Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz vēlēšanām ir atlikušas trīs nedēļas. Kur vien ej, visur dzirdi: “Par ko lai balso? Nav, par ko balsot!” Kā tā - nav? Mums ir plaša izvēle - mums piedāvā 16 sarakstus!

Kas vainīgs pie tā, ka piedāvājums mūs neapmierina? Mēs paši! 27 gadu laikā mēs neesam kļuvuši par sociāli atbildīgu sabiedrību. Lai par tādu kļūtu, reizi 4 gados piedalīties parlamenta vai vietējo pašvaldību vēlēšanās ir stingri par maz. Pilsonisku sabiedrību veido politiski apzinīgi, patstāvīgi domājoši indivīdi, kuriem ir rīcības un izvēles brīvība ietekmēt sabiedriskos procesus.

Pilsoniskās līdzdalības koeficients Latvijā ir ļoti zems - ES valstu vidū mēs esam ceturtie no beigām. Cik nevalstiskās organizācijās mēs darbojamies (ja vispār darbojamies)? Pēc vēlēšanām partijas dara, ko grib, jo vēlētājs ir atslābis.

Cik lielā mērā un cik aktīvi mēs sekojam Saeimas un valdības darbam? Vai mēs nosodām politiskās laimes meklētājus un staigātājus Saeimā? Vai Valsts prezidents to dara? Vai likumdošana nosaka, ka, ja ievēlēto deputātu neapmierina partijas darbs, viņš noliek mandātu, nevis staigā pa Saeimu, laimi meklēdams? Šī pastaiga nelabi ož un tiek dāsni atalgota.

Pavērojiet vēlēšanu sarakstus, un jūs saskatīsiet līdzību ar kāršu spēli Zolīti! Pēc katras dalīšanas trumpja kalpiņš te vienās rokās (lasi - sarakstā), te otrās. Tiec nu gudrs! Latvijas vēlētāja politiskā kultūra pieļauj un pieņem šos politiskās laimes meklēšanas procesus, līdz ar to degradējot visu pasākumu, ko sauc par “politiku”.

Ko darīt? Vispirms censties izprast tos politiskos un ekonomiskos procesus, kas notiek Eiropā un pasaulē. Šodien dzīvojam politisko juku laikos, kad vecā kārtība brūk un jaunai vēl tikai zīmē projektus. Šādā situācijā ir vajadzīga jauna, drosmīga politiskā domāšana. Situāciju nevar izmainīt tie, kas to ir sakropļojuši. Un nav svarīgi - apzināti vai neapzināti. Viņiem ir jāiet mājās!

Dzird sakām: “Nu ko tad tie jaunie bez pieredzes un zināšanām!” Visos sarakstos ir daudz jaunu cilvēku ar labu, laikmetam atbilstošu izglītību. Pieliekot plus zīmes jaunajiem un svītrojot vecos, jūs palīdzēsiet vecajiem aiziet mājās. Visīstenākais demokrātijas garants ir izglītība. Jā, viņiem nav pieredzes valsts darbā, bet vai Godmaņa pirmajai valdībai bija? Pieredzes nebija, bet bija pašaizliedzīgs darbs valsts labā. Mēs panācām, ka mūsu neatkarība kļuva neatgriezeniska.

Es labprātāk dzīvoju jaunu cilvēku politiskajā laboratorijā, nekā turpinu vērot, kā tālāk politiski un ekonomiski degradējas mana Latvija. Protams, šīs vēlēšanas neizmainīs daudz, bet tās varētu aizsākt atveseļošanās procesu.

Neiet balsot nav protests - tā ir padošanās! Piedalīšanās vēlēšanās ir labs piemērs bērniem, kā kļūt par atbildīgiem pilsoņiem un ka katra mūsu balss skaitās. Demokrātija nav tikai tiesības balsot - tās ir tiesības dzīvot pašcieņā.

Pārpublicēts no Facebook.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...