Nekustamo īpašumu darbonis Lazdiņš atkal ķēries pie afērām?

»

atgādināsim, kas radīja korumpētu un mafiozu tiesu sistēmu Latvijā, kas dod iespēju piesmiet cietušos. Guļāns, Maizītis, Kalnmeiers, Bičkovičs utt.

Atbildēt

»

Nē, afēriste viņa nav. Tieši otrādi - viņa afēristus atmasko. To labi nojauš arī tas pats Andris Guļāns, Agris Bitāns un citi, kas zina ko ēduši.

Atbildēt

»

Vai Jūs domājat, ka pensionāri, kas raksta tādas vēstules kāds var piesmiet? Vai pēc afēristes drīzāk neizklausās viņa?

Atbildēt

»

profesionāli speciālisti un eksperti neslēps savas adekvātās zināšanas, pārbaudot sūdzību daļā ne tikai par prettiesisku sveša īpašuma izmantošanu un LAD maksājumu saņemšanu, bet arī noskaidrojot lietas apstākļus dabā. Postījumus apzināti kaitējot var radīt arī ar traktoru izrakājot pļavu, pļavas ceļu un speciāli izberot akmeņus. Gribas pajautāt Jums, vai vēlaties palīdzēt cietušajai vai pazemot un piesmiet pensionāri?

Atbildēt

»

kaut vai šī frāze:"uz lauka atstāja lielus laukakmeņus"
tie ir lieli cilvēka radīt postījumi: uz lauka atstāti lieli laukakmeņi.

Atbildēt

»

Kāpēc Jūs domājat, ka Atlavina raksta adekvātas lietas?Neizklausās gan.

Atbildēt

Viju vai Liju Ritenbergu?

Atbildēt

»

Jautājums būtu ar ko Advokātu kolēģijā nodarbojās bijušais Andra Guļāna (vēlēk Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tagad Augstākās tiesas senators)vadītās Rīgas pils. Maskavas rajona Tautas tiesas tiesu izpildītājs Agris Bitāns, ka viņš neredzēja, ka viņa kolēģi Advokātu kolēģijā pašā vadības spicē palīdz piesegt Stikāna pretlikumības pret Atlavinu? Vai tiešām viņi cerēja, ka interneta laikmetā izdosies noslēpt pretlikumības?

Atbildēt

»

* Pēc neatkarības atgūšanas vajadzēja visus tiesnešus atlaist un visas esošās LPSR tiesas likvidēt, bet to vietā uz vairākiem gadiem izveidot pagaidu tiesas, kur par tiesnešiem iecelt: a) latviešu juristus - pretpadomju disidentus, b) trimdas latviešus, c) ārvalstniekus - Latvijai draudzīgo ārvalstu pilsoņus. Vienlaikus būtu jāļauj tiem no bijušajiem tiesnešiem, kuŗi būtu gatavi atmest padomismu un kalpot demokrātiskajai Latvijai, atgūt tiesnešu amatus, - katru no viņiem individuāli izvērtējot un uzņemot atpakaļ. Arī prokuratūru vajadzēja radikāli reformēt, bez žēlastības izdzenot no tās visus bataragveidīgos un vairāku gadu laikā pakāpeniski, bet pilnīgi nomainot visus prokurorus. Diemžēl nekas tāds pat piedāvāts netika - tāpēc, ka "Latvijas ceļš". Rezultātā mēs varam, cik gribam, skaisti dziedāt par mūsu valsts kontinuitāti ar 18. novembŗa Republiku; politikā, pārvaldē un tiesās mums diemžēl ir kontinuitāte ar LPSR.

(Juris Rudevskis)

Atbildēt

»

Starptautiskie eksperti pētīs Latvijas tiesu sistēmu

Starptautiskie eksperti septembrī sāks pētīt Latvijas tiesu sistēmu, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atklāja Tiesu administrācijas vadītājs Edvīns Balševičs.

Pētījuma uzsvars būs ar ekonomiku saistītie tieslietu jautājumi, bet rezultāti varētu būt zināmi pēc gada. "Pašlaik tiek strādāts pie pētījuma darba uzdevuma. Pētījumā plānots novērtēt visu tiesu sistēmu - kā tā darbojas, kādas tai ir problēmas, un uzrakstīt dokumentu, kā tālāk strādāt, lai stiprinātu tiesu kapacitāti" sacīja Balševičs.

Paralēli pētījumam notiks arī tiesu darbinieku, policistu un prokuroru mācības.

Atbildēt

od. Zeltīša k-g! Jau šobrīd personai, kura pretendē uz LAD naudu ir pašrocīgi jāparakstās, ka ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai nomnieks. Jautājums ir vai LAD un tiesību aizsardzības iestādes godprātīgi aizsargā cietušo intereses, kas atklāja pretlikumības? Nagļu pagastā atklātie gadījumi izceļas ar savu īpašo pretteisiskiem gadījumiem, kad bijušie Nagļu pagasta padomes deputāti iznomāja saviem ģimenes locekļiem to uz ko viņiem nav nekādu tiesību - Zinaīdai Atlavinai piederošos zemes īpašumus, nodarīja tiem zaudējumus un vēl prettiesiski pretendēja uz LAD maksājumiem. Vai NA un citas Saeimā pārstāvošās partijas pietiekami efektīvi veic parlamentāro kontroli, kā Latvijā prokuratūra aizstāv cietušo intereses? Šobrīd ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un viņa pilnvarotā prokurore Dadzīte nenodrošina, ka prokurori aizstāv tiesiskumu. Latvijā cietušajiem nav pieejama godīga prokuratūra.

