Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā brīdī diskrēti iejaucoties Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, nav izdevusies viņa partijas biedra, finanšu ministra Jāņa Reira padomnieces Karīnas Plokas iecelšana AS Augstsprieguma tīkls padomē, kas viņai gadā nodrošinātu aptuveni 30 000 eiro papildienākumus.

Šā gada jūnijā Finanšu ministrija kā AS Augstsprieguma tīkls kapitāldaļu turētājs izsludināja konkursu uz šī elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora padomes locekļa posteni.

Konkurss neradīja pārliecinošu iespaidu, jo sludinājums par to tika izvietots 7. jūnijā, bet pieteikšanās termiņš beidzās jau nedēļu vēlāk – 14. jūnijā, savukārt izvirzītās prasības bija diezgan iespaidīgas. Tāpēc likumsakarīgi konkurss beidzās bez rezultātiem, kaut gan par to Finanšu ministrija klusēja līdz pat šīs nedēļas pirmdienai, 16. septembrim.

Tāpat ne ministrija, ne arī pats Augstsprieguma tīkls publiski neinformēja arī par to, ka jau no 9. septembra uzņēmuma padome ir lemtnespējīga – oficiāli pēc savas vēlēšanās padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu pameta par bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas domubiedru uzskatītais Jurijs Spiridonovs.

16. septembra darbdienas beigās Finanšu ministrija oficiāli paziņoja, ka „akcionāra lēmumu rezultātā ir nodrošināts, ka Augstsprieguma tīkls padome ir rīcībspējīga. Tajā darbu turpina Olga Bogdanova un papildus ir iecelts arī Kaspars Āboliņš” – Valsts kases pārvaldnieks.

Taču paziņojumā bija noklusēts, ka K. Āboliņš ir izvēlēts kā aizvietotājs Finanšu ministrijas sākotnēji iecerētajai kandidatūrai uz Augstsprieguma tīkla padomes locekļa amatu – finanšu ministra J. Reira padomniecei K. Plokai.

Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, pret šādu „savējās” kandidatūru iestājies Ministru prezidents K. Kariņš, kurš tikpat stingri šovasar iebilda arī pret ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieka Pāvela Rebenoka iecelšanu cita nozīmīga valsts uzņēmuma – Latvenergo padomē.

Atšķirība gan ir tā, ka Latvenergo gadījumā K. Kariņš izteicās atklāti un publiski, savukārt J. Reira padomnieces gadījumā viņš attiecībā uz savu partijas biedru – finanšu ministru ir bijis maksimāli diskrēts un kluss.

„Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uztur nemainīgi augstus ētikas un profesionalitātes standartus attiecībā uz personālpolitiku un labas pārvaldības principu ievērošanu valsts kapitālsabiedrību padomēs.”

Tas bija viss, ko premjera vārdā viņa preses sekretārs sākotnēji atbildēja uz jautājumu – vai valdības vadītājam ir bijusi saruna ar J. Reiru saistībā ar K. Plokas iecelšanu AS Augstsprieguma tīkls padomē un, ja jā, tad pēc kā iniciatīvas un ar kādu rezultātu?

Arī pēc vairākkārtējas pārjautāšanas izrādījās – šis ir jautājums, uz kuru Ministru prezidents kategoriski nevēlas ne melot, ne sniegt patiesu atbildi.

„Ministru prezidents regulāri tiekas ar valdības ministriem, tostarp arī ar finanšu ministru. Piemēram, 16.09.2019. darba dienas gaitā Ministru prezidents ar finanšu ministru tikās četras reizes. Šo tikšanos laikā pārrunāti dažādi jautājumi saistībā ar valsts budžeta veidošanu, valdības, valsts pārvaldes un valsts kapitālsabiedrību darbu,” skanēja premjera atbildes jaunā versija uz to pašu jautājumu.

Arī finanšu ministrs J. Reirs nevēlējās atbildēt uz faktiski identisku jautājumu - vai viņam ir bijusi saruna ar valdības vadītāju saistībā ar K. Plokas iecelšanu AS Augstsprieguma tīkls padomē un, ja jā, tad pēc kā iniciatīvas un ar kādu rezultātu.

Savukārt Augstsprieguma tīkla preses pārstāve uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Vara Boka un pārējās vadības vārdā atteicās no jebkādiem komentāriem, tostarp nevēloties atbildēt arī uz jautājumu – kā uzņēmums var komentēt pieņēmumu, ka J. Spiridonovs ir bijis spiests pamest darbu valsts kapitālsabiedrībā saistībā ar viņa oficiāli reģistrēto laulību ar sava dzimuma pārstāvi.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...