Iesaki rakstu: 
Pēdējos gadus viens no visplašāk izmantojamiem vārdiem Latvijā ir “reforma”. Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību1 vārdu “reforma” mēs varam sastapt visnotaļ daudz. Neminēšu visus punktus, kuros vārds “reforma” atkārtojas, jo vairākos netiek runāts par kādu jaunu, bet atsaucas jau uz kādu iepriekš minēto. Proti:
4.Ņemot vērā īstenotās nodokļu reformas un veicamās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetiem, fiskāli atbildīgi veidosim stabilu, reģionāli sabalansētu finanšu resursu pieejamību, lai radītu līdzvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību funkciju veikšanai un attīstībai, tai skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā.
82.Lielo ostu darbībā piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu. Izvērtēsim un reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.
118.Turpināsim izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (Skola2030), stiprināsim pedagogu atbalsta sistēmu un mācību procesa pilnveidi.
124.Turpināsim profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā.
182.Nodrošināsim ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidu (šķīrējtiesas un mediācijas) plašāku izmantošanu, kā arī pārskatīsim īstenotās tiesu reformas efektivitāti, izvērtējot jaunas specializētas tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā.
223.Līdz 2021. gadam īstenosim vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā.
236.Turpināsim Valsts pārvaldes reformu plāna īstenošanu, īpašu uzmanību veltot valsts pārvaldes funkciju centralizācijai un birokrātijas mazināšanai. Nodrošināsim, ka publiskā pārvalde ir efektīvākā Baltijas valstīs.
Politikas plānošanas dokumentu datubāzē ir seši dokumenti2, kuru nosaukumos ir minēts vārds “reforma”. Savukārt plašsaziņas līdzekļos dažnedažādākās reformas tiek piesauktas teju katru dienu.
Kas tad īsti ir reforma, un vai tik tiešām ir kāda brīnumzālīte jebkuras problēmas risināšanai? Vārdam “reforma” varam atrast vairākus skaidrojumus. Viens no tiem: Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā.3 Hmm, kaut kā dažu uzsāktajās reformās pagrūti ko saskatīt no līdzšinējā saglabāšanas.
Iesākumā nesaku, ka nekādas izmaiņas (reformas) nav vajadzīgas, bet vai tik tiešām viss līdz šim ir bijis tik slikti, ka reforma ir vienīgais instruments, kā sakārtot problemātiskās jomas? Manuprāt, loģiskais modelis ikkatras problēmas risināšanā būtu šāds:
Identificēt problēmu. Proti, precīzi konstatēt situāciju.
Identificēt problēmas rašanās cēloni. Proti, sistēmas nesakārtotība, vai tomēr kāds nedara to, kas viņam jādara. Ja problēma sistēmā – tad jāveic reformas.
Nospraust sasniedzamo mērķi, atspoguļojot un izvērtējot kā izdevumus tā sasniegšanā, tā arī ieguvumus.
Izveidot “ceļa karti” noteiktā mērķa sasniegšanā.
Viens no jebkuras reformas pamatbaušļiem – tā nedrīkst būt sasteigta un nepārdomāta. Hmm, varbūt tomēr līdzšinējā valdība, tās veidošanas procesā, visu ir rūpīgi izvērtējusi? Nav izslēgts, bet, lai par to pārliecinātos saliksim visu hronoloģiskā secībā.
Arturs Krišjānis Kariņs par ministru prezidenta amata kandidātu tika izvirzīts 2019.gada 7.janvārī4. Savukārt 21.janvārī partijas vienojas par valdības deklarāciju5 un jau 23.janvārī6 Saeima apstiprina jauno Ministra kabinetu. Sanāk, ka valdību veidojošās partijas 14 dienu laikā spēja izvērtēt visas jomas, saprast problēmu sakni, noteikt nepieciešamos ieguldījumus un sasniedzamos rezultātus!? Piedodiet, kaut kā negribas ticēt. Turklāt sanāk, ka pilnībā viss līdz šim ir bijis slikti?...