Atbildēt

»

Mēs (NA) šo likumu mainīsim. Noteiksim, ka piesakoties uz LAD platību maksājumiem būs obligāti jāiesniedz rakstisks nomas līgums.

Atbildēt

»

Butiba ir sekojoša. LAD nevienam neprasa nomas ligumus.Jebkurš cilveks var bez jebkada pamatojuma pieteikties LAD uz platibu maksajumiem.Problema sakas tikai tad ja vienlaicigi uz vienu un to pašu gabalu piesakās vairak par vienu prasitaju.
Pieļauju,ka tas ir LAD darbinieku kabatas bizness.
Manā gadijumā LAD atbildeja: Jums ar cilveku,kurš pieteicās uz platibu maksajumiem par man piederošo īpašumu esot mutiska vienošanās.Tā ka ejat uz tiesu un teisajaties.....

Atbildēt

Tagad saprotat ,kāpēc no Latvijas brauc iedzīvotāji projām, jo šī ir korumpētākā valsts Eiropā. Kurā nabadzība sit augstu vilni, bet daži ierēdņi dzīvo pāri visām saprāta robežam. Prokuratūra tikai bola acis , tā ir korumpētība Kalnmeijera kungs, pietiek izlikties ka viss ir kārtībā, izskatās ka visi ir iejaukti.

Atbildēt

»

ASV finanšu dienesti sāks šejienes mahināciju totālu pārbaudi. Vēl tikai Ķīnas sodus un zagļu un korumpantu skaits samazināsies par 90%.

Atbildēt

Ģenerālprokuratūra ir valsts instance, kuras galvenie uzdevumi ir organizēt un uzraudzīt prokuratūras sistēmas darbību, kā arī uzņemties sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanu.

'Fakti ir šokējoši,' par VID finanšu policistu 'deklarāciju skandālu' saka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Nu un kas tālāk?

Nav brīnums, ka Zinaīdai Atavinai jāizmanto portāls "Pietiek", jo Latvijā ir ģenerālprokurors, kas šokējas, nevis aizsargā likumu.

Atbildēt

»

Sludinājums: pensionārs ar juridisko izglītību mutiski vai rakstiski izbesīs jebkuru valsts iestādi!

Atbildēt

Akciju sabiedrība "Nagļi" ir spilgts korupcijas un valsts nozagšanas piemineklis.
Kam atdotas represētajiem cilvēkiem paredzētās akcijas? Vai nav jālūdz ANO pa līdzēt latviešu tautai atgūt nozagto valsti un atjaunot tiesiskumu Latvijā?


Ministru kabineta rīkojums Nr.25

Rīgā 2002.gada 16.janvārī (prot. Nr.3, 31.§)

Par akciju sabiedrības "Nagļi" kompensācijai paredzēto akciju turētāju

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" 3.panta 1.punktu iecelt Zemkopības ministriju par akciju sabiedrības "Nagļi" 40210 kompensācijai paredzēto akciju turētāju.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Atbildēt

»

Vai Lato Lapsa var uzrakstīt, kā no kāda oligarha kontrolējošās Advokātu kolēģijas, Augstākās tiesas un ģenerālprokuratūras spices tiek pasūtītas krimināllietas ekonomikas policijā un citās tiesību aizsardzības iestādēs? Piemēram, kurš mafijas grupējums ietekmē tiesu sistēmu un nepārtraukti vazā pa tiesām Aivaru Lembergu? Vai tas nav Šķēle Andris, kurš atriebjas Lembergam par to, ka viņam neizdevās priHvatizēt Latvijas kuģniecību? Publika būtu šokā no atklātības, ka tā var.

Atbildēt

Bet kā ar ar tiesnešiem un prokuroriem. Atgādināsim, ka Augstākā tiesā ir tāda Veronika Krūmiņa, kuras vārds tiek saistīts ar Reiru, Prudentius, ofšora zonu Delāverā, nozagto naudu, nesamaksātierm nodokļiem. Veronikas Krūmiņas vīrs ir Jānis Krūmiņš, radinieks bijušajam rebju bīdītājam Tieslietu ministrijas kādreizējam valsts sekretāram Aivaram Maldupam (medniekam un dzipu cienītājam). Jāņa Krūmiņa un Aivara Maldupa miesīgie bērni ir savstarpēji saprecējušies, tāpēc Veronikai Krūmiņai tika savulaik sagadāts augsts amats - valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos. Tad Veronikai Krūmiņāi gatavoja spožu karjeru - neilgi pastrādājot par tiesnesi viņu tīģera cienīgiem lēcieniem virzīja par tiesnesi apgabaltiesā utt. - līdz kamēr tagad viņa jau ir senatore !!!

Cien. pietiek.com, papētiet, kā tas bija iespējams? Citi tiesneši melnajās sutanās vergo ilgi līdz dabū sarkano sutanu - senatora vietu. Bet Veronikai Krūmiņai bija un ir blats un nu viņa tik ātri JAU IR senatore.

