Nesāk procesu par "TM Security" stāvvietas pārņemšanu, "lietu kārtotājā" ar policiju atpazīst izbijušu policistu - "puspolitiķi"
PIETIEK05.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija atteikusies sākt kriminālprocesu par 1. oktobra notikumiem Rīgā, Zaļajā ielā, kur skandalozā apsardzes kompānija TM Security no Grindeks koncerna uzņēmuma Kalceks "nesaprātīga" nomnieka, arī pielietojot spēku, pārņēma tā nomāto autostāvvietu. Tikmēr personā, kas notikuma vietā visaktīvāk, turklāt familiārā gaisotnē "kārtojusi lietas" ar Valsts policijas darbiniekiem, Pietieklasītāji atpazinuši izbijušu policistu - neveiksmīgu Liepājas "puspolitiķi" Edgaru Krūmiņu.
Kā Pietiek jau informēja, pirms diviem gadiem, 2013. gada jūnijā SIA WDK Demolition ar Grindeks koncernā ietilpstošo uzņēmumu Kalceks bija noslēgusi līgumu par zemesgabala nomu Rīgā, Zaļajā ielā 9, lai tur ierīkotu maksas autostāvvietu.
Līguma slēgšanas laikā zemesgabals nebija izmantojams autostāvvietas vajadzībām, jo tajā bija jāveic vesela virkne uzlabojumu, - nebija pat elektrības pieslēguma. Divu gadu laikā nomnieks tajā ieguldīja aptuveni 38 tūkstošus eiro, no kuriem lielākais ieguldījums bija asfalta ieklāšana aptuveni 1300 kvadrātmetru platībā.
Taču faktiski uzreiz pēc asfalta ieklāšanas AS Kalceks nomniekam paziņoja, ka pēc diviem mēnešiem - šā gada 8. septembrī līgums tiks lauzts, savukārt uz aicinājumiem vienoties par veikto ieguldījumu kompensāciju uzņēmums ir atbildējis tikai ar solījumiem.
Arī pēc tam, kad 2. septembrī WDK Demolition vērsās ar prasību tiesā, uzskatot, ka nomas līguma izbeigšana ir prettiesiska un atceļama, Kalceks vadība bija apgalvojusi, ka noteikti tikšot atrasts korekts, civilizēts, abām pusēm pieņemams risinājums.
Taču 1. oktobra rītā izrādījās, ka korektu risinājumu Grindeks koncernā izprot nedaudz atšķirīgi no nomnieka izpratnes, - Pietiek rīcībā esošie aculiecinieku videoierakstu fragmenti un stāstījums liecina, ka "risinājumam" piesaistīta skandalozā, Pietiek daudzkārt aprakstītā Mārtiņa Tenberga apsardzes kompānija TM Security.
Izmantojot arī spēka pielietošanu, kas tāpat fiksēta Pietiek jau publicētajos aculiecinieku video, TM Security darbinieki faktiski nobloķējuši ne tikai autostāvvietas teritoriju, bet arī tajā esošās automašīnas (pat kāda tiesneša auto), kuras uzstājīgākie īpašnieki atguvuši tikai pēc iesniegumu uzrakstīšanas policijai.
Neraugoties uz saņemtajiem iesniegumiem, Valsts policija tomēr nolēmusi nesākt kriminālprocesu, jo, kā skaidro tās pārstāvis, "pagaidām pārkāpumi nav konstatēti, līdz ar to kriminālprocesu uzsākt nebija nepieciešams", turklāt "jāpiebilst, ka abas iesaistītās puses vienlaikus strīdu risina civiltiesiskā kārtībā".
Tikmēr Pietiek lasītāji no videoierakstiem atpazinuši, kas ir bijis aktīvākais pārņēmēju puses pārstāvis "lietu kārtošanā" ar Valsts policijas darbiniekiem, kura familiārās, čomiskās attiecības ar policistiem pārsteigušas aculieciniekus.
Izrādās, tas ir bijis kāds Edgars Krūmiņš - izbijis policists no Liepājas un kādreizējās sīkpartijas Sabiedrība citai politikai Liepājas nodaļas vadītājs, kurš 2009. gadā nespēja iekļūt Liepājas domē un tad nesekmīgi tiesājās ar veiksmīgāko sava saraksta pārstāvi Stīnu Lorencu par aizskartu godu un cieņu.
2007. gadā, beidzot darbu policijā, Krūmiņš bija uzrādījis iespaidīgus skaidras naudas uzkrājumus - vairāk nekā 55 tūkstošus latu, bet, mēģinot kandidēt 10. Saeimas vēlēšanās, jau deklarēja "zeķē" glabātus 76 tūkstošus latu (tātad vairāk nekā 100 tūkstošus eiro).
Konfliktā ap autostāvvietu, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Krūmiņš gan oficiāli piedalījies nevis kā Grindeks koncerna vai TM Security pārstāvis, bet gan kādas SIA AS Interior - iespējams, jaunās stāvvietas nomnieces - pilnvarota persona.
Ne AS Grindeks sabiedrisko attiecību pārstāve, ne arī AS Kalceks valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis pirmdien uz Pietiek jautājumiem par notikušo neatbildēja. Klusēja arī TM Security vadība.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
