Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 35. gadadienā: Latvijas, iespējams, prokremliskāko advokātu TOP 6

Nav arī noslēpums, ka Latvijā joprojām ir tāda sabiedrības daļa, kam nospļauties uz tādu 4.maiju un 18.novembri kā svētku dienām un kas tieši 9.maiju (“uzvaras dienu”) uzskata par saviem gada nozīmīgākajiem svētkiem. Tas pats par sevi vēl nebūtu nekas, ja vien šī sajūsma par “uzvaras dienu” bieži vien neietu roku rokā ar vienu vai vairākām tādām izpausmēm kā žēlabas par “krievu apspiešanu Latvijā” un Latvijā valdošo “rusofobiju” un “nacisma atdzimšanu”, pret latviešu tautu vērsto padomju represiju attaisnošana, Krievijas agresijas Ukrainā attaisnošana, pasakas par “plaukstošo Latvijas ekonomiku” padomju laikos un nepieciešamību “to atjaunot”, kas esot iespējams tikai Krievijas paspārnē, alkas pēc Padomju savienības atjaunošanas u.tml. Šādu personu vidū ir arī vairāki zināmi vietējie prokremliskie aktīvisti, kuriem savas pretvalstiskās un Krieviju atbalstošās darbības vai izteikumu dēļ nereti sanāk iekulties ķezās ar tiesībsargājošajām iestādēm.

Taču par godu 4.maija valsts svētkiem un, ievērojot to, ka tuvojas arī 9.maijs, nolēmu izpētīt šo jautājumu arī no mazliet cita skatupunkta – apkopot publiski pieejamu informāciju par to, kas ir mūsu vietējie advokāti (vai kas grib par tādiem kļūt), kuri ar savu līdzšinējo profesionālo darbību vai arī ar citām publiskām aktivitātēm raisījuši jautājumus par to, vai viņi ir patiesi uzticīgi Latvijai (kā to paredz advokāta zvērests) vai arī tomēr tiem tuvākas ir iepriekšminētās prokremliskās izpausmes un šo ideju atbalstītāji. Turklāt, ņemot vērā apjomīgo zobenu iepirkumu, kara iespējamību Latvijas teritorijā nevar pilnībā izslēgt, tātad tiktu izveidotas kara tiesas, kurās darbotos noslēgts loks ar advokātiem, kas tam speciāli atlasīti. Visbeidzot faktiski jau pēc mēneša notiks pašvaldību vēlēšanas, kurās tradicionāli startē virkne advokātu; neaizmirsīsim, ka arī premjere ir advokāte.

Tautai jāzina savi varoņi, tādēļ Jūsu uzmanībai un izvērtējumam, iespējams, Latvijas prokremliskāko advokātu TOP 6:

6. vieta – Krievijas vēstniecības sagatavotajā sarakstā iekļautie advokāti un advokātu biroji

Krievijas vēstniecība Latvijā savā mājaslapā ir publicējusi speciālu sarakstu ar tiem advokātiem un advokātu birojiem (atjaunināts 2022.gadā), kuri, kā minēts vēstniecības mājaslapā, ir “apliecinājuši gatavību” Latvijā sniegt juridisko palīdzību Krievijas pilsoņiem.

Sarakstā (neskaitot tos, kas minēti atsevišķi tālāk šajā topā) iekļauti tādi advokātu un advokātu biroju vārdi un nosaukumi kā Igors Jakušonoks, Sergejs Hidašeli, Jevgenija Tverjanoviča-Bore, Valdis Ulmanis, Viesturs Zauls, kā arī advokātu birojs “COBALT”.

Šoreiz bez plašākas katra advokāta un biroja darbības analīzes (kam būtu veltāma atsevišķa izpēte - ikvienam lasītājam ir iespēja to paveikt) – katrs no viņiem tad ir pelnījis dalītu 6.vietu šajā topā. Ne jau nejauši šie vārdi un advokātu biroji (it īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā) joprojām ir iekļauti un atrodas Putina Krievijas vēstniecības sagatavotajā sarakstā kā tādi, kas “apliecinājuši gatavību” nākt talkā juridiskās ķibelēs iekļuvušiem Krievijas pilsoņiem .

5. vieta – Jānis Kārkliņš

Daudziem šī advokāta atrašanās topā, iespējams, ir pārsteigums, taču ar savām pēdējā laika publiskām aktivitātēm J.Kārkliņš šo vietu topā tomēr ir nopelnījis. J.Kārkliņš vismaz publiski līdz šim nav dzirdēts kā vietējo prokremlisko aktīvistu aizstāvis, toties pērn viņš ļoti spilgti iezīmējās kā Krievijas oligarhu interešu aizstāvis Latvijā, kļūstot par bēdīgi slavenā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā Krievijas oligarha Pjotra Avena (kurš savulaik pat pamanījies dabūt Latvijas pilsonību), advokātu lietās saistībā ar Avenam un viņa kompanjonam, vēl vienam Putinam pietuvinātam baņķierim Mihailam Fridmanam piemērotajām sankcijām.

Kārkliņš, kurš pēc publiski pieejamās informācijas iepriekš savā advokāta darbībā visai reti izcēlies ar publiskiem paziņojumiem, bet, ja arī ir izteicies, tad darījis to pietiekami korekti, tagad, cīnoties par sankciju atcelšanu Avenam, savos paziņojumos kļuvis sev netipiski agresīvs – publiski sācis asi kritizēt Latvijas valsti par “neefektīvu” sankciju politiku, ņirdzīgi izteicies par Latvijas rosinājumu iesniegt apelācijas sūdzību par Eiropas Savienības tiesas spriedumu, ar kuru sankcijas tika atceltas (klāstot, ka Avenam labvēlīgais spriedums jau tā esot iznīcinošs un tā pārsūdzība varot izrādīties pazemojoša), biedēt ar “miljardu eiro izmaksām” nodokļu maksātājiem sakarā ar Avena “nepamatoto ievietošanu sankciju sarakstā”, apšaubīt Krievijas uzņēmumu, tostarp Avenam piederošo, Krievijā maksāto nodokļu saistību ar kara atbalstīšanu u.tml.

Ņemot vērā tik kvēlu šī advokāta cīņu par Putinam pietuvināta Krievijas oligarha interesēm Latvijā, J.Kārkliņš šajā topā tiek ierindots 5.vietā. Pikanta nianse – J.Kārkliņa miesīga māsa ir ziedot.lv Rūta Dimanta, kur ir ne tikai privatizējusi ziedošanas kustību Latvijā, bet pozicionē sevi kā kaismīgu Putina Krievijas kritiķi, asi vēršoties pret jebkuru, kas jebkādā veidā par to ierunājas.

4. vieta – Dmitrijs Skačkovs

Ļoti kolorīts advokāts, kurš bieži izcēlies publiskajā telpā ar dažādiem arī skandaloziem paziņojumiem un darbībām, tajā skaitā tādām, kas rada jautājumu par to, kādas valstiskas (un kurai valstij atbilstošas) vai pretvalstiskas vērtības tad ir tuvākas D.Skačkovam?

Šķiet, atbildi uz šo jautājumu D.Skačkovs sniedza jau ļoti sen, pirms gadiem 15, publicējot kādu pārdomu rakstu Delfos, kurā skaidri un nepārprotami nodemonstrēja savu attieksmi pret latviešiem, ko spilgti raksturo šis citāts: “Kamēr latvieši turpinās raudzīties Krievijas virzienā ar lupu, lai atrastu utis, kamēr dziedās par šīm utīm dumjas fašistiskās dziesmiņas, spēlēsies ar prievītēm, svētkiem un tamlīdzīgām pseidopatriotiskām grabažām, nekas nemainīsies.” (Publikācija joprojām publiski pieejama: https://www.delfi.lv/193/politics/34686675/dmitrijs-skackovs-skats-no-malas-uz-latvijas-nakotni ).

Tāpat ir atrodamas ziņas, ka tālākajā advokāta karjerā 2019.gadā D.Skačkovs devies uz Krieviju, Sanktpēterburgu, lai tur apmeklētu ar Putina atbalstu rīkoto Krievijas Tieslietu ministrijas juridisko konferenci. Pēc atgriešanās no konferences D.Skačkovs labākajās Krievijas divkosības tradīcijās aicinājis žurnālistus, kuri uzdevuši viņam jautājumus par konferences apmeklējumu, “nejaukt jurisprudenci ar politiku”. Tas nekas, ka klātesošajiem konferencē savu izpratni par “tiesiskumu” klāstīja ne tikai juristi, bet arī tādi politiķi kā tā brīža Krievijas tieslietu ministrs Dmitrijs Konovalovs, kura laikā Krievija iebruka gan Gruzijā (2008.gadā), gan pirmo reizi hibrīdkara veidā Ukrainā, anektējot Krimas pussalu (2014.gadā), gan arī tā brīža Krievijas premjerministrs, šobrīd viens no redzamākajiem un agresīvākajiem Kremļa fašistiskās ideoloģijas paudējiem Dmitrijs Medvedevs.

Savukārt jau neilgi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā D.Skačkovs nekautrējās šo notikumu izmantot savās (nu labi, pieņemsim, ka sava klienta) interesēs, nākot klajā ar publisku paziņojumu portālā Delfi par konkrētu viņa klienta naudas atmazgāšanas lietu, tajā apšaubot Latvijas valsts sniegtās palīdzības Ukrainai efektivitāti un lietderīgumu, ja vien šī “palīdzība”, kā var secināt, nebūs pietiekami praktiska jeb saistīta ar kriminālprocesa izbeigšanu pret viņa ukraiņu klientu.

