Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens no retāk lietotajiem ir uzkrājumu līmenis. Atšķirībā no makroekonomiskajiem izaugsmes rādītājiem, tas vairāk atspoguļo sociālo situāciju valstī - to, ko īstenībā sauc par valsts attīstību.

Varam ilustrācijās pārliecināties, ka mūsu ģimenes šajā ziņā joprojām nav atkopušās no 2008.-2009. gadu finanšu krīzes, jo pirmskrīzes uzkrājumu līmenis tā arī vēl nav sasniegts. Daži to pamanījušies vērtēt kā "veiksmes stāstu". Bet, tas uz viņu goda prāta. Citi gan teiktu, ka tas dēļ augstā patēriņa līmeņa un tas ir tieši tas, kas šobrīd virza ekonomiku. Arī taisnība.

Taču - vai varam padomāt, kas notiks, kad sāksies jauna krīze, un tāda gan jau noteikti būs. Darbavietu skaits strauji samazināsies, bezdarba līmenis pieaugs, ģimeņu ienākumi saruks, bet uzkrājumu taču nav - dzīvojam uz "krīta", rožainām nākotnes cerībām. Daudziem parādījušās jaunas saistības pret bankām - re, kā tās pelna.

Tātad jauns emigrācijas vilnis? Diez vai, bagātās valstis stingri ierobežojušas imigrāciju. Atliek bankroti - gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām. Tātad arī bankām.

Ir tikai viens variants, kā kaut nedaudz pasargāties - uzkrājumi jāveido valstij. Citiem vārdiem, valsts budžetam pašreizējās samērā labvēlīgās ekonomiskās konjunktūras situācijā jābūt uzkrājošam - ar pārpalikumu, lai nebaltās dienās būtu, no kā dzīvot.

Izdzīvot varētu, protams, atkal aizņemoties, kā tas jau bija iepriekšējā finanšu krīzē. Bet, kāds būs valsts ārējais parāds? Pērn tas pat bija pieaudzis līdz 40.1%, salīdzinājumā ar 36.5% 2015. gadā.

Šie ir eksistenciālie jautājumi, par kuriem vērts padomāt nodokļu un citu reformu gaitā. Taču pagaidām neizskatās, ka tā notiktu.

Pārpublicēts no Facebook

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...