Labi apskatīsim monētas otru pusi. Kas ir visvieglākais, ko var darīt politiķi, īpaši tie, kuri līdz šim nav bijuši pie varas? Domāju, ka lielākā daļa jau atbildēja – kritizēt līdzšinējo varu. Turklāt nevis izvirzot sev konkrētus, pārbaudāmus darbus, bet gan aizsedzoties zem vārdiem “reforma”.
Kamdēļ tā domāju – paskaidrošu. Ikkatra reforma ir laikietilpīgs pasākumu kopums. Pamatā sastāv no divām daļām. Plānošanas un ieviešanas. Nereti plānošanā ieplānotais sasniedzamais rezultāts ne vienmēr sakritīs ar realitātē sasniedzamo rezultātu. Parasti tam par vainu ir nepareiza vai neobjektīva plānošana. Reformas var ieviest formāli un reāli. Ikkatra reforma sākumā būs formāla, kamēr tā iedzīvosies dzīvē, parādot tās labās un sliktās īpašības.
Te man jautās – uz ko es velku? Atbilde vienkārša – tagad atsevišķi politiķi visas nebūšanas noraksta uz reformu nepieciešamību, skaļi prātuļojot, cik labi būs, kad būs pabeigušās reformas. Visas līdzšinējās nebūšanas un problēmas atkritīs. BET!!!!! Apskatīšu vienu no šī brīža TOP reformām, kura nereti tiek izcelta kā glābējzvans daudzām problēmām – administratīvi teritoriālā reforma (turpmāk tekstā – ATR).
Nelielai atkāpei – Saeimas vēlēšanas notiek reizi četros gados. Šī brīža Saeimu ievēlēja 2018.gada 6.oktobrī. Nākamās notiks ne vēlāk kā 2022. gada 1. oktobrī. Kamdēļ šī atkāpe – varēsiet saprast beigās.
2019.gada 21.marta Saeimas paziņojumā teikts: Daru zināmu, ka Saeima šā gada 21. marta sēdē, ņemot vērā nepieciešamību turpināt administratīvi teritoriālo reformu, nolēmusi turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.7
Sanāk, ka ATR jāpabeidz līdz 2021.gadam. Reformas patiesos ieguvumus vai zaudējumus varēs saprast ne ātrāk kā divus gadus pēc reformas ieviešanas, tātad – prognozējoši ap 2023.gadu. Hmm, tad jau būs cita Saeima un cita valdība. Līdzšinējie vai nu nebūs vispār vai arī būs citos statusos. Varu tik prognozēt, ko viņi varētu teikt, ja atklāsies, ka viss ir bijis tikai skata pēc.
Iedomājos – Juris Pūce 2023.gadā kā bijušais ministrs, jo Saeimā nepārvēlēja, atbildot uz žurnālistu jautājumiem kādēļ tā slavinātā ATR tāds čiks vien sanācis, skaidro – ja mūs būtu ievēlējuši vai pārvēlējuši, tad šo skaisto ieceri būtu noveduši līdz galam, bet, tā kā palikām kur palikām, atnāca citi un visu sabojāja. Vai tā būs, nezinu, bet kaut kādu prognozi var izteikt, ja iepazīstas ar ATR pamatojumu. Labi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) savā mājaslapas vietnē8 ir ievietojusi, viņuprāt, būtiskākos dokumentus ATR pamatojumam.
Politiķu prātuļojumus neapskatīšu, skatīšu tik dokumentos. Kādi tie ir un kas tur iekšā. Neslēpšu, ka ceru atrast pamatotus aprēķinus un prognozes. Vai tā ir – skatīsim.
Tātad VARAM mājas lapas vietnē ir vesela sadaļa – Administratīvi teritoriālā reforma. Pievērsīšu uzmanību tikai vienai apakšsadaļai – Informatīvie materiāli par administratīvi teritoriālo reformu. Kā sacīt, jāsaka, lai vardi klusē, bet runā darbi.
Apakšsadaļā ir šādas dokumentu kopnes:
Informatīvais ziņojums "Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā"
Konceptuālais ziņojums “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”
Likumprojekts "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"
Informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”
Informatīvais ziņojums “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai”
Saeimas lēmums "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" (21.03.2019.)
