Nejauši apstiprinās “sabiedriskā” Latvijas Radio finansiālā saikne ar Ventspili
N. Andersons28.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdībai izlemjot par valstij nevajadzīgu mazākuma akciju privatizāciju, nejauši atklājies, ka attiecībā uz notikumiem Ventspilī vienveidīgu nostāju ieņēmušais valsts uzņēmums Latvijas Radio visu laiku bijis finansiāli saistīts ar tādiem Ventspils miljonāriem, ar kuru interesēm saskanējuši „sabiedriskā” radio tiražētie viedokļi.
Vēl 1996. gadā Latvijas Radio piedalījās reģionālās radiostacijas Kurzemes Radio dibināšanā, ieguldot pamatkapitālā 1500 latus mantiskā veidā. Par Kurzemes Radio vadītāju kļuva pieredzējusī radiožurnāliste un redaktore Silva Bendrāte, kas dažu gadu laikā spēja padarīt Kurzemes Radio par vienu no populārākajām reģionālajām radiostacijām — savā apraides zonā, kas drīz aizsniedzās līdz pat Jūrmalai, Kurzemes Radio piesaistīja trešdaļu (!) no pārklājuma teritorijā esošās auditorijas. Panākumus garantēja tas, ka šajā radiostacijā — pretstatā dažām citām reģionālajām stacijām — bija augstvērtīgi visi ētera elementi: gan dziesmu izvēle ar uzsvaru uz vietējo mūziku (ieskaitot t.s. “Liepājroku” un Kuldīgas pagrīdi), gan aizrautīgi dīdžeji, gan profesionāls ziņu dienests.
Kad S. Bendrātes darbu kurzemnieki novērtēja, ievēlot viņu Saeimā no Vienotības saraksta, Kurzemes Radio nonāca AS Lauku Avīze (izdod Latvijas Avīzi, Praktisko Latvieti u.c.) kontrolē, kas tolaik pilnībā piederēja Ventbunkeram. Šo uzņēmumu tolaik kontrolēja kopīgi vietējie miljonāri Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs, Genādijs Ševcovs, Igors Skoks līdz ar toreizējo “arestētās mantas glabātāju” Rūdolfu Meroni. Drīz vien O. Berķis tika iecelts AS Lauku Avīze padomē, kas viņam deva pastarpinātu ietekmi arī uz Kurzemes Radio, jo Lauku Avīzei 2015. gadā piederēja 93,10% no Kuldīgā bāzētās radiostacijas akcijām.
Vienlaikus visus šos gadus AS Kurzemes Radio akcionāru sarakstā palika arī valsts uzņēmums Latvijas Radio. Situācija nemainījās pēc tam, kad R. Meroni atbrīvojās no pārējiem Ventbunkera līdzīpašniekiem — O. Berķis kļuva arī par AS Lauku Avīze īpašnieku un deklarēto patiesā labuma guvēju, pārdēvējot šo izdevniecību par Latvijas Medijiem, līdz ar to viņš vienlaikus deklarēts kā vienīgais Kurzemes Radio labuma guvējs. Valdes loceklis ir Edgars Čeporjus — ilggadējs O. Berķa menedžeris dažādos tranzītuzņēmumos. Raidstacija pēdējos gados apgrozījusi ap ceturtdaļmiljonu eiro, kas ir diezgan tipisks cipars reģionālajam medijam, un tajā strādā virs desmit darbiniekiem.
Gadu gaitā radiostacijai vairākkārt tika audzēts statūtkapitāls, līdz tas sasniedza 97 793 eiro, ko veido 10 294 akcijas. Tā kā Latvijas Radio savu ieguldījumu nepalielināja, valsts radio uz 2020. gada vidu bija saglabājušās 60 akcijas ar 780 eiro nominālvērtību, kad Ministru kabinets nolēma privatizēt šīs 60 akcijas, jo to palikšana valsts uzņēmuma īpašumā nepilda nekādus valsts institūciju uzdevumus vai funkcijas.
Tā kā Kurzemes Radio ir slēgtā akciju sabiedrība, kam nav pienākuma publiskot precīzu akcionāru sarakstu, savukārt valsts uzņēmums Latvijas Radio nekad nav afišējis savu līdzdalību citas radiostacijas statūtkapitālā, tad tikai no valdības lēmuma sabiedrība droši uzzināja par šāda fakta esamību.
Iepriekšējā pusotrā gadu desmitā Latvijas Radio ir saņēmis regulāru kritiku par to, ka izmantojis katru ieganstu veidot tendenciozus un angažētus sižetus par biznesu un pašvaldības darbu Ventspilī, kas arvien saskan ar Ventspils mēra Aivara Lemberga biznesa un/vai politisko sāncenšu ikreiz aktuālo retoriku un vērsti pret viņiem netīkamo pilsētas mēru. Tagad, izliekot Latvijas Radio piederošās Kurzemes Radio akcijas privatizācijas izsolē, ir piepildījusies un apstiprinājusies informācija par to, ka Latvijas Radio gadiem ilgi bijusi kopīga finansiāla saikne ar konkrētu Ventspils politekonomisko grupējumu, kuram vajadzīgie izteikumi un viedokļi tikuši tiražēti neskaitāmos sižetos, intervijās un raidījumos Latvijas Radio ēterā.
Pagājušonedēļ šī saikne beidzot pārrauta: lai arī izsolē piedalījās tikai viens dalībnieks, tomēr tā atzīta par notikušu. Pircējs solījis 830 eiro, bet tā identitāte tikšot atklāta pēc tam, kad nosolītā summa tiks reāli samaksāta.
Interesanti, ka O. Berķa kontrolētajā Kurzemes Radio gadu gaitā tikpat kā nav skanējuši tīšuprāt tendenciozi ziņu materiāli attiecībā uz vienu vai otru Kurzemes pašvaldību vai politiķi — radiostacija labi jūt auditorijas noskaņojumu, ka vietējos apstākļus pārzinošie klausītāji negrib saņemt sagrozītu saturu. Līdz ar to Ventspils miljonāriem vajadzīgo tendenciozitātes nodrošināšanu uzņēmies “sabiedriskais” radio, kas nav atkarīgs no auditorijas reakcijas un ko nodokļu maksātājiem jāuztur jebkurā gadījumā, grib viņi to vai ne.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