Veronikai pašai nav miesīgu bērnu, nav arī kopīgu bērnu miesīgu ar veco (jo gadu starpība sevis cienošai sievietei ir ievērojama) vīru Jāni Krūmiņu. Veronika Krūmiņa ir adoptējusi sev 2 bērnus - lai vecumdienas būtu gaišākas :-)

Uzsākot gaitas Tiesl.ministrijā Veronika Krūmiņa oficiāli dēvējās par Lilitu Krūmiņu. Vārds " Lilita" viņai ļoti nepatika (nak no vieglas uzvedības sieviešu ģints) un tādēļ Krūmiņkundze izvēlējās sev vārdu ar viņasprāt gaišu auru " Veronika". Tieslietu ministrijas pakļautībā bija Dzimtsarakstu departaments ar Iklāvas kundzes vadību un vārda maiņa bija viegli izdarāma.
Cien. Iklāvas kundze , kura senos laikos bija Viļa Lāča sekretāre bija ļoti izpalīdzīga kundze.

Ārijas Iklāvas kundzes pārziņā bija visi adopcijas jautājumi- viņa teica gala vārdu daudzos lēmumos. Varbūt arī starp Ā. Iklāvu un V.Krūmiņu joprojām saglabājušās draudzīgi lietišķas attiecības , varbūt viņas kafijošanas reizēs apspriež adopcijas kritisko stāvokli valstī un rūpējas par bāreņu likteņiem, ....

Veronikas Krūmiņas labākā draudzens un čomaciene no Tieslietu ministrijas laikiem bija Iveta Zalpētere, kurai kā Tieslietu ministrijas Privāto tiesību departamenta darbiniecei bija arī bērnu tiesību jautājumi, vēlāk Iveta Zalpētere kļuva par Bērnu lietas ministrijas valsts sekretāri, tagad ir iekortolējusies par Privatizācijas aģentūras direktori.

Varbūt maldos, atvainojos, ja maldos, bet Privatizācijas aģentūrā ,iespējams , strādā, varbūt uz līguma pamata Aivars Maldups, - Krūmiņu ģimenes radinieks. Maldupa bērniem arī ir labi amati, vienam šķiet , ja nekļūdos- Satiksmes ministrijā.

Ar šo pagaro komentu tikai gribēju teikt, ka radu un draugu būšana plaši zeļ.

Ir iznācis valsts pārvaldē strādāt 12 gadus un ir tie vērojami pietiekami sakrājušies. Zinu daudz par tām ierēdņu - politiķu- čomaku saitēm. Strādāju valsts pārvaldē , jo man interesēja mans profesionalais jautājums, bet pēc 12 gadu darba, atrodoties vidējā līmeņa amatos, secināju, ka es neesmu nevienam ne rads, ne "vīna pudeļu - medību čomaks" - un aizgāju prom ar žēlumu pret savu darbu, jo ne man koeficientu pie algas lika kā blatņikiem, lai gan stradāju intensīvāk par labi prēmētiem blatņikiem.

Vissāpīgākais ir tas, ka gudri, zinoši cilvēki valsts pārvaldē nav vajadzīgi (arī sodien ne) , viņus uzreiz "noēd" blatņiki- čomaki , jo tie baidās, ka kāds ar savu gudrību neizdzen no siltā beņķa un kafijošanas(pārnestā nozīmē runājot).

Turklāt Veronikas Krūmiņas vīrs Jānis Krūmiņš, kā valsts sekretāra A.M.radinieks pirms gadiem tika iekārtots par Tiesu namu aģentūras direktoru, bez attiecīgas izglītības utml. Bet vēl pirms tam stradāja kadā Tieslietu ministrijas departamentā (formāli tur skaitījās bez attiecīgās izglītības )

Ģimene šiki izdzīvojās , nevienam citam nebija Tieslietu ministrijā tādu privilēģiju kā Veronikai Krūmiņai un viņas vīram Jānim Krūmiņam sava radinieka un ģimenes drauga Maldupa laikā Tieslietu ministrijā.
Tagad jau tā ir vēsture, bet apstiprinājums tam, kāpēc Latvija tik panīkusi, jo amatos sēž muļķu korumpētie radi, kas no sava darba neko nejēdz, bet kuriem pieliek visaugstako koeficientu , pareizinot ar to algu un viņi saņem vislielakas algas.

Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns taču to zina, bet klusē, jo pats pieder pie Andra Šķēles mafijas.

Atbildēt

»

Jūs nesapratāt pašu galveno - Nagļu pagasta padomes bijušās deputātes Daces Stikānes vīrs Aigars Stikāns izmanto advokātu kolēģijas priekšsēdētāju, sauktu arī par Latvijas krimināļlietu karali, un viņa znotu, lai tagad dalītu to, kas viņam nepieder - Zinaīdai Atlavinai un citiem cilvēkiem atjaunotos zemes īpašumus un akciju sabiedrības akcijas, kas ar valdības lēmumu bija paredzētas represētajiem un 4.pensiju līmenim. Vēl vairāk, Jūs neizlasījāt Zinaīdas Atlavinas komentāru, kur viņa kā kulaku zem acs uzlikusi pierādījums, kā Stikāns izmantojis viņai atjaunoto zemes īpašumu pretlikumīgi gūstot no Lauku atbalsta dienesta vairākus desmitus tūkstošus euro. Lato Lapsa būtu tikai godīgs, ja dotu vārdu arī cietušajiem cilvēkiem.

