Iesaki rakstu: 
Šodienas situācija spilgti parāda, kā Tu, RĪDZINIEK, tiec piekrāpts trīskārši, maksājot DĀRGĀKO siltumtarifu Baltijā. Un tas viss – laikā, kad vajadzēja būt otrādi - lētākajam. Pirms liktenīgā 2019. gada Rīgā bija LĒTĀKAIS siltums visā Baltijā!
Katrs rīdzinieks vidēji gadā pārmaksā ~700 € par siltumu. Par šo naudu bagātībā dzīvo privāto šķeldas katlumāju īpašnieki, kuri pelna miljonus uz Tava komunālā rēķina.
Kas notika vakar? TEC ražoja elektrību, dedzinot gāzi pie cenas ~141 €/MWh (pīķī pat līdz 275 €/MWh), ar jaudu 350–400 MW.
Blakusprodukts? Siltums – 200–250 MW, kas rodas BEZ MAKSAS kā kondensācijas rezultāts.
Un kur šis milzīgais siltuma apjoms nonāca? Pareizi – atmosfērā! Vienkārši izpūsts gaisā.
Šis bezmaksas siltums varēja 100% nosegt visas vakardienas Rīgas siltumvajadzības. Par velti. Karl, PAR VELTI!
Tā vietā RīgasSiltums izvēlas neņemt bezmaksas siltumu, bet iegādāties to pa dārgo no vietējiem šķeldas ražotājiem – maksimālajā tarifā, bez konkurences.
Rezultāts:
▪️ Papildu CO₂ emisijas kvotas
▪️ Piesārņojums
▪️ Vēlreiz dedzināta šķelda
▪️ Privāto katlumāju miljonu peļņa – līdz 42% gadā!
Vienas katlumājas piemērs:
▪️ Apgrozījums: 21 milj. € / gadā
▪️ Peļņa: 7 milj. € / gadā
= 42% peļņa (ar to var konkurēt tikai narkobizness)
KAS JĀDARA?
1.“Rīgas Siltumam” jāmaina īpašnieku struktūra, nevar pastāvēt 49% un 49% – jāpārdala Rīgas domei un Latvenergo, nevis valdībai Ekonomikas ministrijas izskatā.
2. “Nedēļas tirgus” jāaizstāj ar dienas siltum tirgu, atbilstoši NordPool elektroenerģijas tirgum.
3. Jāpārskata SPRK tarifa aprēķina metode, kas šobrīd ir absurdi dārga un nepareiza, tādejādi pieļaujot privātām katlumājām nopelnīt ar daudzkāršu uzviju.
4. Jāmaina Konkurences padomes šaurā interpretācija no 2019. gada.
5. Atlikumsiltumam jābūt prioritātei Nr.1. Klimata un enerģētikas ministrijai.
Šie risinājumi ir vienkārši.
Ja tos ieviesīs – Rīgas siltuma tarifs būs atkal lētākais Baltijā, kā tam pienāktos būt.
Un rīdzinieks beidzot pārstās maksāt pārmaksas, kas šobrīd padara bagātus dažus “izredzētos”.
Problēma ir AKŪTA – TEC darbosies pilnā jaudā arī maijā, jūnijā, jūlijā un augustā.
Tā kā BRELL tīkla atslēgšana un Estlink2 bojājums ir izmainījuši TEC lomu reģionā, tas nozīmē: visa Rīgas siltuma jauda šovasar būs pieejama kā blakusprodukts.
Tikai jābūt gribai to izmantot.
Nevis ļaut siltumam burtiski izkūpēt gaisā.
Attēlā – par šo situāciju tieši atbildīgais klimata un enerģētikas ministra izstrādājums Kaspars Melnis.
Seko mums 
Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas. 
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
