Neraugoties uz publiskajiem apgalvojumiem, Vējoņa kanceleja paziņo: jūlija piemaksas un prēmijas neatklāsim
PIETIEK30.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan 24. augustā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses sekretārs paziņoja, ka informācija par prezidenta kancelejas nodomiem turpmāk slēpt ziņas par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu neesot patiesa, Pietiek šodien publicē dienu iepriekš parakstītu kancelejas oficiālu dokumentu, kurā skaidri norādīts - darbinieku jūlijā saņemtās piemaksas, prēmijas un naudas balvas mēs neatklāsim!
Lēmumu par Vējoņa kancelejas darbinieku aizvadītajā mēnesī saņemto piemaksu, prēmiju un naudas balvu slēpšanu ir parakstījis kancelejas vadītājs, iepriekš audita rezultātā Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs.
Kā norādīts lēmumā neatklāt saņemtās summas, kuras iepriekš ir pārsniegušas pat divus tūkstošus eiro vienam darbiniekam, tā pamatā esot Vējoņa kancelejas vadības pārliecība, ka no nodokļu maksātāju līdzekļiem veikto izmaksu publiskošana esot to saņēmēju privātās dzīves neaizskaramības pārkāpšana.
Vējoņa kancelejas vadītājs norāda, ka iepriekš publiskotajos datos „norādītas kancelejas konkrētas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubīts to darbs un darba rezultāti”.
Tāpat „publikāciju rezultātā daudzu kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanējuši publiski, turklāt galvenokārt negatīvā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasītāja – vērtējumu”.
Vējoņa kancelejas vadītājs arī pieminējis, ka kritisks un vērtējošs viedoklis demokrātiskā sabiedrībā esot pieļaujams tikai saistībā ar politisku personu darbībām vai to izteikumiem, bet „vairāki” trekno prēmiju un piemaksu saņēmēji neesot nedz politiskas personas, ne arī amatpersonas.
Vairāki vārdā neminēti Vējoņa kancelejas darbinieki arī esot „vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi”.
Visbeidzot, kā norādījis Vējoņa kancelejas vadītājs, nopietns kaitējums trekno izmaksu saņēmējiem esot arī tas, ka pie „publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši.
Vējoņa kanceleja esot pārliecināta, ka „plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatīt par atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.
Kā zināms, pašlaik administratīvā tiesa saistībā ar dažādas pieprasītas informācijas slēpšanu ir sākusi vairāk nekā desmit administratīvās lietas, kurās atbildētāja ir Vējoņa kanceleja. Nākamnedēļ Pietiek sāks publicēt kancelejas tiesai sniegtos skaidrojumus šajās lietās. Savukārt šodien atkārtoti publicējam nelielu ieskatu naudas balvās un prēmijās (neskaitot regulārās piemaksas), kas pērn izmaksātas Vējoņa kancelejas darbiniekiem.
19 prēmijas virs 1000 eiro „par darbu”
Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei - 1974,23 eiro
Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam - 1952,75 eiro
Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei - 1921,05 eiro
Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram - 1869,82 eiro
Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei - 1869,82 eiro
Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam - 1869,82 eiro
Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam - 1869,82 eiro
Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam - 1636,09 eiro
Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei - 1467,68 eiro
Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai - 1426,60 eiro
Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei - 1346,12 eiro
Jānim Māsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam - 1337,22 eiro
Ingai Šteinbrikai - 1302,04 eiro
Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1284,10 eiro
Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei - 1133,70 eiro
Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei - 1088,58 eiro
Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro
Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro
Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei - 1052,90 eiro
Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro
Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei - 2632,31 eiro
Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei - 2561,40 eiro
Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam - 2561,40 eiro
Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram - 2561,40 eiro
Maijai Manikai, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei - 2561,40 eiro
Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam - 2561,40 eiro
Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam - 2241,23 eiro
Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei - 2010,52 eiro
Elenai Lodočkinai, Apžēlošanas dienesta vadītājai - 1906,65 eiro
Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei - 1844,00 eiro
Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam - 1831,81 eiro
Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1759,04 eiro
Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei - 1754,84 eiro
Ingai Steinbrikai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenajai grāmatvedei - 1736,05 eiro
Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai - 1563,40 eiro
Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei -1491,20 eiro
Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei - 1423,99 eiro
Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei - 1423,99 eiro
Tomam Kalniņam, Preses dienesta fotogrāfam - 1387,87 eiro
Annai Hrapan-Gromņickai, Preses dienesta tulcei - 1386,42 eiro
Lailai Rutks arī Rutkis, sekretariāta vadītajai - 1338,92 eiro
Vitai Ruksei, Valsts prezidenta protokola konsultantei - 1323,00 eiro
Kristīnei Vilkai, Apžēlošanas dienesta vecākajai speciālistei - 1302,22 eiro
Inetai Zavadskai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvedei - 1268,69 eiro
Guntai Slesarei, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultantei - 1250,50 eiro
Anetei Ugainei, Preses dienesta komunikācijas speciālistei - 1243,00 eiro
Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1242,42 eiro
Elvīrai Stepanovai, Preses dienesta komunikācijas speciālistei - 1241,85 eiro
Zigmundam Liniņam, Jūrmalas rezidences pārvaldniekam - 1196,20 eiro
Gatim Bergmanim, Preses dienesta operatoram - 1170,31 eiro
Andai Pečulei, konsultantei plānošanas jautājumos - 1150,00 eiro
Kristīnei Reisai-Dāboliņai, sabiedrisko projektu konsultantei - 1150,00 eiro
Intai Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai lietvedei - 1014,25 eiro
Žannai Trankalei, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniecei - 1002,94 eiro
Foto no Facebook.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