Informatīvais ziņojums „Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums” (2013)
Vietējo pašvaldību reformas prezentācijas materiāli (10.04.2019.)
Diskusijas "Kāda ir nākotnes pašvaldība?" materiāli (28.08.2019.)
Pašvaldību reformas virzība 2019.gadā
Pētījumi
Kartes (39 pašvaldību iedalījuma piedāvājums)
Citi ar pašvaldību reformu saistītie jautājumi reģionu attīstībai
Kā redzams, vienkopus ir salikti kā ATR uzsākšanas pamatojošie dokumenti, tā arī kaut kādi šībrīža darbību atspoguļojumi un dažādu subjektu viedokļi. Tamdēļ, lai neapmaldītos, nepieciešams pašķirot, atmetot lieko. Izvēlējos apskatei un izvērtēšanai šādas kopnes, atmetot likumprojektus, diskusijas un kartes:
Informatīvais ziņojums "Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā"
Konceptuālais ziņojums “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”
Informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”
Informatīvais ziņojums “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai”
Informatīvais ziņojums „Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums” (2013)
Pētījumi
Jāatzīmē, ka dokumenti nav sakārtoti ne hronoloģiskā, ne arī nozīmīguma ziņā. Tomēr kaut kā tas reformas nepieciešamības pamatojums no kaut kurienes jāsāk būvēt. Izvēlējos sākt ar Informatīvais ziņojums „Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums” (2013).
Informatīvais ziņojums „Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums” (turpmāk – ziņojums) sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 16.februāra rīkojuma Nr.84 Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 94.punktu, ar ko uzdots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) izvērtēt pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas rezultātus un sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem (turpmāk – deklarācijā dotais uzdevums).
Izpildot deklarācijā doto uzdevumu, VARAM, piesaistot ekspertus, uz 36 lapām, kur daļu aizņem dažādas tabulas un shēmas, ir sagatavojusi ziņojumu par ATR izvērtējumu, kura mērķi ir sniegt:
1. vērtējumu par ATR rezultātiem;
2. priekšlikumus par nepieciešamiem valsts administratīvi teritoriālās struktūras uzlabojumiem.
Iepazinos ar visu ziņojumu, bet paņemšu un atspoguļošu tik būtiskāko. Tas būtu:
Lai gan ATR procesā būtiski uzlabota Latvijas pašvaldību sistēma, krasi samazinājies pašvaldību daudzums ar iedzīvotāju skaitu līdz 4 000, vairums pašvaldību pieaugusi spēja pašām risināt sarežģītus funkciju izpildes nodrošināšanas jautājumus, organizēt ES fondu projektu apguvi, padarīt savu administratīvo teritoriju pievilcīgu investoriem, tomēr secināms, ka atsevišķi jautājumi, kas būtu bijuši jāatrisina reformas procesā, nav izpildīti:
1) izveidots liels skaits novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem;
2) daudzos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju;
3) izveidota iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, kas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu;
4) pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita neviendabīguma dēļ kopumā nespēj pārņemt nākotnē decentralizējamās valsts pārvaldes funkcijas, līdz ar to atsevišķu valsts pārvaldes funkciju nodošana pašvaldībām būs sarežģīts process;
5) izveidots samērā liels mazo novadu pašvaldību skaits, kurām ir nepietiekoša nodokļu ieņēmumu bāze un kuras nespēj patstāvīgi, bez deleģēšanas vai kopīgu pašvaldību iestāžu veidošanas, realizēt savas autonomās funkcijas, koncentrēt finanšu līdzekļus, veikt racionālu, efektīvu pārvaldi.
Priekšlikumi turpmākai rīcībai:
1) izskatīt iespēju veidot lielus novadus ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem;
2) izstrādāt sistēmu, kā virzīt pašvaldību apvienošanos, lai nodrošinātu reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti (centrs un lauku teritorija vienā novadā) ar visām Latvijas lauku teritorijām;
3) aktualizēt Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumu, lai rastu risinājumu ATR neatrisināto jautājumu īstenošanai, t.sk. paredzēt mehānismu pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās procesam;
4) Izpētīt nepieciešamību nodot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas un konsultācijās ar nozaru ministrijām konkretizēt decentralizējamās funkcijas.