Pēc šī visa, protams, nebūt nepārsteidz, ka D.Skačkova vārds atrodams arī minētajā Krievijas vēstniecības mājaslapā publicētajā Krievijai “draudzīgo advokātu” sarakstā. Publiski figurē arī informācija, ka D.Skačkovs nodrošina Krievijas ietekmes aģentu Latvijā intereses un aizstāvību tiesvedībās.

3. vieta – Viktorija Jarkina-Toča

Advokāte, kura šajā topā iekļuvusi ne tik daudz savas profesionālās darbības dēļ, bet gan, pateicoties viņas publiskām aktivitātēm. Tā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā V.Jarkina-Toča nepalaida garām iespēju publiski TV24 tiešajā ēterā izplatīt Krievijas propagandas naratīvu par “rusofobiju” Latvijā, sūdzoties par to, cik “nepareizi” latvieši attiecas pret krieviem un krievu valodu, un stāstot, ka V.Jarkinu-Toču “krievu uzvārda dēļ” Latvijā apspiežot pat zobārsti. Vēsture klusē vai Jarkina savus zobus spiesta pucēt Krievijā, izliekoties par tūristi un traucoties uz turieni satiksmes autobusā vai arī dara to mājas apstākļos, akurāt kā krāso matus tie, kuriem nesanāk naudas frizierim.

Līdz ar to nepārsteidz arī šīs advokātes politiskās izvēles. Bijusi politiskās partijas “Alternative” un vēlāk “Stabilitātei” biedre, ieņēmusi amatu “Stabilitātei” valdē, kandidējot pašvaldību vēlēšanās kopā ar, piemēram, tādiem personāžiem kā prokrieviskais aktīvists un bijušais Eiroparlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis, kurš regulāri nonācis VDD redzeslokā par pretvalstiskām darbībām un savulaik 4.maiju “atzīmēja”, demonstrējot padomju armiju slavinošu filmu, kā arī pašreizējais Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs, pie kura VDD savulaik veica kratīšanu kriminālprocesā par nacionālā, rasu un etniskā naida izraisīšanu un kurš vēl nupat gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā publiski aicināja latviešus “krāmēt koferus” prom no Rīgas un stāstījis, ka Padomju savienības īstenotās represijas pret latviešu tautu esot organizējuši paši latvieši.

Pēc kopīgas darbošanās ar minētajām personām no “Stabilitātes”, tagad V.Jarkina-Toča acīmredzot ir saistīta ar A.Šlesera partiju “Latvijas pirmajā vietā”, jo pēc publiski pieejamām ziņām ir A.Šlesera ilggadīgā līdzgaitnieka un partijas biedra Sandra Toča dzīvesbiedre. Par Šlesera un Toča simpatizēšanu Krievijas politiskajām “vērtībām” un it sevišķi oligarhu naudai publiski ir atrodams ļoti daudz informācijas.

2. vieta – Elizabete Krivcova

Līdzīgi kā topa 3.vietā esošā V.Jarkina-Toča arī E.Krivcova šajā topā iekļuvusi ne savas līdzšinējās profesionālās darbības dēļ, bet gan publisko aktivitāšu un vēl arī cita zīmīga iemesla dēļ – E.Krivcova nav advokāte, bet ļoti vēlas par tādu kļūt un tādēļ pirms kāda laika bija pieteikusies zvērināta advokāta eksāmena kārtošanai. Taču, lai kļūtu par zvērinātu advokātu, ar izglītību un gribēšanu kārtot eksāmenu vien nepietiek. Viens no vērtēšanas kritērijiem ir arī nevainojamas reputācijas esamība. Šim notikumam pavisam nesen bija pievērsies arī kāds nu jau nedaudz saguris svētdienas vakara raidījums.

Kā zināms, E.Krivcovai reputācijas kritērijā pārāk spoži neklājas – E.Krivcova ir viena no zināmākajām Krievijas politikas ideju nesējām un aktivitāšu īstenotājām Latvijā, esot tādu organizāciju un kustību kā “Nepilsoņu komiteja”, “Nepilsoņu kongress”, “Latvijas krievu kopiena”, kuras savu aktivitāšu dēļ regulāri nonākušas Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā, viena no līderēm. E.Krivcova regulāri iekļauta VDD pārskatos un riska informācijā kā Krievijas tautiešu politikas atbalstītāja Latvijā līdz ar, piemēram, tādiem pretvalstiskiem un prokremliskiem aktīvistiem kā Aleksandrs Gapoņenko un Tatjana Ždanoka.

