Nespējot "aizfutbolēt" "Astoņkāji", Streļčenoks izlemj tajā nesaskatīt nekādas ziņas par iespējamiem noziegumiem

Pietiek jau iepriekš informēja, ka ne tikai Kriminālpolicijas vadība Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža vietā un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone, bet arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir mēģinājuši iespējami tālāk no sevis „aizairēt” un tajā minētos faktus.

Valsts prezidenta Vējoņa vietā Astoņkāji „aizfutbolēt tālāk” nācās viņa padomniecei Kristīnei Jaunzemei, - viņa izdevumu „izvērtēšanai” pārsūtīja LR prokuratūrai, savukārt pats Vējonis, kam bija nosūtīts aicinājums izvērtēt Astoņkājī minētos faktus, no izteikšanās šajā sakarā izvairījās.

Citu nākamo adresātu atrada Valsts policija, - tās priekšnieka Inta Ķuža vietā atbildēja Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, kurš bija izlēmis, ka Astoņkāji tālāk vajadzētu nosūtīt KNAB.

Savukārt vismīklaināk izteicās nu jau atlūgumu iesniegusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, - Astoņkājī publicētā informācija tikšot „rūpīgi izvērtēta un, ņemot vērā izvērtējuma rezultātus, VID rīkosies atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam”.

Tiesa, Pētersone neminēja ne to, kas ir šie normatīvie akti, ne to, kas ir „citas tiesībaizsardzības iestādes”, kurām VID esot nodevis „plašsaziņas līdzeklī Astoņkājis sniegto informāciju”, ne to, kā tieši noritēs „pārbaude atbilstoši kompetencei”.

Citu taktiku izvēlējās Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, kura vadītās iestādes darbinieki tāpat pieminēti avīzē: viņš oficiālā vēstulē paziņoja, ka šī „informācija tiks izmantota Drošības policijas uzdevumu izpildei, kas noteikta Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otrajā daļā”.

Taču, ja arī Drošības policija veikšot kādas darbības, tās palikšot noslēpumā, jo šādas „informācijas konteksts un tās nenodalāmība nepieļauj šādas informācijas sniegšanu, lai netiktu apdraudēta klasificētās informācijas pamatota slepenība un tādējādi valsts drošības intereses kopumā”.

Taču ar to „futbols” ar Astoņkāji nebeidzās. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no izteikšanās Astoņkāja sakarā izvairījās, savukārt ministrijas (kuras pārziņā ir avīzē plaši aprakstītais VID) administrācijas vadītāja oficiāli apliecināja, ka iesniegums ar pievienoto avīzi esot nosūtīts izvērtēšanai… pašam VID.

No izteikšanās izvairījies arī Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, - viņa vietā biroja (kura darbinieka Aigara Sparāna puskriminālās darbības avīzē bija aprakstītas īpaši plaši) direktora pirmais vietnieks oficiālā vēstulē apliecina, ka informāciju „pieņemam zināšanai un tālākam darbam”.

„Tā ir vēršanās tomēr pret tiem, kas mēģina kaut ko izdarīt, izmeklēt lietas, izstrādāt smagas lietas, kur ir lielas naudas,” – tā Maizītis par Astoņkāji publiski bija izteicies iepriekš.

Taču visaizrautīgāk Astoņkāja „futbolā” iesaistījās Jaroslava Streļčenoka vadītais KNAB un Ērika Kalnmeiera vadītā LR Ģenerālprokuratūra.

Vispirms prokurors Agnis Pormalis no Astoņkāja mēģināja atbrīvoties ar oficiālu paziņojumu, ka „ziņošanai par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem kompetentās izmeklēšanas iestādes ir norādītas Kriminālprocesa likuma 386. pantā atkarībā no šī likuma 387. pantā norādītās institucionālās piekritības, kurās, pievienojot attiecīgus pierādījumus, Jums arī ir jāvēršas. Šīs Jūsu vēstules šādus pierādījumus nesatur”.

Taču tikt vaļā no Astoņkāja ne mazāk vēlējās arī KNAB priekšnieks Streļčenoks, - birojs iesniegumu kopā ar pašu avīzi bija nosūtījis tai pašai Ģenerālprokuratūrai „izvērtēšanai”, jo mēģināja uzskatīt, ka „iesniegumā sniegto ziņu pārbaudi veikusi Latvijas Republikas prokuratūra”.

Taču nekas labs Streļčenokam no tā nesanāca, - jau pieminētais prokurors Pormalis pie viņa vērsās jau ar garāku vēstuli ar nosaukumu „Par vēstules nepamatotu pārsūtīšanu”, kurā plašāk aprakstīja iemeslus, kāpēc prokuratūra noteikti negribot ķerties pie Astoņkājaaprakstītajiem faktiem.

Tad nu Streļčenokam nācās, „izvērtējot iesnieguma saturu, konstatēt, ka tajā nav sniegtas ziņas, kuras norādītu uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu”. Ar šo pamatojumu KNAB tad arī pavēstīja, ka „iesniegumā minēto ziņu pārbaude Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir pabeigta”.

Kā zināms, cita starpā Astoņkājī bija publicēts arī bijušā iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona iesniegums SAB, kurā bija aprakstīts, kā miljonārs Vasilijs Meļņiks viņam stāstījis, ka par "pakalpojumiem" samaksājis pa 100 000 eiro tagadējam ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un SAB darbiniekam Sparānam. Prokuratūra saistībā ar šo iesniegumu nebija vēlējusies pat uzklausīt Jēkabsona liecības.

Novērtē šo rakstu: