Nepamatotie uzbrukumi mūsu uzņēmumam “Arta-F” – vāji slēpts reiderisms
Vitālijs Andrejevs, Latvijas uzņēmuma “Arta-F” līdzīpašnieks18.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, kas šobrīd notiek ap Latvijas uzņēmumu “Arta-F”, ir nepatiesi apvainojumi un apzināta uzņēmuma reputācijas graušana, kas līdzinās reiderismam. Tāpēc es uzņēmuma vārdā pilnībā noraidu publiski izskanējušo informāciju par iespējamo iesaistīšanos resursu nodrošināšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem. “Arta-F”, kas ir uzņēmums ar gandrīz 170 gadus senu pagātni, pēdējo gadu laikā aktīvi un veiksmīgi paplašinājis darbību Eiropas tirgū, tādējādi notiekošais varētu būt mākslīgi veidots farss, lai atbrīvotos no spēcīga konkurenta.
Publiski izskanējusī informācija par “Arta-F” it kā veiktajām izejmateriālu piegādēm Krievijas firmai, kas ražo formas tērpus agresorvalsts armijai, šokējusi ne tikai uzņēmumu un tās darbiniekus, bet arī tā sadarbības partnerus, un būtībā ir radīts tiesiskais nihilisma piemērs, bez tiešiem pierādījumiem apturot veiksmīga un likuma ietvaros strādājoša uzņēmuma darbību.
Ar Krievijas uzņēmumu “BTK – Group” pirms dažiem gadiem mūs iepazīstināja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Mēs zinām, ka šis uzņēmums ražo kvalitatīvu darba apģērbu, kam arī nodrošinājām mūsu produkciju – pogas un rāvējslēdzējus. “BTK – Group” nav iekļauts sankciju sarakstā, kas būtu noticis, ja tas tiešā veidā būtu saistīts ar ekipējuma ražošanu Krievijas armijai. Šobrīd notiekošais atgādina raganu medības un liek uzdot retorisku jautājumu – ja uzpircējs no firmas nopērk citronus, pēc tam tos pārdod armijas ģenerālim, kurš dzer tēju ar citronu, vai tad pārdevējs tiek uzskatīts par armijas sponsoru?
“Arta-F” pirmsākumi meklējami 1854. gadā, kad Goldingenā (šobrīd – Kuldīga) tika izveidota pirmā apģērba furnitūras ražotne. Pēc tam uzņēmums paplašinājies, izveidojot sadarbības tīklu ar līdzīgiem ražotājiem, un vēsturiski vēl padomijas gados tā galvenie noieta tirgi bija PSRS republikas. Arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas firmas darbības zona bija Austrumeiropa, taču pēdējos gados noticis aktīvs darbs ar Eiropas tirgu, piedaloties izstādēs un meklējot sadarbības partnerus.
Kādā no Eiropas izstādēm uzņēmums saņēma brīdinājumu atmest centienus ielauzties Eiropas tirgū, citādi nākšoties rēķināties ar sekām, un, pēc mūsu domām, tieši provokācijas no konkurentu puses ir pamats šobrīd notiekošajam – konkrēti spēki mēģina nomelnot potenciālo konkurentu, novājināt to un pārņemt kontroli.
Nekad nepārkāpjam likumu, maksājam nodokļus, nodrošinām darbu vairāk nekā 200 cilvēkiem, attīstām savu ražotni, tādēļ nespējam klusēt, jo uzņēmuma darbs ir paralizēts, konfiscēta tehnika un programmatūra, kas nodrošina ražošanu, kā arī privātie līdzekļi, kurus ģimene krāja, lai ieguldītu biznesā, iepērkot jaunas ražošanas iekārtas. Tāpat publiskajā telpā nekorekti izskanējusi informācija, rakstos “Arta-F” minot arī saistībā ar mikroshēmu pārdošanu Krievijai, – šādu produkciju “Arta-F” nekad nav ražojusi un pārdevusi.
Jāpiebilst, ka uzņēmums “Arta-F” ar saviem darbiem paudis atbalstu Ukrainai, jo komplektējošās detaļas tas iegādājas tieši šajā valstī, turklāt ne reizi mēģinājis piesaistīt darbam ukraiņu speciālistus, kas, ņemot vērā Latvijas likumdošanu par trešo valstu darbiniekiem, nav izdevies.
Izmantojot kara aizsegu, tiek īstenots reiderisms jeb prettiesiska uzņēmuma pārņemšana, taču “Arta-F” ir gatava cīņai, lai aizsargātu godīgu ģimenes biznesu, kurā allaž būtiskākais ir bijusi kvalitatīvu preču ražošana, uz cilvēciskām vērtībām balstītas attiecības ar darbiniekiem un sadarbības partneriem un Latvijas ekonomiskā attīstība, godprātīgi maksājot nodokļu un veidojot inovatīvus produktus.
Jāpiemin, ka uzņēmums nesen iegādājās ražotni Itālijā, kas ražoja apģērba furnitūru slavenajam apakšveļas zīmolam “Intimissimi”, pārcēla to uz Latviju un radīja jaunas darba vietas, tādējādi paplašinot noieta tirgu un produkcijas apjomus. Starp citu, par tiesībsargājošo iestāžu konfiscēto naudu Eiropā bija plānots iegādāties apģērba furnitūras krāsošanas cehu un līdzīgi kā ar kādreizējo “Intimissimi” ražotni pārcelt to uz Latviju. Tādējādi notikušais ne tikai apturējis uzņēmuma attīstību, bet arī liedzis iespēju Latvijas iedzīvotājiem tikt pie jaunām, labi apmaksātām darba vietām un palielināt nodokļu ieņēmumus valstij.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
