Neliels uzņēmums tiek klāt teju visu Latvijas iedzīvotāju medicīniskajiem datiem
Oskars Polmanis20.07.2016.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Pieļauju, ka daudziem tas būs pārsteigums tāpat kā man, kad to uzzināju. Izrādās, šogad izveidota datu bāze, kurā vienu pēc otra pievieno dažādu poliklīniku (arī Rīgas 1.slimnīca) un medicīnas iestāžu diagnostikas un laboratorisko izmeklējumu rezultātus. Savā dziļākajā būtībā tas nebūtu nekas slikts, ja vien šīs datu bāzes uzturētājs nebūtu kāda 2006.gadā dibināta SIA ar 3000 EUR pamatkapitālu.
Ko paredz šī sistēma? Ielogojoties caur i-banku, jebkurš pacients var tikt pie saviem vēsturiskajiem izmeklējumiem kopš laikiem, kad tie tiek digitalizēti. Es sarakstā atradu izmeklējumu no 2004.gada.
Tik tālu viss ir jauki! Lai šo vēsturisko izmeklējumu apskatītu, ir konkrēta apskatīšanās maksa: EUR 2,99!
Tagad visi atcerēsimies, ka par katru izmeklējumu, īpaši, ja to esat veikuši pašrocīgi, neizstāvot visas ārstu rindas, esat maksājuši pavisam konkrētus cipariņus. Jā, arī šādi izmeklējumi šajā datu bāzē ir atrodami. (Saraksts ar iestādēm, kas ir pievienotas šai sistēmai: https://datamed.lv/lv/klienti.html.)
Kur tad ir problēma? Problēma ir tāda, ka visi medicīniskie izmeklējumi ir sensitīva un īpaši glabājama informācija. Šobrīd sanāk, ka šī sensitīvā informācija ir pieejama kādai Jūrmalā reģistrētai firmai, kura brīvi var aplūkot, kādus izmeklējumus esat veicis un vai kaut kas interesants ir atklāts. Jautājums ir, vai nododot analīzes uz jebko, esat parakstījies, ka piekrītat, ka šādi tiks darīts? Es personīgi neesmu piekritis.
Sazvanījos ar iestādi, kur ir veikts skaitliski visvairāk izmeklējumu - E.Gulbja laboratorija. Teicu, ka neesmu mierā ar šo situāciju. Sekas bija tādas, ka viņi manuāli atvienoja manus datus no ieraudzīšanas šajā datu bāzē. (Pēc ieraksta publicēšanas vēlreiz gāju pārliecināties, vai tiešām vairs nav pieejami, diemžēl joprojām ir pieejami.)
Kas mani satrauc šajā stāstā? Tas, ka neliels uzņēmums, iespējams, bez nopietnām sekām, tiek klāt teju visu Latvijas iedzīvotāju medicīniskajiem datiem. Tas nozīmē, ka kāds gudrs čalis var izdomāt: Paskatīsimies, vai deputātam X nav kāda interesanta kaite? O, ir! Pārdodam Lato Lapsam vai kādai citai jaukai izdevniecībai? Vai varbūt pašantažējam deputātu, ja negrib, lai to visu uzzina citi. Jā, piekrītu, sazvērestības teorija, tomēr tīri tehniski tas ir iespējams.
Ja šādu datu bāzi uzturētu, piemēram, Veselības inspekcija vai tml. kantoris, visdrīzāk es šos jautājumus neuzdotu. Lai cik ļoti nākas vilties dažādu valsts iestāžu darbā, tomēr tā būtu valsts datu bāze ar atbilstošiem normatīviem.
Bet tagad? Cik es atceros, ir ieguldīts daudz naudiņas tādā e-veselības sistēmā, bet, šeku reku, kādi gudri čalīši ir izdomājuši, ka var nopelnīt par vecu analīžu aplūkošanu. Cepums, protams, par ideju, tomēr kaut kas tajā visā nešķiet pārāk labi.
Red.piez. No Facebook pārpublicētajā rakstā minētās SIA Datamed oficiālie īpašnieki gandrīz vienādās daļās saskaņā ar Lursoft datiem ir Normunds Ančupāns, Jānis Sokolovs un Jānis Valtsons.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
