Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā
Nils Sakss-Konstantinovs01.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam. Būtu lētāk, videi draudzīgāk, ātrāk. Rezultāti šādi:
– Vivi. Vilciens okej, vietas tikai nedaudz šaurākas nekā Ryanairā. Atšķirībā no vecajiem vilcieniem tagad gaismas pietiekami, var palasīt grāmatu – tas liels bonuss. Taču – pusotras nedēļas laikā vilciens neatnāca divas reizes. Saskaitot nokavētās konsultācijas stundas likmi un maksu par CityBee īres mašīnu no Jūrmalas, man katrs šis Vivi piegājiens izmaksāja ap 100 eiro. Diemžēl nevaru to atļauties, bet varbūt brīvdienās, kad nav nekur jāsteidzas vai jānokļūst laikā, vilciens var būt variants.
– Rīgas Satiksme. Divas problēmas. Viena – braucot pāri pilsētai, ar to ir lēnāk nekā ar mašīnu. Turklāt jāstāv lietū, vējā bez nojumes. Otra – pēc brauciena spiežoties pārpildīgajā salonā, ir sajūta, it kā būtu pārdzīvota seksuāla varmācība. Liela daļa braucēju arī nav apguvuši elementāras sociālās prasmes – piemēram, spēju palūgt ceļu, lai izkāptu no transporta. Tādēļ viņi grūžas virsū ar savu ķermeni vai klapē pa muguru.
Jāpiezīmē, ka lielai daļai transporta klientu pieklibo ne tikai sociālie, bet arī higiēnas standarti – smaržas un smakas pavada vēl ilgi pēc brauciena noslēguma. Kādā dvēseles stāvoklī šāds brauciens varētu šķist patīkams, es tiešām nezinu.
Bet, ja vien cilvēks nav nepilngadīgs vai ļoti trūcīgs, neredzu, ka labprātīgi kāds izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā. Pat, ja tas izmaksātu reizes trīs vai piecas dārgāk.
Noslēdzot – daudz runā par autocentrisko Rīgu un to, kā pārvilināt cilvēkus no mašīnām uz sabiedrisko. Arī man šķiet, ka Rīgā mašīnu ir daudz par daudz, un gribētos zaļāku, gājējiem draudzīgāku pilsētu. Taču tagad to ļoti labu saprotu. Šis ir “low hanging fruit” piemērs – biju pozitīvi noskaņots, gatavs pāriet kaut uzreiz, ja vien alternatīva būtu kaut attāli līdzvērtīga. Šobrīd to vairs neizskatu kā ideju.
Pat, ja par iebraukšanu Rīgā prasītu 5 eiro, tas vienalga būtu finansiāli izdevīgāk, nemaz nerunājot par jebkādu ērtību. Jebkuras sarunas par auto mazināšanu pilsētā būs bezjēdzīgas, kamēr transports nebūs tīrāks, ātrāks un uzticamāks. Tikmēr – vairāk patīkamu braucienu nozīmē vairāk braucienu ar mašīnu.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
