Nesāk kriminālprocesu par Vaidavas upi postošās HES būvatļauju, pat nemēģinot noskaidrot apstākļus

Kā jau ziņots, pētot VARAM rīcībā esošo dokumentu paketi saistībā ar upes postīšanas darbiem, Pietiek uzmanību pievērsa tas, ka pagājušā gada 9. jūlijā postošo HES būvējošajam uzņēmumam Patina izdotajā pagarinātajā būvatļaujā, ko izdevusi Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Elita Mozule, par tās saņemšanu parakstījies cilvēks, kas tobrīd nebija ne SIA Patina amatpersona, ne līdzīpašnieks.

„Ar hidromelioratīvās būvniecības speciālajiem būvnoteikumiem iepazinos un būvatļauju saņēmu,” – to VARAM rīcībā esošajā būvatļaujas Nr. 5 pagarinājumā kā "valdes loc." bija apliecinājis kāds A. Stūriška, kura vārds saskaņā ar Lursoft datu bāzes informāciju SIA Patina īpašnieku vai amatpersonu vidū nebija atrodams. Tikai augusta sākumā uzņēmējs Aldis Stūriška kļuva par šīs SIA valdes locekli, bet septembra beigās – par vienīgo īpašnieku.

Kad Pietiek VARAM vērsās ar jautājumu, vai šāda būvatļaujas izsniegšana personai, kas nav konkrētā uzņēmuma amatpersona vai īpašniece, vispār ir likumīga, ministrija tūlītēju atbildi sniegt nevarēja, taču ieteica vērsties Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kas bijusi pati atļaujas izsniedzēja. Savukārt no tās skaidrojuma izrādījās, ka būvatļauja, ļoti iespējams, ir viltota.

„Jūsu sūtītās vēstules pievienotajā būvatļaujas pagarinājumā Karvas HES būvniecības darbiem ir viltojuma pazīmes, t.i. - oriģinālajā eksemplārā par būvatļaujas saņemšanu ir parakstījusies cita persona, nevis Aldis Stūriška,” – šādu atbildi Pietiek saņēma no Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Slucka un pēc tam vērsās tiesībsargāšanas iestādēs, aicinot sākt par viltojuma faktu kriminālprocesu.

Taču nu Valsts policija nolēmusi, ka kriminālprocess nav sākams. Šāda lēmuma pamatojums – tā no VARAM saņēmusi izziņu, ka ministrijas rīcībā nemaz neesot tādas būvatļaujas, kādu pati ministrija ieskenētā formā bija nosūtījusi Pietiek. „Izziņā norādīts, ka būvatļaujas izsniedzējs ir Lauku atbalsta dienests un tāpēc VARAM nevarēja izsniegt L. Lapsam apliecinātu būvatļaujas kopiju un nevar to izsniegt ari policijai,” – šāda ir Valsts policijas loģika. Turklāt „pārbaudes gaitā nav izdevies iegūt ticamu informāciju par to, no kā L.Lapsa ir saņēmis minētās būvatļaujas kopiju”.

Nu Pietiek pārstāvis šo lēmumu par atteikumu uzsākt kriminālprocesu ir pārsūdzējis, norādot, ka Valsts policijas pārbaude uzskatāma par nepilnīgu un neobjektīvu kaut vai tāpēc, ka veiktās „pārbaudes” laikā tā nav pat mēģinājusi no viņa iegūt precīzu, ar tehniskiem datiem pamatotu informāciju par to, no kā un kādā formā viņš ieguvis minēto būvatļauju ar viltojuma pazīmēm.

„Šo būvatļauju ar viltojuma pazīmēm, kā jau minēju iesniegumā, es esmu saņēmis no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas elektroniskā pasta adreses, ko varu pierādīt. Tas nozīmē, ka arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datu serveros iespējams atrast precīzus datus, kura amatpersona un kad ir man nosūtījusi minēto būvatļauju ar viltojuma pazīmēm. Balstoties uz šo informāciju, savukārt var noskaidrot, kā šī būvatļauja ar viltojuma pazīmēm nonākusi šīs amatpersonas rīcībā, lai pēc tam noskaidrotu viltojuma rašanās apstākļus un iemeslus,” teikts pārsūdzībā.

Kā jau informēts, Vaidavas upi postošais projekts saņēmis arī Eiropas fondu naudu. 2010.gadā Vides ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) ietvaros izsludinātā konkursa Par tehnoloģiju pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamiem energoresursiem ietvaros atbalstīti 47 „videi draudzīgi projekti”, un viens no atbalstītajiem bijis arī SIA Patina pieteikums Moderna un videi draudzīga Karvas HES izveide, nodrošinot oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu. „Komisijai neradās šaubas par iesniedzēju plāniem īstenot videi draudzīgu projektu un visu nepieciešamo atļauju saņemšanu. Tādēļ projekta īstenošanai tika piešķirti 350 tūkstoši latu no KPFI līdzekļiem,” skaidro VARAM, gan piebilstot, ka SIA Patina līdz šim nav saņēmusi nevienu latu no piešķirtā finansējuma.

Tomēr galvenais Vaidavas upes un zivju nārsta vietu izpostīšanas finansētājs ir Nordea banka, kas gan oficiāli apgalvo, ka esot pievienojusies starptautiskiem standartiem vides jomā un, lai identificētu potenciālos vides riskus, ikdienas darbā izmantojot starptautisku standartu vides risku novērtēšanai ERAT.

Taču ne bankas Latvijas filiāle, kas izsniegusi vairāk nekā 700 tūkstošu latu kredītu hidroelektrostacijas celtniecībai uz Vaidavas upes, ne „lielā” Nordea banka nespēj paskaidrot, kā tieši šie standarti izmantoti – ja izmantoti – šī Nordea finansētā projekta vides risku novērtēšanā.

Savukārt Nordea Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis vēl joprojām nevēlas atbildēt uz jautājumu, kā viņš jūtas, vērojot TV ekrānā videi nodarīto kaitējumu saistībā ar bankas finansēto SIA Patina HES projektu.

Novērtē šo rakstu: