Iesaki rakstu: 
Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Un tas viss ir laikā, kad pati valsts pārvalde un arī politiķi turpina dzīres mēra laikā – būvē tanku pieminekļus, ne par centu negrasās samazināt partiju finansējuma apjomu un arī citus savus nevajadzīgos tēriņus mazina, manuprāt, diezgan simboliski.
Proti, nedēļas sākumā portāls Delfi un pēc tam arī citi mediji ziņoja, ka negaidīti ir atceltas 40 līdz šā gada beigām vēl plānotās valsts apmaksātās krūts vēža rekonstruktīvās operācijas pacientēm. Trauksmi par to sacēla onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība Onkoalianse.
Tomēr izskatās, ka publiskajai pārvaldei par to maza bēda, turklāt jau ir arī atrasta klasiskā birokrātijas atruna – vienkārši izbeidzies plānotais finansējums. Un Veselības ministrijas (VM) ierēdne Sanita Janka arī diezgan skaidri aģentūrai LETA pasaka – visticamāk, papildu finansējums krūšu rekonstrukcijas operācijām pēc krūts vēža izoperēšanas šogad netiks atrasts.
Pēc Jankas teiktā, krūšu rekonstrukcijas operācijas ir plānveida pakalpojums, un ārstniecības iestādēm līgumā ir noteikta summa, cik daudzām pacientēm šīs operācijas var nodrošināt. Attiecīgi šīm iestādēm esot jābūt atbildīgām – ja valsts paredz noteiktu summu, tad šīs summas ietvaros sievietēm pakalpojumu var nodrošināt.
Kopējā pakalpojumu summa ārstniecības iestādēm ir zināma no gada sākuma, tāpēc tās nosaka, cik operāciju gadā iespējams veikt, klāstīja ierēdne. Ja naudas nepietiek, nākas veidot rindas. Pašreizējā situācija izveidojusies, jo gada pirmajos astoņos mēnešos veikts vairāk operāciju, nekā paredzēts piešķirtajā finansējumā, – tā ierēdne. Viss. Vārdu sakot – paši vainīgi. Naudas nav, neko papildus nedabūsiet.
Līdzīgs stāsts ir arī Labklājības ministrijas (LM) lauciņā – taupības dēļ cilvēki ar maznodrošinātā statusu no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas, kuras būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem, aģentūra LETA noskaidrojusi LM. Neiedziļinoties detaļās – te arī kā iemesls esot naudas trūkums. Punkts.
Tā vien izskatās – nevienu labi paēdušo un pie labas veselības esošo politiķi vai ierēdni vispār neinteresē slimnieku un badā esošo līdzcilvēku problēmas. Šķiet, šie lēmēji laikam cer, ka finansējumu atkal nodrošinās sabiedrība.
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.