Nekas spilgtāk neparāda to, ka 4.maija režīms ir līdz absurdam kolhozniecisks, bandītisks un sarkanbrūns, kā Medību likuma grozījumi
Jens Zvirgzdgrauds28.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunie Medību likuma grozījumi, kas ir šobrīd Saeimā apstiprināti otrajā lasījumā, manuprāt, pārkāpj manas Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu. Ar dažiem teikumiem, kas paredz atļaut medīt privātos īpašumos, kuru īpašnieki līdz šim nav noslēguši līgumus ar medību kolektīviem, pēc likuma grozījumu pieņemšanas paredzēts sagatavot Ministru kabineta noteikumus, lai turpmāk atļautu medīt īpašumos bez īpašnieka atļaujas:
- ja tiek izsekots ievainots medījums,
- ja par to vienojas novada medību komisija,
- ja vairāki kolektīvi vienojas par medību iecirkņa ārējām robežām.
Tas nozīmē, ka zemes īpašnieks var sagaidīt pa viņa īpašumu bez pieteikšanās ar ieroci klīstošu cilvēku. Kā šeit ar drošību?! Domājams, ka Latvijas malumednieki par šo teiks lielu paldies!
Vēl pēc šādiem nosacījumiem iespējama situācija, kad, piemēram, teritorijā x ar kopplatību
Pēc šo grozījumu apstiprināšanas un sekojošo MK noteikumu sarakstīšanas (kas ir jau daudz vienkāršāk nekā likuma grozījumi Saeimā) visi šie
Mērķis ir skaidrs - nelegāli pilnībā medīt svešos īpašumos, izliekoties, ka tiek medīti "aizšauti" dzīvnieki. No civillikuma pat iznāk, ka, ja dzīvnieks ir aizšauts un aizbēg, tas nozīmē, ka tas nav tavs medījums un tev nav nekādu tiesību uz tā iegūšanu kaut kur citur un tā paturēšanu, - dzīvnieks pat var atlabt un izdzīvot. Ir grūti aptvert, uz kādu čekistisku un komunistisku iegribu pamata šādu sarkano baronu feodālu likumu vispār var bīdīt.
Esmu iecerējis vākt parakstus pret šādiem grozījumiem un, ja tādi tiks pieņemti, tad izmantot visas juridiskās iespējas iesūdzēt tiesā gan manu īpašuma tiesību aizskārējus, gan Latvijas valsti par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Šādi grozījumi ir nonsenss. Medītājam jāmedī savā īpašumā vai jādabū atļauja no īpašnieka, kura īpašumā tas vēlas medīt. Gribi lielāku medījamo platību? Nopērc sev mežu. Lauksaimniekam zvēri traucē? Ej un medī lauksaumnieka teritorijā, ja viņš atļauj. Vari pat lauksaimniekam atalgojumu prasīt. BET NELIEN MANĀ MEŽĀ!
Nekas spilgtāk neparāda to, ka 4.maija režīms ir līdz absurdam kolhozniecisks, bandītisks un sarkanbrūns, kā šādi medību likuma grozījumi. Viss tas perfekti redzams kopējā mežu izzagšanas normatīvajā regulējumā, kas ir izstrādāts sabiedrības dabas resursu izlaupīšanai. Latvijas valsts mežu darbinieki, gan priekšnieķeļi, gan mežizstrādes brigadieri, kuri saviedojuši medību formējumus, nomā par kapeikām no LVM platības, kur organizē saviem drauģeļiem, arī pagastu vietvalžiem, partorgiem dzinējmedības. Šaušanas izklaides pasākumu pakalpojumu dzinējmedību formātā nedēļu garumā šie LVM darboņi regulāri sniedz arī ārvalstniekiem.
30 gadu laikā ir izzagta koksne (tieši nocirsta un pārdota, naudu nozogot Latvijas tautai) aptuveni 22-23 miljardu € vērtībā. Gan kā apaļkoksne, gan kā sortiments. Mežinieki ir tie paši medību klubu īpašnieki, LVM darboņi, mežizstrādes uzņēmumu īpašnieki, kas nomā platības medību komercdarbībai.
Ir arī vietejie un austrumu kaimiņzemes “muižnieķeļi,” kas sagrābušies zemes, kuriem pastarpināti pieder tūkstosiem ha, kas nodarbojas ar medību tūrisma organizēšanu.
Privātīpašumam tomēr vismaz kapitālismā (kā pie mums tagad, ja kas) vajadzētu palikt arī turpmāk privātīpašumam, štrunts par kādu tur mednieku biedrību interesēm, tas fakts!
Un otrais fakts ir, ka aizsargjoslām tomēr arī turpmāk vajadzētu palikt tieši par aizsargjoslām, nevis kādu tur medību zonām!!
Dzīvojam muļķu zemē, kur visai bieži likumi tiek pieņemti kādas šauras cilvēku grupas interesēs. Uzskatu, ka:
1. Medības ir pēc iespējas jāreglamentē, lai nebūtu nekad iespējama situācija, ka kāds zemnieks pēkšņi savas mājas dārzā ierauga mednieku ar bisi rokās.
2. Teritorijām, kur medī, jābūt stingri precīzi līdz metram noteiktām, un tās nedrīkst būt tuvumā ceļiem, dzīvojamām mājām u.t.t. Nedrīkst pieļaut nekādas atkāpes, kad kāds iedomāsies vajāt dzīvnieku pa teritorijām, kur medības nav paredzētas. Ja nenošāva dzīvnieku medību teritorijā un dzīvnieks aizbēga, tad ar to arī jāapstājas. Par dzīvnieku, kas nomedīts ārpus medību teritorijas, jāatbild kā par malumedībām.
3. Medniekiem jāuzliek atbildība par to, ka viņiem neizdodas dzīvnieku uzreiz nošaut un viņu vainas dēļ aizšauti dzīvnieki skraida apkārt, nevis jāatļauj viņiem vajāt dzīvniekus “eksteritoriāli.”
Kur skatās Saeimas juridiskie dienesti?
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.