Atbildēt

Interesanti, vai pienāks laiks, kad šo mēslu un pensionāru apzadzēju beidzot pakārs aiz kājām tirgus laukumā...

Atbildēt

90 gados, kad bija ievērojama noziedzība, tad izmeklētāji mainīja izmeklēšanas metodi, tas ir, nevis no nozieguma uz atklāšanu, bet no noziedzinieka uz atklāšanu. Atceroties n-tos raidījumus, kur Lagzdinš it kā nejauši apkrāpis pensinārus, izkrāpdams zemes utt, viņa aferu mērogs pieaug, dienestiem vajadzētu pievērsties viņa personībai...

Atbildēt

Raksts par Aigara Stikāna sievu Daci Stikāni.

Dace Stikāne, Nagļu pagasta padomes deputāte Ls 55 000


http://www.diena.lv/arhivs/skaidro-naudu-biznesa-vai-aizdod-12636320

Skaidro naudu - biznesā vai aizdod
Autors: Dace Plato. 2005. gada 14. decembris 00:00

likumīgi - pārbaudīs VID Labāk nauda kabatā nekā bankā - tā savu izvēli vairākus desmitus un pat simtus tūkstošus latu uzkrāt skaidrā naudā pamato valsts amatpersonas, kuru ienākumus sācis pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienests (VID). Skaidrā nauda tiekot izmantota darījumiem, lieliem pirkumiem, aizdota radiem un draugiem. "Es nekad neuzticos augsti organizētām struktūrām, kas veidotas, lai iegūtu mistiski lielu peļņu uz manu īpašumu vai uzkrājumu rēķina," savus apsvērumus neglabāt naudu bankā skaidro Gulbenes virsmežniecības mednieku un medību vadītāju eksaminācijas komisijas loceklis Andrejs Mūrnieks, kurš darījumos ar nekustamo īpašumu nopelnījis un skaidrā naudā pērn deklarējis 57 000 latu. Naudu gan viņš neturot mājās, bet izlietojot īpašumu iegādei un ar šo biznesu saistītu pakalpojumu apmaksai, piemēram, mērniekiem u.c. Arī Mērsraga pagasta padomes deputāte, uzņēmēja Vija Lapiņa, kura skaidrā naudā deklarējusi vairāk nekā 90 000 latu, bankām neuzticas. "Droši nav nekur - kāda starpība, vai atnāk un naudu nozog mājās, vai hakeri bankā nozog no mana konta," spriež deputāte. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andrejs Cinis no saviem deklarētajiem 52 000 latu lielāko daļu esot aizdevis mātei, daļu - vairākiem labiem draugiem. Šādi viņš rīkojies, jo, samazinoties lata piesaistei no SDR uz eiro, viņam kā finansistam bijušas bažas, vai nemazināsies naudas vērtība. Paužot izpratni par VID vēlmi pārbaudīt amatpersonu skaidras naudas uzkrājumus, kuru vidū, iespējams, tiek uzrādītas arī neeksistējošas naudas summas, lai vēlāk tās legalizētu, A.Cinis atzīst, ka negodīgi iegūtus līdzekļus nepilnīgās likumdošanas dēļ ierēdnim legalizēt nav grūti. Vairākas amatpersonas, piemēram, Liepājas domnieks, bijušais valsts a/s Latvenergo pilnvarnieks Uldis Pīlēns, kurš skaidrā naudā deklarējis gandrīz 70 000 latu, no komentāriem atturējās. Izvairīgs bija arī Ainažu pilsētas domes priekšsēdētājs Ojārs Zvejnieks, kurš "skaidrā" deklarējis 119 000 latu, kas esot nopelnīti kokapstrādes un mežistrādes biznesā. "Tā ir katra cilvēka brīva izvēle, kur glabāt naudu," viņš sacīja. VID jau apkopojis pirmo simts pārbaudāmo valsts amatpersonu sarakstu, kuri skaidrā naudā uzkrājuši no 50 000 līdz 100 000 latu, šonedēļ tiek solīts arī otrs saraksts ar uzkrājumiem virs Ls 100 000, vēlāk - arī pārējie. Pirmajā sarakstā VID datu bāzē neprecīzi ievadīto datu dēļ ieviesusies kļūda - tajā iekļauts arī Bauskas slimnīcas saimnieciskā dienesta vadītājs Didzis Bonāts, kurš patiesībā uzkrājis Ls 8000, nevis Ls 80 000, kā iepriekš minēja VID. *** Amatpersonas ar Ls 50 000-100 000 skaidras naudas uzkrājumiem* Edijs Alksnis, VUGD nodaļas komandieris Ls 90 000 Arvis Auziņš, Ogres novada domes deputāts Ls 61 500 Vilnis Beķeris, Valsts leļļu teātra direktors Ls 50 000 Leons Bemhens, SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Ls 60 000 Zane Bērziņa, bijusī IeM VP Rīgas pilsētas GPP speciāliste Ls 95 000 Imants Bērziņš, Ventspils nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Ls 68 000, 10 000 eiro Jānis Bērziņš, Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes jaunākais inspektors Ls 71 000 Anete Bogdanova, Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadete Ls 50 000 Vilnis Buholcs, Jēkabpils pilsētas domes tautsaimniecības komitejas loceklis Ls 56 700, 10 900 eiro Aldis Buls, Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes deputāts Ls 54 000, 20 000 eiro Andrejs Cinis, bijušais Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, tagad IZM valsts sekretāra vietnieks Ls 52 000 Valdis Circenis, Salaspils novada domes deputāts Ls 50 000 Jānis Cīrulis, Launkalnes pagasta padomes deputāts Ls 60 000 Inga Čepjolkina, zvērināta tiesu izpildītāja USD 60 000, Ls 34 000 Aleksandrs Daderko, Daugavpils pilsētas domes revīzijas komisijas loceklis Ls 78 533 Juris Dumpis, SIA Elektronisko sakaru direkcija valdes priekšsēdētājs Ls 72 000 Ansis Dzērve, Variņu pagasta padomes deputāts Ls 80 400 Juris Erts, Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirektora vietnieks Ls 98 000 Jaroslavs Fiļšs, Rēzeknes pilsētas domes dzīvojamo māju privatizācijas komisijas loceklis Ls 50 000 Normunds Freimanis, Šķēdes pagasta padomes deputāts Ls 59 000, USD 24 000, 36 000 eiro Juris Freimanis, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Ls 3800, USD 2200, 75 000 eiro Oļģerts Fridrihsbergs, SIA Venttests tehniskās kontroles inspektors Ls 53 870, USD 22 000, 6500 eiro Jānis Gailītis, Rīgas pilsētas GPP komandiera vietnieks Ls 35 000, USD 60 000 Ēriks Geriņš, Rīgas Tehniskās universitātes Senāta loceklis Ls 38 500, USD 46 000, 32 300 eiro Egils Ginters, Vidzemes augstskolas iepirkuma komisijas loceklis Ls 6000, 68 000 eiro Guntis Gladkins, Rūjienas domes priekšsēdētājs Ls 35 000, USD 20 000, 10 000 eiro Juris