Nekaunīgais apšļakstītājs noskaidrots - tas izrādās kāds Iekšlietu ministrijas pasūtījumu pildītājs
PIETIEK14.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek izdevies noskaidrot tās automašīnas īpašniekus, kuras vadītājs aizvadītajā nedēļā tika fiksēts, veicot neapdomīgu apdzīšanas manevru un dramatiski - no galvas līdz kājām - apšļakstot kādu gājēju. Cietušā var vērsties pret automašīnas turētājiem - telekomunikāciju uzņēmumu Anna AD - gan ar civilprasību tiesā, gan arī Ceļu policijā, pieprasot atlīdzību no OCTA apdrošinātāja, skaidro Valsts policija.
"Otrdien, 8.aprīlī, kāds huligāns-autovadītājs apšļakstīja pa trotuāru ejošu sievieti. Uz ielas bija pietiekami daudz vietas, lai peļķi varētu apbraukt. Nabaga sieviete bija slapja no galvas līdz kājām," - tā aizvadītajā nedēļā portālā Delfi ziņoja aculiecinieks Sergejs.
Ziņojumam bija pievienots arī video, kas apskatāms šeit. Videoieraksts rāda, kā automašīna Volkswagen pēc apdzīšanas manevra no galvas līdz kājām apšļāc kādu gājēju un bez mazākajām šaubām dodas tālāk.
Pietiek ir izdevies noskaidrot, ka automašīnas Volkswagen Passat ar valsts reģistrācijas numuru HO 7524 īpašniece ir līzinga kompānija Nordea Finance Latvia, bet turētāja - SIA Anna AD, kuras īpašnieki ir 1970. gadā dzimusī Dana Rainesa, 1933. gadā dzimusī Valentīna Rainesa un 1961. gadā dzimušais Andrejs Šepeļenko, kurš ir arī uzņēmuma valdes loceklis.
Uzņēmumā Pietiek tika paziņots, ka neviens no tā īpašniekiem vai vadības par šo atgadījumu izteikties nevēloties, jo šādi sīkumi viņiem nešķietot nozīmīgi. Pēc Pietiek rīcībā esošās neoficiālās informācijas, šis "sīkums" atgadījies, pie stūres esot tieši uzņēmuma vadītājam.
Interesanti, ka uzņēmums ar īpatno attieksmi pret "sīkumiem" vērā ņemamu daļu savu ienākumu gūst, izpildot Latvijas valsts iestāžu pasūtījumus. Tā klientu vidū ir Iekšlietu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīgas dome un Rīgas brīvostas pārvalde, kā arī Latvijas Mobilais telefons, Latvenergo un TeliaSonera.
"Ja peļķi ir iespējams apbraukt, tad autovadītāja pienākums ir šo peļķi apbraukt. Ja nav iespējams, tad samazināt ātrumu. Par šo ir paredzēts administratīvais sods brīdinājums vai naudas sods - 7 eiro. Cietušajam ir tiesības vērsties pret autovadītāju ar civilprasību, cietušais var izsaukt arī Ceļu policiju un pieprasīt atlīdzību no OCTA apdrošinātāja," - tā notikušo Pietiek komentēja Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis.
"Cietušais var vērsties tiesā ar civiltiesisku prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, jo drēbes noteikti ir cietušas, un to noteikti vajadzētu darīt - kaut kad jau arī Latvijā vajadzētu sākt par šādiem gadījumiem sūdzēt tiesā. Tad nu vainīgais šoferis pēc tam varēs mēģināt regresa kārtībā piedzīt no ceļu uzturētāja par to, ka tur ir bedre," Pietiek skaidroja kāds advokāts.
Pietiek publicē arī dažus lasītāju komentārus pēc videoieraksta noskatīšanās:
"Mjāāa.. Nu ir man gadījies apliet gājējus.. bet nu nekad tīšām.. Šinī gadījumā jāsaka, ka šoferim būtu vēl kursos jāpamācās braukt!!! Tas, ka nolēja sievieti, tas viens, bet loham jau nepielec, ka, šādi ieliekot peļķē, varēja pasākums beigties traģiski... samestu mašīnu un iemestu vēl kādam purnā..."
"Nu redz - esmu gan autobraucējs, gan kājāmgājējs, gan aktīvs velobraucējs. Vienkārši ir tā, ka sliktās vietas, ja pārvietojies regulāri, tad arī zini no galvas. Zini, kur kādu apšļakstīsi, kur bedrē/lūkā trāpīsi, kur jāpamūk no trolejbusa, lai neapšļaksta. Bet video gan izskatās pēc agresīva braucēja."
"Pēc definīcijas notikušais ir Ceļu satiksmes negadījums (CSNg), respektīvi, ceļu satiksmē noticis negadījums, kura rezultātā trešajai personai (gājējai) nodarīti materiālie zaudējumi (bojāts mētelis, drēbes u.c.). Pēc CSNg t/l vadītājam ir jāapstājas notikuma vietas - šaja gadījumā ir negadījuma vietas atstāšana - ja iespējams identificēt vainīgā t/l valsts numura zīmi - jāsniedz iesniegums policijai - un tad viņš dabū pēc pilnas + klāt pieteikt gadījumu apdrošināšanas sabiedrībā un tam nelietim vēl klāt regresu AS uzceps."
"Paskaties, kādā ātrumā viņš brauc, jo arī tas, kurš filmēja, nevilkās uz 20km/h... Vadītājam tomēr mazdrusciņ ir jāseko tam, pa kurieni viņš brauc.. ."
"Vispār pirms peļķes ir jāsamazina ātrums... izbraukšana caur peļķi lielā ātrumā + kādu vēl apšļakstīt ir pārkāpums... info priekš idiņiem - TO MĀCA AUTOSKOLĀ, ja vien tiesības nav nopirktas... sods vismaz kādreiz bija 10 Ls..."
"Kaut kāds murgs.... ja slikti ceļi vai nevari filtrēt ceļa stāvokli, tad nebrauc! tas draiveris vispār neredz, kas apkārt notiek, kreisā josla bija tukša. Pretīgi, ka apšļāca gājēju, bet arī autiņam tādas peļķes var beigties bēdīgi. Panaceja - fotoradars šeit nelīdz, tas uz auniem nedarbojas."
""Da" ieskaties video sižetā. Auto strauji piegrieza ceļa labajai malai, kur atradās peļķe, kaut gan ceļa vidus bija sauss. Tas bija apzināts manevrs, lai izbrauktu cauri lielajai peļķei."
"Pretī tajā brīdī nebrauca mašīna, tik tuvu ietvei piebrauca pilnīgā bezjēgā, turklāt apdzīšanu veica 50m pirms krustojuma, kas arī ir bezsakars. Latvijas ceļu stāvoklis nevienam nav noslēpums - ja nemāki apbraukt peļķi, brauc ar autobusu. Ja redzi, ka ceļi ir pielijuši, domā pirmkārt par gājējiem, nevis par to, kā uzspēt uz Ugunsgrēku. Protams, gadīties var katram. Bet, ja gadījās, tad vismaz varēja piestāt un piedāvāt sievieti nogādāt uz mājām."
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
