Iesaki rakstu: 
Līdz ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītās Ģenerālprokuratūras nespēju līdz galam izmeklēt tā saukto „Lemberga stipendiātu lietu”, atsevišķi Pietiek avoti ļauj noprast, ka daļa no šīs lietas materiāliem varētu tikt nopludināti, lai „kaut nedaudz” iekustinātu šīs skandalozās lietas virzību. Lemberga stipendiātu lieta tiek izmeklēta kriminālprocesā par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziegumiem jau kopš 2007.gada.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, vairāki bijušie un esošie Ģenerālprokuratūras darbinieki, kuri bijuši un ir saistīti ar Ventspils amatpersonu lietu un arī tā saukto Lemberga stipendiātu lietu, esot neapmierināti ar šīs izmeklēšanas virzību pēdējos gados, kopš Ģenerālprokuratūras vadību pārņēma Kalnmeiers.
Tāpēc netiek izslēgts, ka, lai iekustinātu izmeklēšanas procesu, varētu tikt publiskota daļa no Lemberga stipendiātu lietas materiāliem, tai skaitā virknes amatpersonu un politiķu prokuratūrā sniegto liecību.
Nojaušams, ka atsevišķu ar Lemberga stipendiātu lietu saistīto izmeklētāju neapmierinātību izsaukusi gan pašreizējā situācija valstī, gan aizvien ievērojamā Lemberga netiešā ietekme uz varas procesiem Latvijā, gan fakts, ka stipendiātu lieta līdz tiesai, visticamākais, tā arī nenonākšot un ka vairākas pārbaudes par augstām amatpersonām, tai skaitā tieslietu ministru Gaidi Bērziņu pamazām tikušas noliktas „uz bremzēm.”
Pietiek jau rakstīja, ka Kalnmeiera vadībā Ģenerālprokuratūra, visticamākais, izgāzusi Lemberga stipendiātu lietu un ka izmeklēšana šajā lietā pamazām ir nobremzējusies. Līdz ar to izskan minējumi, ka Kalnmeiers, 2010.gada vasarā pārņemot prokuratūras vadību no Jāņa Maizīša, visticamākais, ir paveicis galveno uzdevumu – „nolikt uz bremzēm” Lemberga stipendiātu lietu.
Tā saukto Lemberga stipendiātu lietas izmeklēšanu, kuras ietvaros tiek izmeklēta Ventspils mēra Lemberga vadībā, iespējams, īstenota politisko partiju, politiķu un valsts amatpersonu uzpirkšanu vairāku gadu garumā, tam tērējot vismaz 7,5 miljonus dolāru, prokuratūrā sāka 2007.gada sākumā, laikā, kad Ģenerālprokuratūru vadīja Maizītis. Lembergs jebkādu savu saistību ar politiķu un partiju kukuļošanu ir noliedzis un savulaik nievājoši izteicies gan par Maizīti, gan viņa vadīto Ģenerālprokuratūru. Par Kalnmeiera darbību Lembergs, kurš gadiem ilgi „stipendiātu” lietu dēvējis par farsu un politisko pasūtījumu, nievājošas piezīmes un vērtējumus nav paudis.
Oficiālu lēmumu par kriminālprocesu, kura ietvaros tiek izmeklēta stipendiātu lieta, prokuratūra vēl pieņēmusi un norādījusi, ka šajā lietā aizvien tiek turpināta pirmstiesas izmeklēšana.
Tā sauktā Lemberga stipendiātu lieta raisīja aizdomas, ka ar Ventspils mēra gādību, iespējams, Latvijā ilgstoši pirkta politiskā vara un neoficiālus maksājumus no Ventspils melnās kases jeb tā sauktā 5% fonda, iespējams, saņēmušas tādas varas partijas kā Latvijas ceļš, TB/LNNK, Latvijas Pirmā partija, demokrātiskā partija Saimnieks, Zaļo un Zemnieku savienību veidojošās Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība. Tāpat, iespējams, arī Einara Repšes veidotā partija Jaunais laiks, kā arī vairākas sīkpartijas.
Turklāt pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas tā sauktā Lemberga stipendiātu lieta nav vienīgā, kurai pēc Kalnmeiera kļūšanas par ģenerālprokuroru 2010.gada vasarā ieslēgtas bremzes. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas ar Kalnmeiera gādību tiesībsargājošās iestādes, tai skaitā KNAB, pielikušas punktu pārbaudei, kas savulaik tikusi uzsākta saistībā ar tieslietu ministra Bērziņa (Visu Latvijai-TB/LNNK) iespējamo piekukuļošanu saistībā ar tā sauktajiem drošības likumu grozījumiem. Šie likuma grozījumi tika veikti ekspremjera Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā, 2007.gada sākumā un izraisīja asu publisku nosodījumu. Pret tiem kategoriski iestājās toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. Tolaik Bērziņš tāpat kā pašlaik bija tieslietu ministrs. Tieši saistībā ar tā sauktajiem drošības likuma grozījumiem, kuri medijos tika saistīti ar Lemberga interesēm, tieslietu ministrs Bērziņš politikas kuluāros ieguva iesauku „Lemberga pastnieks.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