Gorkšs, IZM sporta pārvaldes vadītāja vietnieks Ls 30 000, USD 15 000, SEK 200 000 Artis Jansons, Valmieras rajona padomes loceklis Ls 50 000 Haralds Jaunzems-Pētersons, IeM VP RPGPP vada komandiera vietnieks Ls 29 450, USD 95 250 Aloizs Jermacāns, Balvu domes privatizācijas komisijas loceklis USD 120 000 Kārlis Kavacs, Rīgas domes finanšu departamenta direktors Ls 50 000 Andrejs Kindzulis, Balvu domes revīzijas komisijas loceklis Ls 27 000, 39 000 eiro Aivars Kokins, Baložu pilsētas domes deputāts Ls 53 500 Gundega Kreice, Liepājas domes dzīvojamo māju privatizācijas komisijas locekle Ls 40 000, USD 55 000 Raisa Krivonogova, Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes galvenā nodokļu inspektore Ls 50 000, USD 58 000, 22 000 eiro Gints Kronbergs, zvērināts tiesu izpildītājs Ls 53 896 Helmuts Kveders, Rīgas meža aģentūras mežsargs Ls 20 000, USD 60 000 Jānis Ķezis, Ropažu novada domes deputāts Ls 75 000 Monika Laiviņa-Laiveniece, Kurzemes apgabaltiesas zvērināta notāre Ls 50 000 Gints Laiviņš-Laivenieks, Ventspils domes deputāts Ls 30 000, USD 40 000 Gaitis Laka, SIA Rīgas ūdens iepirkuma komisijas loceklis Ls 67 000 Vija Lapiņa, Mērsraga pagasta padomes deputāte Ls 77 500, 5000 eiro, USD 25 501 Gints Liepaskalns, bijušais Rīgas domes deputāts Ls 79 520, USD 6500, 2000 eiro Jānis Liepiņš, Rīgas meža aģentūras iepirkuma komisijas loceklis Ls 52 000 Ilona Līce, bijusī iekšlietu ministra biroja vadītāja Ls 62 300 Andris Lucatnieks, Rēzeknes domes licencēšanas komisijas loceklis Ls 50 000 Jevgenijs Lukašenoks, Ludzas domes deputāts Ls 50 450 Ildze Madelāne, Aizkraukles virsmežniecības uzskaites sektora vadītāja Ls 50 000, Ls 150 Osvalds Maksimovs, SIA Rīgas satiksme valdes loceklis Ls 38 300, 3500 eiro, USD 48 000, EEK 850 Igoris Malinauskas, Ķekavas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Ls 98 000 Ivars Miķelsons, Bērzaunes pag. pad. deputāts Ls 52 000 Arlita Mintāle, zvērināta notāre Ls 50 000 Aldis Molotanovs, Ventspils domes iepirkuma komisijas loceklis Ls 77 630 Linards Muciņš, bijušais Saeimas deputāts (deklarējis, beidzot darbu par otro gadu) Ls 60 000 Andrejs Mūrnieks, Gulbenes virsmežniecības mednieku un medību vadītāju eksaminācijas komisijas loceklis Ls 57 000 Mārīte Nagle, Dekšāru pagasta padomes skolas direktora vietniece Ls 60 000 Gints Odītis, SIA AUTEKO & TUV LATVIJA inspektors 76 500 eiro Māris Oga, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra padomes loceklis Ls 50 000 Rauls Ošenieks, SIA AUTEKO & TUV LATVIJA inspektors 102 000 eiro Tālivaldis Ozoliņš, Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas zemes ierīkotājs Ls 63 000 Gunārs Pavļukevičs, Jūrmalas domes revīzijas nodaļas vadītājs Ls 74 000 Ilva Pildava, a/s Rīgas slimokase padomes locekle Ls 50 000 Ilze Pilsētniece, zvērināta notāre Ls 93 500, 5000 eiro, USD 5000 Uldis Pīlēns, a/s Latvenergo pilnvarnieks 97 000 eiro Modris Pureniņš, Indrānu pagasta padomes deputāts Ls 76 000 Jānis Reirs, e-lietu ministrs Ls 56 500 Mihails Rogals, Salaspils novada domes deputāts Ls 37 800, USD 34 400, 9800 eiro Juljans Rubīns, Pārtikas un veterinārā dienesta Ogres pārvaldes direktora vietnieks Ls 60 000 Juris Saldaks, Jēkabpils domes attīstības komisijas loceklis Ls 66 000 Armands Sanders, Liepājas 4.Ceļu pārvaldes direktors Ls 51 000 Jānis Savickis, a/s Ceļu pārvalde viceprezidents Ls 86 500 Pāvels Seļivanovs, bijušais Rīgas domes deputāts Ls 58 000, 19 000 eiro Sergejs Semjonovs, Jēkabpils domes tautsaimniecības komisijas loceklis Ls 94 000 Jēkabs Sproģis, bijušais Saeimas deputāts (deklarējis darbu par otro gadu) Ls 56 000 Māris Stabulnieks, Latvijas Policijas akadēmijas inspektors Ls 65 000 Dace Stikāne, Nagļu pagasta padomes deputāte Ls 55 000 Imants Stirāns, SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Ls 71 500, USD 20 000 Gvido Strazds, Olaines pagasta padomes deputāts Ls 84 000 Leonārs Svarinskis, Rēzeknes augstskolas rektors Ls 55 300 Aivars Šembelis, Jelgavas domes komisijas loceklis Ls 57 600 Vladislavs Šlēgelmilhs, Ropažu novada domes deputāts Ls 25 000, 30 000 eiro, USD 20 000 Inta Šusta, Finanšu ministrijas departamenta direktore Ls 50 000 Janīna Teilāne, Valsts jaunatnes iniciatīvu centra daļas vadītāja Ls 85 000 Ērika Tihane, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vecākā referente Ls 60 000 Jānis Upītis, Rīgas domes komunālā departamenta direktora vietnieks Ls 20 000, USD 80 000 Evija Uzare, Ozolnieku novada domes vadītāja Ls 70 000 Jānis Vēveris, a/s Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Ls 93 661 Dainis Vindels, Alsviķu pagasta padomes deputāts Ls 73 000 Kristaps Zariņš, Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta loceklis Ls 50 000 Valentīns Zeile, Siguldas novada domes deputāts Ls 84 600, 12 500 eiro Daiga Zēna, a/s Lauku attīstības fonds padomes locekle Ls 55 000 Silvija Ziediņa, Zemkopības ministrijas vecākā referente Ls 50 000 Juris Zilgalvis, Siguldas novada domes deputāts Ls 70 000 Viktors Zīverts, Liepājas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes loceklis Ls 88 000 Ojārs Zvejnieks, Ainažu domes priekšsēdētājs Ls 119 000 Juris Žagars, Cēsu domes deputāts Ls 93 000 Konstantīns Žiharevs, SIA Rīgas pilsētas lombards padomes priekšsēdētāja vietnieks Ls 50 000 Antra Žilde, Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku mācību vadības štāba vecākā pasniedzēja Ls 20 932, 60 000 eiro Vikentijs Žizņevskis, Tukuma domes licencēšanas komisijas loceklis Ls 68 550 *No šogad VID iesniegtajām amatpersonu deklarācijām. Amati 2004.gadā, iespējams, daļa amatpersonu tos vairs neieņem