Sanāk, ka tiek atzīts, ka iepriekš veiktā ATR ir bijusi neveiksmīga. Tautas valodā runājot brāķis. Kurš par to atbildīgs – laikam, kā parasti – neviens. Cik finanšu līdzekļi iztērēti šī brāķa radīšanā, pat bail iedomāties.
Loģiski spriežot, ka brāķi vajag novērst un tamdēļ jau no tagad līdzšinējās reformas virzītāji būs veikuši visus aprēķinus, izvērtējuši katru soli un spēs pamatot to nepieciešamību. Labi skatīšu tālāk.
Skatot Ministru kabineta 2019.gada 18.septembra rīkojumu Nr.445 “Par konceptuālo ziņojumu “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu ””9 var tikai izlasīt, ka viss ir slikti, un, ja neko nemainīs, labāk nepaliks. Savā ziņā tam var piekrist, tas tādā ziņā, ja skatām situācijas identificēšanu. Savukārt ja šajā ziņojumā ir vēlme atrast pamatojumu, ko un kā jādara tālāk – nāksies rūgti vilties. Izteikti politisko priekšvēlēšanu partiju programmu stilā uzrakstīts, ko vajadzētu sasniegt, bet ar to arī viss apraujas. Netieši manis minēto apstiprina virkne rakstu plašsaziņas līdzekļos, ka sākotnēji paredzētais administratīvais iedalījums mainās ik uz soļa. Te tad vietā jautājums – ja viss būtu izanalizēts un pamatots – vai tas būtu iespējams? Es teiktu, ka ne.
Labi, iesim tālāk un skatīsim, kas vēl labs atrodams pie ATR skaidrojošiem vai pamatojošiem dokumentiem.
Iedomāsimies, ka ATR ir notikusi, jaunas robežas iezīmētas, visi dzīvos tagad ilgi un laimīgi. Laime ir laba lieta, bet kaut kur reizēm vajag nokļūt. Nu, vismaz uz jauno centru. Pagaidām to var izdarīt tikai pa ceļiem. Nevarētu teikt, ka šajā jomā nekas nav darīts. Ministru kabinets ir pieņēmis pat veselu protokollēmumu, kura 2.punktā teikts: Jautājums par aktivitātes “Investīciju programma autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā” īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu ir skatāms Ministru kabinetā 2021. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023.gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.10
Opā, pat tad, ja 2023.gada budžetā pēkšņi parādīsies finansējums autoceļu būvniecībai un remontam, tad reālā dabā tas būs kad? 2024. – 2030.gadā? A līdz tam ko, iedzīvotājiem uz slotām jālido? Turklāt par autoceļu vajadzībām minētais ir pieņemts zināšanai. Pieņēma un aizmirsa.
Kas iedzīvotājiem vēl būtu būtiski – izglītības, veselības un kultūras jautājumi. Nu par šiem jautājumiem neko vairāk, kā populistiskas frāzes nav iespējams dzirdēt. Pamatotu dokumentu nav.
Nevar noliegt, ka viena no ATR skaidrojošām apakšsadaļām ir ar nosaukumu “Pētījumi”. Neslēpšu, šo sadaļu vēru vaļā ar cerībām sirdī, domājot, ka beidzot tur atradīšu atbildes uz visiem jautājumiem, bet….. spriediet paši. Tur ievietoti šādi dokumenti:
Pētījumi
Diskusiju materiāls: Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības? (Latvijas Banka)
Reģionu attīstības izaicinājumi demogrāfisko un ekonomisko pārmaiņu ietekmē, pilnveides procesā (Jānis Turlajs) 21.02.2019.
Latvijas administratīvo teritoriju ekonomiskās aktivitātes izvērtējums, pilnveides procesā (Juris Binde) 21.03.2019.
Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Vai novadu pašvaldības nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām?"(2017)
Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Vai pašvaldību rīcība ar finanšu līdzekļiem, nodrošinot skolēnu pārvadājumus, ir likumīga un lietderīga?"(2018)
ATR pētījuma ietvaros “Karšu izdevniecībā Jāņa sētā” veicamie darbi, pilnveides procesā (Jānis Turlajs) 28.08.2019.
Latvijas iedzīvotāju iekšējās migrācijas analīze un pašvaldību administratīvo teritoriju ekonomiskās uzvedības izvērtējums, pilnveides procesā (Gundars Bērziņš, Juris Binde) 28.08.2019.
Četri saucamie pētījumi vēl ir pilnveides procesā!!!!! Vēl ir viens diskusiju materiāls un divi Valsts kontroles revīzijas ziņojumi. Eu, jūs ko, nopietni? Ja jebkuras reformas pamatā ir pētījumi, tad sanāk, ka pašlaik tiek veikta reforma uz pētījumiem, kuri vēl ir pilnveides procesā? Par to, ka par pētījumu tiek uzskatīti diskusiju materiāli un Valsts kontroles revīzijas ziņojumi, pieklājīgi paklusēšu.
Njā, pašam pārlasot, ko uzrakstīju, nepamet sajūta, ka beigās nekas labs nesanāks. Viena iemesla dēļ – uzsākot reformu, nezinot, ko un kā darīt – uz veiksmīgu rezultātu cerēt ir maigi. Darbošanās, liela, bet jēgas??? Tikpat labi varētu stāstīt, cik liels darbs ir ieguldīts smeļot vannu ar dakšiņu un cik jauka dzīve būs, ka vanna būs sausa.
Visbeidzot, pienācis laiks apskatīt tādu kutelīgu jautājumu, kā nepieciešamais finansējums ATR īstenošanai. Tā apmērs un izmaksu pozīcijas.
LV.portālā lasāms11: Valdība atbalstīja arī VARAM pieprasījumu pēc papildu valsts budžeta līdzekļiem 9 326 028 eiro apmērā prioritārajam pasākumam “Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana” no 2020. gada līdz 2021. gadam.
2019. gadā ministrijai tika piešķirti 500 000 eiro. Šie līdzekļi tiek izmantoti, lai veiktu socioloģiskos pētījumus un sagatavotu ekspertu atzinumus, organizētu izbraukuma konsultācijas pašvaldībām, izpildītu tehniskās vajadzības, īstenotu reformas informatīvo kampaņu un komunikāciju, nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību u. c.). Hmm, interesanti, par ko veikt socioloģiskos pētījumus un par ko eksperti gatavos atzinumus? Vairāk izklausās, ka 500 000 eiro aizies pašreklāmas kampaņām.
2020. gadā ATR īstenošanai plānoti 1 118 528 eiro. No tiem 226 028 eiro paredzēti ATR pabeigšanai, informatīvajai kampaņai un komunikācijai, bet 892 500 eiro plānots piešķirt pašvaldībām ATR īstenošanai. No šiem gandrīz 900 000 eiro katram novadam, kurš veidosies apvienojoties, tiks izstrādāts jaunās administratīvās struktūras projekts, lai jaunais novads 2021. gadā spētu veiksmīgi uzsākt darbību. Novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei (apvienošanās projekts) 2020. gadā paredzēti 367 500 eiro (2020. gadā plānots izmaksāt 70% no finansējuma). Viena projekta vidējās izmaksas aprēķinātas līdz 18 103,45 eiro.
Savstarpēji integrēta teritorijas attīstības plānošanas dokumenta projekta izstrādei jaunajiem novadiem 2020. gadā atvēlēti 525 000 eiro. Viena projekta vidējās izmaksas plānotas līdz 36 206,90 eiro.
2021. gadā valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai plānots 8 207 500 eiro apmērā, un tas paredzēts novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei (apvienošanās projekts) 157 500 eiro apmērā (2021. gadā izmaksājot 30% no finansējuma). Bet attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei jaunajiem novadiem paredzēti 525 000 eiro.
Savukārt vienreizējai dotācijai pašvaldībām, kuras veic ATR un kuras izveidosies apvienojoties, papildu izdevumus segšanai, piemēram, veidlapu, plākšņu nomaiņai u. tml., kopumā rezervēti 7 525 000 eiro. No šīs summas 13 novadiem, kuri veidojas, apvienojoties līdz trīs novadiem, katram plānots piešķirt 155 000 eiro – kopā tie ir 2 015 000 eiro.
12 novadiem, kuri veidosies, apvienojoties četriem un pieciem novadiem, katram piešķirti 310 000 eiro, kopā izlietojot 3 720 000 eiro.
Savukārt četriem novadiem, kuri veidosies, apvienojoties vairāk nekā sešiem pašreizējiem novadiem, katram piešķirs 447 500 eiro, kopumā izlietojot 1 790 000 eiro.
Nu nez, man vairāk izskatās, ka valsts budžeta līdzekļi 9 326 028 eiro apmērā tiks izlietoti dažādiem pētījumiem, informatīvām kampaņām, dokumentu projektu izstrādēm un plāksnīšu nomaiņai.
Formāli reforma būs uztaisīta, kartes pārzīmētas, plāksnītes nomainītas, dokumentu kaudzes sarakstītas, bet – vai tas ir reformas mērķis? Ja jau nopietni gribētu veikt reformu, nu tā, lai arī iedzīvotāji ko labu sajustu, tad, kur ceļi, izglītības, veselības aprūpes un izglītības iestādes? Tas viss pats no sevis sakārtosies ar plāksnītes nomainīšanu? Esmu pārliecināts, ka ne.
Bet, atceroties, ko pats konstatēju – pašlaik tak šīs reformas veicējs pat nezina, kas un kā jādara. Vismaz publiski un no dokumentiem tas tā izriet. Ja kļūdos, tad nu, cienījamie reformas veicēji, publiskojiet visus pamatojumus, lai ikkatrs varētu pārliecināties, ka jūs zināt, ko vēlaties un zināt kā to sasniegt. Citādāk pašlaik vairāk izskatās, ka reformu veicēju pamatbauslis ir: “Klausieties mūsu vārdos, bet neskatieties uz mūsu darbiem.” Jeb - lielākā daļa politiķu nezina, un nesaprot, kā risināt konkrētus problēmjautājumus.
Tamdēļ kā brīnumlīdzeklis tiek piesauktas reformas. Vismaz aiz tām maskējoties var savus amata gadiņus veiksmīgi nolauzt. Te tad arī bija manas augstāk minētās atkāpes “sāls”. Brīdi, kad šāda veida reformas sekas visiem būs redzamas pat bez palielināmā stikla – visi tās varoņi jau būs nomainījuši amatus un dziedās jaunas varoņdziesmas, ka reformas risinās visas mūsu problēmas. Nez, varbūt viņiem vajadzētu kļūt nedaudz pieticīgiem un vienkārši sākt strādāt?
1 https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf
2http://polsis.mk.gov.lv/documents?order=desc&dateFrom=9%2F1%2F2018&dateTo=1%2F8%2F2020&pageNr=0&pageSize=10&query=reform
3 https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/REFORMA
4 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vejonis-nomine-karinu-premjerministra-amatam.a305260/
5 https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-vienojas-par-karina-valdibas-deklaraciju-par-valdibu-saeima-balsos-tresdien/
6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-ar-61-balsi-apstiprina-karina-valdibu.a306979/
7 https://likumi.lv/ta/id/305738-par-administrativi-teritorialas-reformas-turpinasanu
8 http://www.varam.gov.lv/lat/administrativi_teritoriala_reforma/informativie_materiali/
9 https://likumi.lv/ta/id/309486-par-konceptualo-zinojumu-par-administrativi-teritorialo-iedalijumu
10 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40477235
11 https://lvportals.lv/skaidrojumi/309270-cik-izmaksas-administrativi-teritoriala-reforma-2019
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
