Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms
Jānis Urbanovičs04.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to, ka netiek pildīts valdības viņiem dotais solījums paaugstināt algas par 20 procentiem.
Tagad, pēc diviem gadiem, droši vien tāda piketa nebūs. Viss ir mainījies – mediķi ir karā.
Nemainīgs ir palicis tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms. Kā nepildīja toreiz solījumu par 20 procentu algu pielikumu, tā nedomā pildīt tagad par 10 procentiem. Nesatricināmi. Un nekāda veselības aprūpes krīze varas turētājiem nav arguments.
Katra šāda pievilšana nozīmē – simtiem zaudētu ārstu un māsu. Vieni atstāj profesiju, citi dodas prom pavisam. Ir daudzas valstis, kur viņu zināšanas un prasmes tiek novērtētas, kur adekvāts atalgojums nav jāizkaulē ar piketiem par dažiem procentiem.
Un tagad mūsu varas politiķi, kas 30 gadus bijuši atbildīgi par šo jomu, var lūgties palīdzību no valstīm, uz kurām paši Latvijas mediķus ir “izstūmuši”…
Visa veselības aprūpes sistēma šobrīd ir spiesta izturēt nesamērojamu pārslodzi. Valsts 2022.gada budžetā algām piešķirot tikai pusi no nepieciešamā, nozarei tiek dots signāls – tā būs arī turpmāk. Cik daudziem mediķiem tas var izrādīties pēdējais piliens?
Saeimas sēdē, kad nākamā gada budžets tika izskatīts pirmajā lasījumā, veselības ministrs “pauda gandarījumu” par budžeta projektu un “izteica pateicību” tā sastādītājiem. Līdztekus haosam COVID-19 pandēmijas pārvaldībā tieši vilšanās 2022.gada finansējuma rādītājos bija iemesls mediķu iniciētajai neuzticības izteikšanai nozares ministram.
Nešaubos, ka ministrs paliks savā amatā. Valdošā koalīcija viņu pasargās. Jo “plosās pandēmija, mums jābūt vienotiem”, “ir bijušas kļūdas, bet kurš gan nekļūdās”, “nevar apdraudēt valdības stabilitāti”, utt. Patiesībā vienīgais arguments ir tas, ka visa valdība ir līdzvainīga šajā situācijā pašlaik un visa valdošā vara – jau 30 gadus. Partners in crime, kā mēdz teikt.
Varas partiju politiķi atļaujas to, ko nedarītu, ja darbotos normāls demokrātijas princips: netiek pildīti solījumi, nespēj uzrādīt rezultātu - ir jāiet prom. Mums nemainīgajam varas kartelim ir drošs aizsargmūris, ko sauc par “sarkanajām līnijām”: vienīgā iespējamā koalīcija, vienīgā iespējamā valdība, lai cik katastrofālas nebūtu tās rīcības sekas. Koalīcija pat neslēpj, ka budžets tiek veidots nevis pēc valstiskām prioritātēm, bet gan varas partiju interešu paritātes.
Sarkans žņaugs mediķu algām, lai gan tieši viņiem jāiet tai karā…
Cita starpā nākamgad Latvijas Republikas Satversmei aprit simtgade, un šīs gadadienas atzīmēšanai dažādas institūcijas budžetā pieprasījušas vairākus simtus tūkstošus eiro. Manuprāt, visu svinēšanai plānoto finansējumu vajadzētu novirzīt Satversmes 93. panta (ikvienam ir tiesības uz dzīvību) un 111. panta (valsts aizsargā cilvēku veselību) spēkā uzturēšanai, proti, veselības aprūpei. Tas būtu labākais un simbolisks veids, kā šajos apstākļos godināt mūsu valsts Pamatlikumu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