Atbildēt

»

Grūti iedomāties, ka tiesiskā valstī var paziņot, ka nesaprotamā kārtā nonākusi privātpersonas īpašumā zeme, kura bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam atjaunota ar tiesas spriedumu. Laikam tur tā zeme reāli maksā neskaitāmus miljonus un daži dala to, kas viņiem nepieder? Prokurora pienākums būtu aizstāvēt Zinaīdas Atlavinas ar likumu aizsargātās intereses. Vai Latvijā vispār ir godīgi prokurori?

Atbildēt

»

Kas tā par atbalsta summu? Gandrīz 2500 eiro gadā rēķinot uz 1 ha (2013.gadā – 14982,62 EUR; zeme apmēram 6,1ha).
Ja AS Nagļu saimniecībā dīķu platība pēc internetā atrodamās informācijas ir 1900ha un lauku atbalsta dienests gadā par 1 ha dotu 2500 eiro, tad gadā no Lauku atbalsta dienesta AS Nagļi ieņemtu...4,75 miljonus eiro. Labs bizness!

Atbildēt

Zeme, uz kuras atrodas zivsaimniecības AS Nagļi dīķi, nesaprotamā kārtā nonākusi privātpersonu īpašumā, tādējādi atstājot zivju audzētavu bez vērtīgākā pamatlīdzekļa.

-----------------------------

Vai Zinaīdai Atlavinai ar diviem tiesas spriedumiem atjaunoto zemes īpašumu "Nārsta dīķi" un "Pērles" šī raksta autors arī uzskata par nesaprotamā kārtā nonākušu privātpersonas Zinaīdas Atlavinas īpašumā? Ceram saņemt te izsmeļošu atbildi.

Atbildēt

»

Nevienam jau nav noslēpums, ka Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvarotā prokurore Dadzīte sistemātiski šāda satura sūdzības pārsūta tiem pašiem zemāka ranga prokuroriem, kas jau reiz notušējuši priekš saviem draugiem Advokatūras kolēģijā sūdzības. Agrāk par to tauta nevarēja uzzināt. Tagad, pateicoties internetam, tauta var uzzināt, kādas nelietības notiek tiesu sistēmā, kas neizmeklē un notušē sūdzības par iespējamiem noziegumiem.

Atbildēt

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam
Lauku atbalsta dienesta direktorei Annai Vītolai-Helvigai
Republikas laukums 2, Rīga, Latvija, LV-1981

LR pilsones Zinaīdas Atlavinas

Iesniegums.
Rīgā, 2016.gada 10.februārī

2015.gada 13.aprīlī (Latvijas pasta zīmogs) saņēmu Lauku atbalsta dienesta (tālāk tekstā – LAD) 2015.gada 09. aprīļa atbildi Nr.10.6.4.-15/15/267-A, 268-A un 269-A/342 uz saviem 2015.gada 10.marta trīs iesniegumiem.
2015.gada 19. jūnijā (Latvijas pasta zīmogs) saņēmu Lauku atbalsta dienesta 2015.gada 12.jūnija atbildi Nr.10.6.4-15/15/493-A/554 uz savu 2015.gada 13.maija iesniegumu.
No iepriekš nosauktajām atbildēm es noskaidroju, ka laika posmā no 2011.-2014. Bernānos, Nagļu pagastā, Rēzeknes novadā par zemi ar kadastra apzīmējumiem Nr. 78740050085 (nosaukums „Austrumzeme”) un Nr. 78740050086 (nosaukums „Austrumvēji”) platību maksājumu saņēma ZS „Krāces”, vienotais reģistrācijas numurs 42401013716.
Kopējā ZS “Krāces” izmaksāto atbalsta summa laika periodā no 2011.gada līdz 2013.gadam, kurā ietilpst arī atbalsta summa par zemes gabaliem ar kadastra Nr. Nr. 78740050085 un Nr. Nr. 78740050086:
2011.gadā – 8324,42 LVL
2012.gadā – 9401,13 LVL
2013.gadā – 14982,62 EUR
Attiecībā uz 2014.gada platību maksājumiem man informācijas nav.
No internetā publiski pieejamās informācijas ZS „Krāces” īpašnieki ir Aigars Stikāns un Dace Stikāne.
Uzskatu, ka Lauku atbalsta dienests nav nodrošinājis pietiekamas kontroles procedūras, lai gūtu par normatīvajiem aktiem atbilstošu atbalsta summas izmaksāšanu ZS “Krāces” laika periodā no 2011.gada līdz 2013.gadam, kurā ietilpst arī atbalsta summa par zemes gabaliem ar kadastra Nr. Nr. 78740050085 un Nr. 78740050086, jo:
1. Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas 2011.gada 29.augusta lēmumu Nr.8010 bija nolemts atjaunot man īpašuma tiesības uz Rēzeknes novada Nagļu pagasta zemes gabalu ar kadastra apzīmējumu 78740050085 – 5,10 ha platībā un zemes gabala ar kadastra un zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 78740050086 – 1 ha platībā, pēc zemes vienības platība saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem 2,1 ha, saskaņā ar šīm Centrālās zemes komisijas lēmumam (atzinumam) pievienotajām zemes robežu shēmām (pielikumi Nr.1 un Nr.2), vairāk vai mazāk – cik izrādīsies pie zemes kadastrālās uzmērīšanas, ņemot vērā pieļaujamo nesaisti.
Laika gaitā zemes gabali ar kadastra apzīmējumu Nr. 78740050085 un Nr. 78740050086 ir kadastrāli uzmērītas zemes un koroborēta Rēzeknes zemes grāmatā, tādējādi nostiprinot manas īpašuma tiesības.
Tātad man zemes īpašuma tiesības ir atzītas (atjaunotas) kopš 2011.gada 29.augusta. Rēzeknes novada pašvaldība uz manu lūgumu sniedza atbildi, no kuras izriet, ka pašvaldība bija saņēmusi savlaicīgi Cenrālās zemes komisijas lēmumu. Rēzeknes zemes grāmatu nodaļā nebija ierakstīts neviens nomas līgums, kas būtu saistošs man vai trešām pusēm.
2. Platību maksājumu iesniegums ir pamats Eiropas Savienības un valsts atbalsta platību maksājumu saņemšanai. Parakstot to, pretendents apliecina, ka viņš apsaimnieko un ievēro atbalsta saņemšanas nosacījumus atbalstam pieteiktajā lauksaimniecībā izmantojamā zemē atbilstoši Regulas Nr.73/20091 2.pantam, MK noteikumu Nr.1392 3.punktam, 28.4.apakšpunktam, kā arī MK noteikumu2953 5.punktam, kas nosaka, ka platību maksājumus ir tiesīgs saņemt atbalsta pretendents, kurš apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ir atbalstam pieteiktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai nomnieks.
ZS „Krāces” (reģ.Nr. 42401013716) nebija tiesīga pieteikt zemi ar kadastra apzīmējumiem Nr. 78740050085 (nosaukums „Austrumzeme”) un Nr. 78740050086 (nosaukums „Austrumvēji”) platību atbalstam, jo nebija un nav šīs lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai nomnieks. Konkrētā gadījumā pieteikuma iesniedzējs Aigars Stikāns nebija godprātīgs un neatbilda tiesību normās noteiktajiem kritērijiem, lai pretendētu uz maksājumu saņemšanu vairākus gadus pēc kārtas. Vēl vairāk, Aigars Stikāns sabojāja manu zemes īpašumu, t.i. atstāja zemi bez īpaši vērtīgā zālāja 7 ha platībā, sabojāja veco ceļu, uz lauka atstāja lielus laukakmeņus. Pagājušo gadu man vajadzēja ieguldīt lielus pūliņus, lai novērstu pēc Aigara Stikāna un viņa atkarīgo darbinieku atstātos postījumus. Līdz šim Aigars Stikāns nav arī uzskatījis par vajadzīgu atvainoties un norēķināties par postījumiem un pretteisiska labuma gūšanu no mana īpašuma slepus no manis.
Vēlos Jums uzdot jautājumu, vai tad visiem Latvijā nav vienlīdzīgi noteikumi? Ņemot vērā, ka viena gada laikā Rēzeknes novada Nagļu pagastā vien es konstatēju divus gadījumus, kad, manuprāt, prettiesiski uz platību maksājumiem pieteicās Ilga Zalužinska un ZS “Krāces” jeb Aigars Stikāns, lūdzu veikt izpēti par analogiem gadījumiem. Uzskatu, ka Lauku atbalsta dienestam būtu jāatgūst prettiesiski piešķirtie atbalsta platību maksājumi ne tikai no Ilgas Zalužinskas, bet arī no no ZS „Krāces” (reģ.Nr. 42401013716) jeb Aigara Stikāna un Daces Stikānes. Ja ZS “Krāces ” jeb Aigara Stikāna prettiesiskā rīcība tiks ignorēta, es būšu spiesta griezties pēc palīdzības TV3.
Lūdzu izskatīt manu iesniegumu pēc būtības un sniegt rakstisku atbildi pēc būtības likumā noteitajā termiņā.


