskatīšanā tiesā.
V. Reinbahs ir atstādināts no amata, nesaglabājot darba samaksu. No šāda viedokļa raugoties, jebkurš lietas izskatīšanas novilcināšanas mēģinājums varētu tikt uzskatīts par gudru taktiku, jo sāpīgi sit pa cilvēku, kurš ir atstāts bez ienākumiem. V. Reinbahs jau vienreiz tiesā uzvarēja N. Ušakovu. Un arī jaunā dome iet viņa pēdās, zaudējot V. Reinbaham vienu tiesu pēc otras. Tāpēc politiski tiešām iesaistītajām personām varētu šķist izdevīgi maksimāli novilcināt kārtējo lietas izskatīšanu, atvirzot pēc iespējas tālāk kārtējo zaudējumu.
Tomēr jārēķinās, ka lietas novilcināšanai ir arī finansiālais aspekts. Zaudējot lietā, tā būs traktējama kā nevērīga attieksme un nesaimnieciska rīcība ar Rīgas nodokļu maksātāju līdzekļiem. Tā teikt, politiska rakstura “izklaide” par vēlētāju naudu. Un M. Knoks noteikti no saviem līdzekļiem Rīgas pilsētai nekompensēs zaudējumus, kad tā būs spiesta izmaksāt visus darba likumā paredzētos maksājumus V. Reinbaham. Tajos noteikti būs jāieskaita arī laiks, kas novilcināts nevajadzīgi atliekot tiesas sēdes.
Šī un daudzas citas epizodes Rīgas domes darbā rada pamatotu sajūtu, ka galvaspilsētu pārņem bardaks, tiesiskais nihilisms un nevērīga attieksme pret Rīgas budžetu. Pilsētas nauda tiek izmētāta pa labi un pa kreisi, bet ierēdņi nezina, ko dara padomnieki.
Nevienam nebūs pārsteigums, ja izredzētie padomnieki Rīgas domi pārstāv arī bez atbilstoši sakārtotām formalitātēm un oficiāla pilnvarojuma. Tas dod iespēju tādiem padomniekiem kā M. Knoks izvairīties no atbildības un vēlāk visu vainu uzvelt ierēdņiem no attiecīgās pārvaldes.
Ļoti iespējams, ka tā ir esošās domes vadības Viļņa Ķirša un Mārtiņa Staķa personā speciāli radīta haosa migla. Tas ļauj noslēpt neizdarību un pretlikumīgas darbības, kad tās ir nepieciešamas, lai izmantotu dienesta stāvokli dažādām “šeptēm”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
