Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirknī pieņemts lēmums nesākt kriminālprocesu par uzņēmuma Liepājas metalurgs saimnieka Sergeja Zaharjina iespējamo Latvijas pilsonības iegūšanu prettiesiskā ceļā. Nekādus sīkākus skaidrojumus par šī lēmuma pamatojumu Valsts policija nesniedz.

Oficiāli skaitās, ka Zaharjins sekmīgi nolicis latviešu valodas eksāmenu, kas bijis nepieciešams Latvijas pilsonības iegūšanai. Nesaņēmis to par īpašiem nopelniem, Zaharjins pilsonību naturalizācijas kārtībā (kas paredz arī valodas eksāmena nokārtošanu) ieguva 1999. gadā.

Tikmēr jau šā gada sākumā līdz ar Liepājas metalurga problēmu publiskošanu skaidrs, ka Zaharjins ne tikai nespēj latviski runāt, bet arī nesaprot latviski, līdz ar ko tika izvirzītas divas versijas - vai nu četrpadsmit gados kopš pilsonības iegūšanas viņš savas tolaik labās latviešu valodas zināšanas ir aizmirsis vai arī valodas eksāmenu reāli nav kārtojis.

Marta beigās saistībā ar Liepājas metalurga situācijas apspriešanu valdības sēdes slēgtajā daļā pat radās kutelīga situācija: Zaharjins savu viedokli vēlējās izklāstīt krieviski, jo latviski nemāk, un visu viņa uzstāšanos krieviski pacietīgi uzklausīja visi ministri, tostarp arī Nacionālās apvienības pārstāvji.

Taču, kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis Zaharjinam jautājumu latviski, izrādījies, ka uzņēmējs latviski ne tikai nerunā, bet arī nesaprot. Tad arī Liepājas metalurga saimnieks ar rokas mājienu palūdzis talkā Liepājas mēru Uldi Sesku, kurš arī Zaharjina sniedzis nepieciešamos tulka pakalpojumus.

Jau iepriekš, tiekoties ar Dombrovski, lai lūgtu valsts atbalstu savam uzņēmumam, izrādījās, ka Zaharjins, kurš savulaik šo eksāmenu it kā nokārtojis un ieguvis LR pilsonību naturalizācijas kārtībā, latviski nespēja pateikt faktiski ne vārda.

Savukārt šā gada 7. janvārī Zaharjins tika sodīts ar naudas sodu par valsts valodas ignorēšanu sava uzņēmuma vadīšanā. Uzliktais naudas sods, kā Pietiek noskaidroja Drošības policijā, bijis 80 latu.

Valsts valodas centrs bija rīkojis pārbaudi un konstatējis, ka „AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs S. Zaharjins nelieto valsts valodu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā”; tiesa, uzņēmējs esot solījies, ka „uzlabos savu valsts valodas lietojumu”.

Ņemot vērā visus šos faktus, Pietiek marta beigās nosūtīja iesniegumus Valsts valodas centram un Valsts policijai, aicinot pārbaudīt, cik likumam atbilstoša bijusi Latvijas Republikas pilsonības piešķiršana naturalizācijas kārtībā personai, kas, kā tagad izrādās, vispār nepārzina valsts valodu.

Valsts valodas centra skaidrojums bija šāds: "Jautājumā par prasībām latviešu valodas eksāmenā Latvijas pilsonības iegūšanai paskaidrojam, ka Pilsonības likuma 20. pants "Latviešu valodas prasmes līmenis" noteic, ka persona prot latviešu valodu, ja tā: pilnībā saprot sadzīves un oficiāla rakstura informāciju; brīvi var stāstīt, sarunāties un atbildēt uz jautājumiem par sadzīves rakstura tēmām; var tekoši lasīt un saprast jebkuras sadzīves rakstura instrukcijas, pamācības un citus sadzīves rakstura tekstus; prot uzrakstīt rakstudarbu par komisijas uzdoto sadzīves rakstura tematu.

Līdz ar to jāatzīst, ka šīs prasības bija un ir daudz zemākas nekā augstākā līmeņa 1. pakāpes (C1) valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta iegūšanai izvirzītās prasības. Tātad S. Zaharjins varēja sekmīgi nokārtot latviešu valodas eksāmenu pilsonības iegūšanai, protot valsts valodu tikai pamata līmenī."

Lielā mērā balstoties uz šo skaidrojumu, Valsts policija nu pieņēmusi lēmumu nesākt kriminālprocesu par Zaharjina pilsonības iegūšanas apstākļiem. Lēmumu pieņēmis Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieks majors Jānis Ceļapīters; nekāda sīkāka informācija par lēmuma pamatojumu netiek sniegta.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...