Iesaki rakstu: 
Smagā slimība piezagās negaidīti un pilnībā izmainīja Inetas Purvinskas dzīvi. Lai apmaksātu ārstēšanos Vācijas un Latvijas klīnikās, Inetai ir nepieciešama mūsu palīdzība.
“Kad es uzzināju savu diagnozi, man bija milzīgs šoks. It kā runa būtu par kādu citu un ar mani tam nebūtu nekāda sakara. Pagāja kādi divi mēneši, kamēr es attapos. Domāju – nē, ar mani tas notikt nevar.”
Pat runājot par ļoti nopietnām un sāpīgām lietām, viņas sejā turpina rotāties smaids. Šķiet, šī skaistā, jaunā sieviete un ļaunā slimība ir nesavienojamas lietas. Inetai Purvinskai ir tikai 44 gadi. Smagā diagnoze ir piespiedusi viņu pārvērtēt ļoti daudzas lietas. Viņa ir iemācījusies priecāties par katru mirkli un nekādā gadījumā nepadoties.
Ineta ir dzimusi Ilūkstē, bet šobrīd dzīvo Salaspilī. Viņa ir juriste ar milzīgu profesionālo pieredzi. Strādājusi būvniecībā, Rīgas tirdzniecības ostā, pēc tam kompānijā LNK Industries.
“Ko lai pastāstu par sevi? Esmu normāls, parasts cilvēks,” smejas Ineta. “Šobrīd es cenšos vienkārši dzīvot un nedomāt katru minūti par savi slimību. Psiholoģiski es to ignorēju. Protams, mēdz būt izmisuma brīži, kad asaras līst straumēm un nolaižas rokas. Taču tad es atceros par meitu, par mammu, par draugiem… Šajā ceļā jau tik daudz ir paveikts, šobrīd es vienkārši nedrīkstu apstāties.”
Problēmas ar veselību Inetai sākās pirms pusotra gada. Neskaitāmie izmeklējumi pie dažādiem speciālistiem nedeva nekādus rezultātus. Tā kā pēc iekšējām sajūtām kaut kas tomēr nebija īsti kārtībā, 2020. gada septembrī Ineta vērsās pie konkrēta speciālista. Pateicoties daktera Ronalda Mačuka profesionālismam un pieredzei, veicot izmeklējumus, tika atklāts audzējs.
“Sākumā šķita, ka nekas nopietns, taču kad dakteris pateica, ka nepieciešams veikt papildu onkoloģiskos izmeklējumus, izmantojot “zaļo koridoru”, es sajutu, ka man zeme pazūd zem kājām. Onkoloģiskie marķieri izrādījās negatīvi, tas sniedza man nelielu atelpu, lai vēl kādu brīdi nedomātu par ļaunāko. Diemžēl jau pavisam drīz, 2020. gada oktobrī, ārsti konstatēja, ka audzējs ļoti strauji attīstās un ir nepieciešama steidzama operācija. Tikai operācijas laikā kļuva skaidrs, ka audzējs ir ļaundabīgs.
Kad man bija jādodas uz slimnīcu, es nevienam neko nestāstīju, izņemot meitu, taču arī viņai pateicu, ka nav nekas nopietns. Īpaši slēpu visu no mammas, lai viņunesatrauktu. Domāju, ka nākamajā dienā jau būšu mājās un viss būs kārtībā. Taču ārsti pateica: “Aizmirsti. Viss ir daudz nopietnāk.” Un noteica diagnozi – onkoloģija. Vēl viena problēma bija tā, ka tika izgrieztas metastāzes, taču sākotnējo iemeslu – vietu, kur ir primārais audzējs, – atrast nevar vēl līdz šim. Neskaidra lokalizācija.”
Mammai nācās visu izstāstīt, jo viņa, būdama mediķe, nevarēja neredzēt, ka ar meitu kaut kas nav kārtībā. Inetas stāvoklis pēc operācijas bija ļoti smags. “Protams, visiem maniem tuviniekiem tas arī bija šoks,” atceras Ineta. “Taču viņi mani ļoti atbalstīja, neļāva iegrimt depresijā. Viena bez viņiem es netiktu galā.”
Inetai ir fantastiska ģimene. Meitai Kristai Kristiānai ir 21 gads. “Krista ir mans mazais eņģelis, kurš rūpējās par mani un palīdzēja atkopties pēc operācijas,” smaida Ineta. “Viņa ir ļoti radoša personība, mīl dziedāt, aizraujas ar dejām. Šobrīd visas deju studijas ir slēgtas un mēs ļoti gaidām, kad atkal varēs nodarboties. Agrāk, pirms manas slimības un pandēmijas, mēs ar meitiņu ļoti mīlējām ceļot, vizinājāmies ar kalnu slēpēm un snovbordu. Tagad, retos brīžos, kad veselība atļauj, šad tad izbraucam nelielos ceļojumos pa Latviju. Mana mamma ir mediķis. Viņa jau ir pensijā, taču nav radusi sēdēt bez darba un strādā Ilūkstes veco ļaužu sociālās aprūpes centrā. Vēl mums ģimenē ir sunītis un kaķis. Sunīti arī nesen nācās ārstēt, mēs ar viņu saslimām gandrīz vienlaicīgi.”
Latvijā Inetai pēc operācijas nozīmēja ķīmijterapiju atbilstoši standarta protokolam, neraugoties uz to, ka audzējiem ar nenoteiktu primāro lokāciju nav efektīvas standarta terapijas. Nekādas citas ārstēšanas metodes viņai netika piedāvātas. Tāpēc Ineta vērsās specializētā klīnikā Vācijā. Tur Inetai veica diagnostiku, nozīmēja izmeklējumus un deva cerību. Šobrīd Ineta saņem ārstēšanu pēc eksperimentālas shēmas, izmantojot jaunu progresīvu metodi, kas apvieno sevī ķīmijterapiju un imūnterapiju (Nivolumab). Vēl Inetai ir nozīmētas speciālas imūnvakcīnas, kas palīdz organismam pašam atpazīt “ienaidnieku”. Visas zāles un shēmas ir piemeklētas speciāli Inetai, ņemot vērā viņas slimības raksturu. Diemžēl kopējās diagnostikas un ārstēšanas izmaksas ir milzīgas.
“Kad es uzzināju, ka pirmais posms izmaksās vairāk nekā 90 tūkstošus eiro, es biju šokā – kur lai ņemu šādu naudu… Taču radi un draugi uzstāja – ir jācīnās! Meita bija pirmā, kas pateica, ka vajag nekavējoties organizēt līdzekļu vākšanu, lai nezaudētu cerību un saņemtu nepieciešamo ārstēšanu. Viņa pārliecināja mani vērsties pie cilvēkiem ar lūgumu pēc palīdzības sociālajos tīklos. Lielu summu pārskaitīja uzņēmums, kurā es strādāju – milzīgs paldies viņiem par to. Intensīvais kurss Latvijā un Vācijā ilga trīs mēnešus – es lidoju uz turieni katras divas nedēļas. Papildu medikamentus ķīmijterapijai es pirku arī Vācijā, bet procedūras veicu Latvijā – tā iznāca lētāk. Ekonomijas nolūkos imūnterapiju arī veicām Latvijā atbilstoši vācu speciālistu izstrādātajam protokolam. Medikamentus imūnterapijai es pirku Latvijā. Taču imūnvakcinācija bija jāveic Vācijas klīnikā – preparāti tiek gatavoti uz vietas, speciāli man, un tie ir jāizmanto divu stundu laikā.”
Tas bija ļoti smags periods. Neskaitāmi pārlidojumi, smags stāvoklis. Pirmajā reizē kopā ar mani lidoja mana meita. Viņa palīdzēja man ar tulkošanu, atbalstīja mani, gatavoja ēdienu. Es biju tik vārga, ka nevarēju pat somu pacelt. Un mans mazais Eņģelītis vienmēr bija blakus. Man ir ļoti paveicies, ka Vācijā dzīvo mana draudzene Dana. Viņa katru reizi sagaidīja mani lidostā un pavadīja uz klīniku. Viņa ir vienkārši zelts, Draugs ar lielo burtu”.
Visas pūles un ciešanas nebija veltas – jau pirmais ārstēšanas kurss deva pozitīvus rezultātus. Datorizmeklējumi parādīja, ka metastāžu attīstību ir izdevies apturēt. Ir sākusies remisija. Ķīmijterapiju Inetai aizvietoja ar saudzējošākām tabletēm. Taču vācu onkologi uzstāj – apstāties nedrīkst, ārstēšana ir jāturpina līdz pilnīgai uzvarai. Lai nepazaudētu sasniegtos rezultātus, lai organisms turpinātu cīnīties un slimība neatgrieztos. Tas nozīmē, ka iesāktā imūnterapija ir jāturpina vēl sešus mēnešus. Ārstēšanas izmaksas pusgadam ir vairāk nekā 52 tūkstoši eiro.
Tik smagi dzīves satricinājumi nevar neatspoguļoties cilvēka iekšējā pasaulē. Ineta atzīst, ka uz daudzām lietām ir sākusi raudzīties savādāk. “Agrāk es biju īsts darbaholiķis – visa mana dzīve bija viens bezgalīgs darbs. Tagad es skatos uz dzīvi citām acīm un esmu iemācījusies novērtēt katru sīkumu. Ir jābūt priecīgam vien par to, ka tu elpo, par pavasari, ziediem, sauli. Katra minūte ir milzīga vērtība, dāvana. Esmu pārstājusi reaģēt uz cilvēku negatīvajām emocijām, cenšos neko neatlikt uz vēlāku laiku, iepriecināt savus tuvos. Dzīvot šeit un tagad.”
Kā palīdzēt
Ārstēšanās izmaksas nākamajiem sešiem mēnešiem Vācijas un Latvijas klīnikā (imūnterapija un imūnvakcīnas) ir 52 532 eiro. Ārstēšanos nedrīkst apturēt, lai pilnībā uzvarētu slimību. Un lai Ineta turpinātu dzīvot.
Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas Inetas Purvinskas atbalstam līdz 25. maijam. Maksa par zvanu – 1,42 eiro.
Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Inetai Purvinskai ziedojumu kontu:
Labdarības fonds BeOpen
Reģistrācijas nr. 50008218201
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Ziedojuma mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Inetai Purvinskai
No ziedotajiem līdzekļiem netiek ieturētas nekādas komisijas un procenti.
BeOpen fondam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas dod iespēju ziedotājiem saņemt ienākuma nodokļu atvieglojumus.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
