Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā brīdī diskrēti iejaucoties Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, nav izdevusies viņa partijas biedra, finanšu ministra Jāņa Reira padomnieces Karīnas Plokas iecelšana AS Augstsprieguma tīkls padomē, kas viņai gadā nodrošinātu aptuveni 30 000 eiro papildienākumus.

Šā gada jūnijā Finanšu ministrija kā AS Augstsprieguma tīkls kapitāldaļu turētājs izsludināja konkursu uz šī elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora padomes locekļa posteni.

Konkurss neradīja pārliecinošu iespaidu, jo sludinājums par to tika izvietots 7. jūnijā, bet pieteikšanās termiņš beidzās jau nedēļu vēlāk – 14. jūnijā, savukārt izvirzītās prasības bija diezgan iespaidīgas. Tāpēc likumsakarīgi konkurss beidzās bez rezultātiem, kaut gan par to Finanšu ministrija klusēja līdz pat šīs nedēļas pirmdienai, 16. septembrim.

Tāpat ne ministrija, ne arī pats Augstsprieguma tīkls publiski neinformēja arī par to, ka jau no 9. septembra uzņēmuma padome ir lemtnespējīga – oficiāli pēc savas vēlēšanās padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu pameta par bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas domubiedru uzskatītais Jurijs Spiridonovs.

16. septembra darbdienas beigās Finanšu ministrija oficiāli paziņoja, ka „akcionāra lēmumu rezultātā ir nodrošināts, ka Augstsprieguma tīkls padome ir rīcībspējīga. Tajā darbu turpina Olga Bogdanova un papildus ir iecelts arī Kaspars Āboliņš” – Valsts kases pārvaldnieks.

Taču paziņojumā bija noklusēts, ka K. Āboliņš ir izvēlēts kā aizvietotājs Finanšu ministrijas sākotnēji iecerētajai kandidatūrai uz Augstsprieguma tīkla padomes locekļa amatu – finanšu ministra J. Reira padomniecei K. Plokai.

Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, pret šādu „savējās” kandidatūru iestājies Ministru prezidents K. Kariņš, kurš tikpat stingri šovasar iebilda arī pret ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieka Pāvela Rebenoka iecelšanu cita nozīmīga valsts uzņēmuma – Latvenergo padomē.

Atšķirība gan ir tā, ka Latvenergo gadījumā K. Kariņš izteicās atklāti un publiski, savukārt J. Reira padomnieces gadījumā viņš attiecībā uz savu partijas biedru – finanšu ministru ir bijis maksimāli diskrēts un kluss.

„Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uztur nemainīgi augstus ētikas un profesionalitātes standartus attiecībā uz personālpolitiku un labas pārvaldības principu ievērošanu valsts kapitālsabiedrību padomēs.”

Tas bija viss, ko premjera vārdā viņa preses sekretārs sākotnēji atbildēja uz jautājumu – vai valdības vadītājam ir bijusi saruna ar J. Reiru saistībā ar K. Plokas iecelšanu AS Augstsprieguma tīkls padomē un, ja jā, tad pēc kā iniciatīvas un ar kādu rezultātu?

Arī pēc vairākkārtējas pārjautāšanas izrādījās – šis ir jautājums, uz kuru Ministru prezidents kategoriski nevēlas ne melot, ne sniegt patiesu atbildi.

„Ministru prezidents regulāri tiekas ar valdības ministriem, tostarp arī ar finanšu ministru. Piemēram, 16.09.2019. darba dienas gaitā Ministru prezidents ar finanšu ministru tikās četras reizes. Šo tikšanos laikā pārrunāti dažādi jautājumi saistībā ar valsts budžeta veidošanu, valdības, valsts pārvaldes un valsts kapitālsabiedrību darbu,” skanēja premjera atbildes jaunā versija uz to pašu jautājumu.

Arī finanšu ministrs J. Reirs nevēlējās atbildēt uz faktiski identisku jautājumu - vai viņam ir bijusi saruna ar valdības vadītāju saistībā ar K. Plokas iecelšanu AS Augstsprieguma tīkls padomē un, ja jā, tad pēc kā iniciatīvas un ar kādu rezultātu.

Savukārt Augstsprieguma tīkla preses pārstāve uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Vara Boka un pārējās vadības vārdā atteicās no jebkādiem komentāriem, tostarp nevēloties atbildēt arī uz jautājumu – kā uzņēmums var komentēt pieņēmumu, ka J. Spiridonovs ir bijis spiests pamest darbu valsts kapitālsabiedrībā saistībā ar viņa oficiāli reģistrēto laulību ar sava dzimuma pārstāvi.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...