Ar patiesu cieņu, Zinaīda Atlavina

Piezīme: Rēzeknes novada Nagļu pagastā pašvaldību bijušie deputāti un viņu ģimenes ne tikai izmantoja manus zemes īpašumus pretlikumīgā labuma gūšanā, bet arī nepildīja Augstākās tiesas spriedumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vietā, kur atrodas akciju sabiedrība "Nagļi". Vēlos publiski, izmantojot portāla "Pietiek" starpniecību pajautāt Aigaram Stikāna k-gam un Dacei Stikānes k-dzei, kad viņi man kompensēs visus nodarītos zaudējumus, kā arī atdos atpakaļ Lauku atbalstu dienestam naudu?

Atbildēt

tas purns prasās pēc manis....

Atbildēt

"kā lielākais Nagļu akcionārs regulāri balsojis par aizdevumu piešķiršanu tas sev."
pats sev

Atbildēt

»

Stikāns

Atbildēt

...................

Atbildēt

»

Pareizi. Pirmais būs Lazdiņš.

Atbildēt

tā vien izskatās, ka drīz 90. gadi būs atpakaļ...

Atbildēt

Stikuts, Stikāns?

Atbildēt

Kāda ideja tur apakšā? Audzēs Nagļos 1m dziļajos aizaugušajos dīķos zivis un eksportēs uz Rietumiem? Okupācijas gados Nagļus subsidēja Maskava un tagad Rīga - izskatās, ka bez subsīdijām neiet tas bizness un visdrīzāk nākotnē arī neies. Tā saimniecība ir par lielu un ir radīta mākslīgi diezgan nepiemērotā vietā uz bijušajām ganību pļavām, un dīķi ir tālu gan no Rīgas, gan citiem tirgiem.
Pērtniekos, kas pieder deputāta Zaķa draugiem, gan attīstās zivju audzēšana; zivju bizness plaukst kā ienesīga blakus nodarbe šķembu ražošanā priekš būvniecības un Latgales ceļiem.

Atbildēt

cik zināms Lazdins izglabis "Naglus" no bankrota!
Kas ta par dezimformaciju!

Atbildēt

Jā....
Riktīgi pastrādājis džeks
Izskatās ka tiesu izpildītaja arī iesaistīta

Atbildēt

PIETIEK vajadzēja sākt ar to, par ko šis puisis ir sēdējis cietumā, pēc tam par tiesvedību ar Sīpoliņa kungu, kurš uzticēja iegādāties zemi mazpulcēniem, bet šis jaunietis pēc tam tērēja lidzekļus savai reklāmas kampaņai Saeimas vēlēšanās no PCTVL un tikai tad par tādiem sīkumiem, kas mineti šajā rakstā...

Atbildēt

Kops kura laika akcionari ir ipasnieki!
Te nu gan garam raksts

Atbildēt