Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens no retāk lietotajiem ir uzkrājumu līmenis. Atšķirībā no makroekonomiskajiem izaugsmes rādītājiem, tas vairāk atspoguļo sociālo situāciju valstī - to, ko īstenībā sauc par valsts attīstību.

Varam ilustrācijās pārliecināties, ka mūsu ģimenes šajā ziņā joprojām nav atkopušās no 2008.-2009. gadu finanšu krīzes, jo pirmskrīzes uzkrājumu līmenis tā arī vēl nav sasniegts. Daži to pamanījušies vērtēt kā "veiksmes stāstu". Bet, tas uz viņu goda prāta. Citi gan teiktu, ka tas dēļ augstā patēriņa līmeņa un tas ir tieši tas, kas šobrīd virza ekonomiku. Arī taisnība.

Taču - vai varam padomāt, kas notiks, kad sāksies jauna krīze, un tāda gan jau noteikti būs. Darbavietu skaits strauji samazināsies, bezdarba līmenis pieaugs, ģimeņu ienākumi saruks, bet uzkrājumu taču nav - dzīvojam uz "krīta", rožainām nākotnes cerībām. Daudziem parādījušās jaunas saistības pret bankām - re, kā tās pelna.

Tātad jauns emigrācijas vilnis? Diez vai, bagātās valstis stingri ierobežojušas imigrāciju. Atliek bankroti - gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām. Tātad arī bankām.

Ir tikai viens variants, kā kaut nedaudz pasargāties - uzkrājumi jāveido valstij. Citiem vārdiem, valsts budžetam pašreizējās samērā labvēlīgās ekonomiskās konjunktūras situācijā jābūt uzkrājošam - ar pārpalikumu, lai nebaltās dienās būtu, no kā dzīvot.

Izdzīvot varētu, protams, atkal aizņemoties, kā tas jau bija iepriekšējā finanšu krīzē. Bet, kāds būs valsts ārējais parāds? Pērn tas pat bija pieaudzis līdz 40.1%, salīdzinājumā ar 36.5% 2015. gadā.

Šie ir eksistenciālie jautājumi, par kuriem vērts padomāt nodokļu un citu reformu gaitā. Taču pagaidām neizskatās, ka tā notiktu.

Pārpublicēts no Facebook

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

Foto2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi kritizējusi vairākus runātājus ikgadējā Indijas Zinātnes kongresā par neracionālu, galvenokārt reliģijā balstītu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisīja, piemēra, Āndhra Pradēšas centrālās universitātes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dēmonu dievam Rāvanam savulaik bijuši lidlauki mūsdienu Šrilankas teritorijā un 24 veidu lidmašīnas,” (“Vadošā Indijas zinātnieku konferencē vadību pārņem reliģisku teoriju sludinātāji”, Delfi, 2019, 7. janvāris).
Lasīt visu...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...