Nejauši apstiprinās “sabiedriskā” Latvijas Radio finansiālā saikne ar Ventspili
N. Andersons28.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdībai izlemjot par valstij nevajadzīgu mazākuma akciju privatizāciju, nejauši atklājies, ka attiecībā uz notikumiem Ventspilī vienveidīgu nostāju ieņēmušais valsts uzņēmums Latvijas Radio visu laiku bijis finansiāli saistīts ar tādiem Ventspils miljonāriem, ar kuru interesēm saskanējuši „sabiedriskā” radio tiražētie viedokļi.
Vēl 1996. gadā Latvijas Radio piedalījās reģionālās radiostacijas Kurzemes Radio dibināšanā, ieguldot pamatkapitālā 1500 latus mantiskā veidā. Par Kurzemes Radio vadītāju kļuva pieredzējusī radiožurnāliste un redaktore Silva Bendrāte, kas dažu gadu laikā spēja padarīt Kurzemes Radio par vienu no populārākajām reģionālajām radiostacijām — savā apraides zonā, kas drīz aizsniedzās līdz pat Jūrmalai, Kurzemes Radio piesaistīja trešdaļu (!) no pārklājuma teritorijā esošās auditorijas. Panākumus garantēja tas, ka šajā radiostacijā — pretstatā dažām citām reģionālajām stacijām — bija augstvērtīgi visi ētera elementi: gan dziesmu izvēle ar uzsvaru uz vietējo mūziku (ieskaitot t.s. “Liepājroku” un Kuldīgas pagrīdi), gan aizrautīgi dīdžeji, gan profesionāls ziņu dienests.
Kad S. Bendrātes darbu kurzemnieki novērtēja, ievēlot viņu Saeimā no Vienotības saraksta, Kurzemes Radio nonāca AS Lauku Avīze (izdod Latvijas Avīzi, Praktisko Latvieti u.c.) kontrolē, kas tolaik pilnībā piederēja Ventbunkeram. Šo uzņēmumu tolaik kontrolēja kopīgi vietējie miljonāri Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs, Genādijs Ševcovs, Igors Skoks līdz ar toreizējo “arestētās mantas glabātāju” Rūdolfu Meroni. Drīz vien O. Berķis tika iecelts AS Lauku Avīze padomē, kas viņam deva pastarpinātu ietekmi arī uz Kurzemes Radio, jo Lauku Avīzei 2015. gadā piederēja 93,10% no Kuldīgā bāzētās radiostacijas akcijām.
Vienlaikus visus šos gadus AS Kurzemes Radio akcionāru sarakstā palika arī valsts uzņēmums Latvijas Radio. Situācija nemainījās pēc tam, kad R. Meroni atbrīvojās no pārējiem Ventbunkera līdzīpašniekiem — O. Berķis kļuva arī par AS Lauku Avīze īpašnieku un deklarēto patiesā labuma guvēju, pārdēvējot šo izdevniecību par Latvijas Medijiem, līdz ar to viņš vienlaikus deklarēts kā vienīgais Kurzemes Radio labuma guvējs. Valdes loceklis ir Edgars Čeporjus — ilggadējs O. Berķa menedžeris dažādos tranzītuzņēmumos. Raidstacija pēdējos gados apgrozījusi ap ceturtdaļmiljonu eiro, kas ir diezgan tipisks cipars reģionālajam medijam, un tajā strādā virs desmit darbiniekiem.
Gadu gaitā radiostacijai vairākkārt tika audzēts statūtkapitāls, līdz tas sasniedza 97 793 eiro, ko veido 10 294 akcijas. Tā kā Latvijas Radio savu ieguldījumu nepalielināja, valsts radio uz 2020. gada vidu bija saglabājušās 60 akcijas ar 780 eiro nominālvērtību, kad Ministru kabinets nolēma privatizēt šīs 60 akcijas, jo to palikšana valsts uzņēmuma īpašumā nepilda nekādus valsts institūciju uzdevumus vai funkcijas.
Tā kā Kurzemes Radio ir slēgtā akciju sabiedrība, kam nav pienākuma publiskot precīzu akcionāru sarakstu, savukārt valsts uzņēmums Latvijas Radio nekad nav afišējis savu līdzdalību citas radiostacijas statūtkapitālā, tad tikai no valdības lēmuma sabiedrība droši uzzināja par šāda fakta esamību.
Iepriekšējā pusotrā gadu desmitā Latvijas Radio ir saņēmis regulāru kritiku par to, ka izmantojis katru ieganstu veidot tendenciozus un angažētus sižetus par biznesu un pašvaldības darbu Ventspilī, kas arvien saskan ar Ventspils mēra Aivara Lemberga biznesa un/vai politisko sāncenšu ikreiz aktuālo retoriku un vērsti pret viņiem netīkamo pilsētas mēru. Tagad, izliekot Latvijas Radio piederošās Kurzemes Radio akcijas privatizācijas izsolē, ir piepildījusies un apstiprinājusies informācija par to, ka Latvijas Radio gadiem ilgi bijusi kopīga finansiāla saikne ar konkrētu Ventspils politekonomisko grupējumu, kuram vajadzīgie izteikumi un viedokļi tikuši tiražēti neskaitāmos sižetos, intervijās un raidījumos Latvijas Radio ēterā.
Pagājušonedēļ šī saikne beidzot pārrauta: lai arī izsolē piedalījās tikai viens dalībnieks, tomēr tā atzīta par notikušu. Pircējs solījis 830 eiro, bet tā identitāte tikšot atklāta pēc tam, kad nosolītā summa tiks reāli samaksāta.
Interesanti, ka O. Berķa kontrolētajā Kurzemes Radio gadu gaitā tikpat kā nav skanējuši tīšuprāt tendenciozi ziņu materiāli attiecībā uz vienu vai otru Kurzemes pašvaldību vai politiķi — radiostacija labi jūt auditorijas noskaņojumu, ka vietējos apstākļus pārzinošie klausītāji negrib saņemt sagrozītu saturu. Līdz ar to Ventspils miljonāriem vajadzīgo tendenciozitātes nodrošināšanu uzņēmies “sabiedriskais” radio, kas nav atkarīgs no auditorijas reakcijas un ko nodokļu maksātājiem jāuztur jebkurā gadījumā, grib viņi to vai ne.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
