Iesaki rakstu: 
Kāds ASV baņķieris reiz izteicās „dodiet mums tiesības izdot naudu, un mums būs vienalga, kas ir pie varas", un tā arī notika, - ASV Federālās rezerves valsts nekontrolē, tās kontrolē baņķieri.
Patiesībā mūsdienu baņķieri ir gājuši vēl tālāk, - tie ir sapratuši, ka valstīs, kur vajag sagrābt resursus, pie varas jāstūrē mantkārīgi blēži, kas veido korumpētu korešu kabinetus, un tāds arī ir šīs ģeniālās sistēmas nepieciešamais ļaunums. Paskaidrošu – kāpēc.
Kas ir nepieciešamais ļaunums, visai uzskatāmi parāda vēsture ar MMM fenomenu Krievijā 90. gadu sākumā, kad vairāk nekā puse iedzīvotāju savus ieguldījumus zaudēja finanšu piramīdās. Lielākā no tām Mavrodi bija izveidotā MMM, kurā ieguldījumu apmērs pārsniedza pat Krievijas budžetu.
Nauda tāpat kā Mavrodi vaučeri ir vien papīrīši, to esamība vai neesamība nemazina ne iedzīvotāju skaitu, ne resursu apmērus. Blēži tiek apturēti vien tad, kad iedzīvotāji ir aplaupīti nepieciešamā apmērā, lai varētu atklāt privatizāciju, kurā nabagi ar savu klātbūtni nevarētu palielināt izsoļu vērtību, tāpēc nozīmīgākos resursus valstīs, kur iedzīvotāji ir iedzīti nabadzībā, privatizēt var vien magnāti, kas laupīšanu veic ar svešu rokām un bez izdevumiem, - ļaujot tādiem kā Mavrodi un sīkākiem blēžiem aplaupīt potenciālos konkurentus (iedzīvotājus).
Lielblēži un sīkblēži visdrīzāk neapzinās, ka, apzogot tautu, faktiski nozogot vien papīrīšus, tie paveic lāča pakalpojumu oligarhiem, jo attīra ceļu privatizācijai, rezultātā apzagtā tauta jūtas gandarīta, jo blēži tiek sabāzti cietumā, izzagtie papīrīši tiek konfiscēti vai norakstīti kā nebijuši, bet Superblēži, kas visu to paveikuši ar nepieciešamā ļaunuma - Blēžu rokām, tiek uzskatīti par godājamiem cilvēkiem.
Fabula - mūsdienu baņķieriem faktiski ir vienalga, kā tiek tērēti aizdevumi, un viņiem pat labāk, ja šos aizdevumus lieto mūsu tautas vēlētie, bet viņu ieteiktie blēži, jo tad šiem “cienījamiem” baņkieriem, kas drukā “dārgos” papīrīšus, ir visas iespējas, tos atprasot, aplaupīt tautu,un tās asinskāres mierinājumam dot saplosīt Blēžus, lai jaunajās vēlēšanās jaunajiem Blēžiem – kā tos pelnīti nosauca Ļeņins, noderīgajiem idiotiem - atbrīvotu vietu.
Šajā sakarā der atgādināt, ka tas, kas tiesīgs izdot naudu, ir faktiskais valdnieks, kuram ir vienalga, kas ir pie varas, tomēr baņķieri savus plānus var realizēt vien tiktāl, ciktāl ir spējuši iefiltrēt Blēžus, un šīs sakarības dēļ dažādās valstīs ir atšķirīga iedzīvotāju turība.
Latvija ir atteikusies no savām tiesībām izdot naudu. Esmu pārliecināts, ka tiesības būt pašiem par saimniekiem mēs atprasīsim, tas gan nebūs vienkārši, jo tiesības nodot ir viegli, bet atgūt bez kaujas neiespējami.
Šajā rakstā norādīts vien ļaunuma humānākais piemērs, bet faktiskais mērķis ir viens - padarīt tautas nabagas, lai to resursus varētu nopirkt par kapeikām. Spilgts piemērs tam ir Āfrikas valstis, kur zelta atradnies pieder monstriem, bet tauta dzīvo būdiņās. Nepieciešamais ļaunums tā agresīvākā formā ir kara finansēšana un haosa legalizēšana, ļaujot teroristiskām organizācijām tiranizēt vai pat nogalināt cilvēkus, - tam visam ir vienas saknes, bet izpildītāji kā vienmēr ir blēži, kuriem nav jāmaksā, vien jādod zaļā gaisma zagt, laupīt, vai bombardēt pilsētas, vēl papildus visam iedodot tiem bumbas uz kredīta, kā tas notiek Ukrainā un citur.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
