Neraugoties uz likvidācijas draudiem, Meroni kontrolētais „Baltijas ekspresis” joprojām slēpj savus patiesos labuma guvējus
PIETIEK18.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz likvidācijas draudiem, „arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētais loģistikas uzņēmums Baltijas ekspresis turpina slēpt savus patiesos labuma guvējus: pēc tam, kad šī akciju sabiedrība divreiz iesniedza defektīvus datus par saviem patiesajiem īpašniekiem, Uzņēmumu reģistrs tai bija devis laiku līdz 26. augustam, taču šī pretimnākšana nav palīdzējusi, un uzņēmums turpina ignorēt likuma prasības.
„Ja līdz Reģistra valsts notāra 2019.gada 27.jūnija lēmumā noteiktajam termiņam Sabiedrība nenovērsīs konstatētos trūkumus, Reģistrs būs tiesīgs nosūtīt Sabiedrībai brīdinājumu saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punktu. Ja mēneša laikā pēc brīdinājuma saņemšanas Sabiedrība nenovērsīs brīdinājumā minēto trūkumu, Reģistrs būs tiesīgs izbeigt Sabiedrības darbību,” oficiāli skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Taču Meroni kontrolētais uzņēmums līdz pat 18. septembrim patiesos labuma guvējus tā arī nebija uzrādījis, un tas nozīmē, ka jau pašlaik Uzņēmumu reģistrs ir tiesīgs likvidēt Baltijas ekspresi.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Baltijas ekspresis ir viens no pēdējiem Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.
Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.
Kā skaidro Uzņēmumu reģistrs, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 22.punktu juridiskā persona, kura ir reģistrēta Reģistra vestajā reģistrā, iesniedz Reģistram pieteikumu par tās patieso labuma guvēju atbilstoši šā likuma 18.2 panta otrajai daļai līdz 2018.gada 1.martam.
Tomēr laikā, kad minētā norma stājās spēkā, normatīvajos aktos netika paredzēts efektīvs mehānisms gadījumiem, kad kapitālsabiedrības nepilda tām ar likumu uzlikto pienākumu.
Tikai šā gada 29.jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā, kura pārejas noteikumu 49.punktā noteikts, ja kapitālsabiedrība, kura bija reģistrēta komercreģistrā vai par kuras reģistrāciju bija iesniegts pieteikums līdz šā likuma 18.2 panta spēkā stāšanās dienai (2017. gada 1. decembrim), nav iesniegusi Uzņēmumu reģistram pieteikumu par tās patiesajiem labuma guvējiem un mēneša laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi minēto trūkumu, tās darbību izbeidz, pamatojoties uz Reģistra lēmumu.
Kā izriet no Uzņēmumu reģistra oficiālā skaidrojuma, Meroni kontrolētais uzņēmums jūnija sākumā beidzot nopratis, ka likuma norma attiecas arī uz to, un 3.jūnijā reģistrā saņemts Baltijas ekspreša pieteikums patieso labuma guvēju reģistrācijai.
Taču gan tas, gan arī nākamais dokuments izrādījies likuma normām neatbilstošs: „14.jūnijā Reģistra valsts notārs, izskatot pieteikumu, konstatēja tajā trūkumus, līdz ar to atlika informācijas par patieso labuma guvēju reģistrāciju, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2019.gada 13.augustam.
2019.gada 18.jūnijā Reģistrā atkārtoti tika saņemts Sabiedrības pieteikums patieso labuma guvēju reģistrācijai. Arī šajā reizē Reģistra valsts notārs konstatēja trūkumus iesniegtajos dokumentos, līdz ar to 2019.gada 27.jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 19-21/70514/1 atlikt informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrēšanu komercreģistrā un noteica termiņu trūkumu novēršanai līdz 2019.gada 26.augustam.” Taču, kā redzams no Lursoft datu bāzes, Meroni kontrolētais uzņēmums šos „trūkumus” tā arī nav vēlējies novērst un savus patiesos labuma guvējus joprojām slēpj.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.