Līdz ar to loģisks šķiet nesen pieņemtais Latvijas Zvērinātu advokātu padomēs lēmums par E.Krivcovas nepielaišanu pie advokāta eksāmena kārtošanas, kuru, kā ziņots publiski, E.Krivcova jau apņēmusies pārsūdzēt tiesā.

Līdz ar to E.Krivcova, lai arī nav advokāte, ir pelnījusi godpilno 2.vieta topā kā potenciālā advokāte – par drosmi pieteikties advokāta eksāmenam, neskatoties uz šādu pretvalstisku un prokremlisku “vēsturisko bagāžu”, un apņemšanos cīnīties par zvērināta advokāta statusu līdz pēdējam, kas tātad nozīmēs nepieciešamību pierādīt, ka viņas reputācija ir nevainojama un E.Krivcova ir lojāla Latvijai. Iespējams šis ir arī hibrīdkara elements – kļūstot par zvērinātu advokāti, Krivcova varētu pretendēt arī uz darbību kara tiesās. Pētījumi par padomju laika tiesu sistēmas attieksmi pret “nepareizajiem” pilsoņiem ir vienu otru autoru noveduši pat pie notiesājoša sprieduma mūslaikos.

Kas zina, ja E. Krivcovai tomēr izdosies pierādīt neiespējamo un kļūt par advokāti, tieši viņa nākotnē konkurēs ar šī topa pārliecinošo līderi, zvērinātu advokāti Immu Jansoni. Potenciāls ir.

1. vieta – Imma Jansone

Uz šo brīdi pārliecinoša topa līdere. I.Jansone ne tikai savā profesionālajā darbībā jau vairāk nekā 10 gadus acīmredzami specializējas sadarbībai ar Latvijas “9.maija” kontingenta agresīvākajiem, pretvalstiskākajiem un redzamākajiem indivīdiem, bet saistībā ar savu klientu lietām nekautrējas paust arī pārliecību, kura acīmredzot atbilst klientu viedoklim par Latvijas valsti.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, I.Jansones klientu lokā ir bijusi vesela prokremlisko un pretvalstiski noskaņoto “zvaigžņu plejāde”: par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu tiesātais nacionālboļševiku aktīvists Beness Aijo, par nacionālā naida noziegumiem un citiem noziegumiem pret valsti apsūdzētie un tiesātie Aleksandrs Gapoņenko un Vladimirs Lindermans, par spiegošanu un terorismu (kopā ar Lindermanu) tiesātie Krievijas pilsoņi Andrejs Popko un Aleksandrs Kurkins, par spiegošanu notiesātais bijušais Iekšlietu ministrijas darbinieks Oļegs Buraks, par sadarbību ar Krievijas specdienestiem apsūdzētā Svetlana Nikolajeva, par sadarbību ar Krievijas propagandas portālu “Sputnik” apsūdzētais žurnālists Vladimirs Dorofejevs, par dalību noziedzīgā, pretvalstiskā organizācijā apsūdzētā prokremliskā aktīviste Tatjana Andrijeca, par nacionālā naida kurināšanu apsūdzētais bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, par aicinājumu ziedot Krievijas armijai apsūdzētais arī bijušais Rīgas domes deputāts Igors Kuzmuks. Sarakstu varētu turpināt vēl un vēl.

Papildus minētajam pati I.Jansone visai bieži prokremliskajā presē un citos medijos ir dalījusies ar savu personīgo viedokli saistībā ar savu klientu lietām, kurš atbilst Krievijas propagandas naratīviem par “rusofobiju” Latvijā, īstenoto “politisko vajāšanu” pret citādi domājošajiem, Latvijas demokrātiskas valsts iekārtas apšaubīšanu, cilvēktiesību pārkāpšanu (protams, viņasprāt, tās tiek pārkāptas tieši pret viņas klientiem, prokremliskajiem aktīvistiem) u.tml.

Nav brīnums, ka pie tik pārliecinošas prokremlisko ideju aizstāves gan savā profesijā, gan personiskajā pozīcijā attiecīgās kategorijas klienti “stāv rindā”. I.Jansoni, jāatzīst, šobrīd neiespējami izkonkurēt ir pat visiem iepriekšminētajiem topa dalībniekiem-advokātiem kopā ņemtiem, līdz ar to I.Jansone uzvar ar ļoti pārliecinošu atrāvienu. Taču pagaidīsim – varbūt par advokāti tomēr izdosies kļūt Krivcovai, Trampa retorikas pavadījumā skapja durvis plašāk atvērs Jarkina-Toča, Kārkliņš vai uzlēks jaunas zvaigznes, kas rindosies Krievijas vēstniecības sarakstos ar īkšķīti augšup.

Novērtē šo rakstu: