Iesaki rakstu: 
Dažs būs izbrīnīts, ka, rakstot par Latviju, lietoju šādu apzīmējumu. Jā, patiešām, demokrātiskā iekārtā nav vietas monarhistiskiem izgājieniem. Taču šādi precedenti mūsu valstī ir. Valsts prezidents ar potenciālo valdības vadītāju nedēļām spriež par valdības rīcības plānu tā vietā, lai nosauktu konkrētu personu, kurai uzņemties atbildību. Trīs nedēļas parlaments stāv dīkā.
Es vēl pieciestu, ja tautas priekšstāvjiem par dīkstāvi nemaksātu mūsu nodokļu maksātāju naudu. Maksā naudu arī ekonomikas un finanšu ministriem, kuri atbildīgi par “Latvenergo” un koncerna meitas uzņēmumu – „Augstsprieguma tīkla” (AT) un „Sadales tīkla” (ST) darbību.
Varbūt vairums aizmirsuši, ka 2000. gada jūnijā tika vākti paraksti par likumprojektu, kas nepieļautu „Latvenergo” privatizāciju. Saeima vēlētāju gribu izpildīja, un referendums nebija jārīko.
2001. gadā biju izbrīnīts par tautai piederošā “Latvenergo” sadali, izveidojot AS “Augstsprieguma tīkls”, kura akcijas 100% pieder Finanšu ministrijai. 2007. gadā dibina meitas uzņēmumu “Sadales tīkli” Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Šī dalīšana enerģijas patērētājiem izmaksāja pie tarifa trīs santīmu pielikumu. Izbrīnu rada šī pakāpeniskā uzņēmuma dalīšana, dažādā pakļautība. Koncerns padomju gados veiksmīgi darbojās bez apakšuzņēmumiem. Te gribu uzdot jautājumu - kam tas bija izdevīgi?
Ierēdņi stāstīja, ka tā esot ES prasība. Viņi savulaik arī melsa, ka mājām no jumtiem šīferis jāplēš nost. Vēlāk, kad patiesība nāca gaismā, aizbildinājās ar neprecīzu regulas tulkojumu.
Lai nu ko, bet lielā monopoluzņēmuma dalīšana radīja trīs karaļvalstis ar savām valdēm un padomēm.
13. Saeima noteica atalgojumu Saeimai, prezidentam un premjeram. Trim galvenajām valsts amatpersonām algas paaugstināja par vairāk nekā 50%, līdz nepilniem astoņiem tūkstošiem eiro. Taču viņu algas nobāl, ja salīdzinām ar ST uzņēmuma vadītāja algu, kura ir divas reizes lielāka. Kolēģei no AT gan jāstrādā par zemāku algu.
Droši vien šie fakti paliktu neievēroti, ja peļņu nesošie uzņēmumi („Latvenergo” 2022. g. I pusgada peļņa - 142 milj., rentabilitāte 19%), kuri īpašnieki esam mēs, nesāktu runāt, ka viņu darbībā radušies zaudējumi. ST ziņoja par 1,5 milj. eiro lieliem mīnusiem, un, lai tos nosegtu, tarifs esot jāceļ par 75 %, jo, lūk, 69% izmaksu pieaugumu radot AT. Savukārt AT iecerējis savu tarifu četrkāršot.
Domāju, ka uz šīm ziņām bija jāreaģē abām pārraugošajām ministrijām, nevis tikai tad kad „Sadales tīkls” 14. novembrī iesniedza SPRK jaunā tarifa pieteikumu. Tad ministre gan paaicināja uzņēmuma vadību, lai paziņotu, ka projekts nav atbilstošs šī brīža valsts enerģētiskās drošības mērķiem.
Domāju, ka par to bija jādomā jau visus šos 30 gadus. Ja var ticēt vienīgajam bijušajam Latvijas enerģētikas ministram Auseklim Lazdiņam, Latvija var pati sevi nodrošināt ar enerģiju, neiesaistoties “Noord Pool” biržas mahinācijās. Atgādinājums: elektroenerģijas cena šogad no aprīļa līdz augustam pieauga 4,27 reizes. Vai var atsaukties, ka vējš pūtis mazāk un Skandināvijas upēs samazinājies ūdens līmenis?
Taču tagad lasītāju gribu ievest mikroģeneratoru pasaulē, par kuru īpašniekiem šogad Latvijā kļuva 10 tūkst. mājsaimniecību. No savas personīgās pieredzes varu teikt, ka esmu uzņēmies 100 % risku, uzstādot saules paneļus, lai atpelnītu 9 tūkstošus eiro. Sev neapzinoties, esmu kļuvis arī par ST barotāju.
Pastāvošā neto norēķinu sistēma paredz norēķināties nākamā gada 1.aprīlī, kad ST sarēķina, cik esmu saražojis elektroenerģijas, cik nodevis ST glabāšanā, cik patērējis pats. Tas interesantākais ir, ka tas, ko esmu saražojis virs normas, pareizāk, neesmu notērējis savu elektrību, paliek ST tirgošanai citiem klientiem, man neatmaksājot. Aprēķini liecina, ka šādā veidā katru mēnesi ST no katra mājsaimniecības vidēji gūst 103 eiro lielu peļņu. Pareiziniet ar 12 mēnešiem un 10 tūkst. mājsaimniecību!
Saskaņā ar Civillikumu šī peļņa pienākas tā radītājam. Varu tikai teikt, ka valsts līmenī šīs attiecības nav noregulētas un, manuprāt, pat neviens nav ieinteresēts to darīt. Pēdējais laiks apvienoties mikroģenerācijas īpašniekiem, lai ar kolektīvu prasību grieztos Satversmes tiesā.
Lieki atgādināt, ka savulaik monopolists “Latvijas gāze” bija spiests četras reizes piekāpties tiesai, pareizāk, klientiem. Varbūt laiks domāt par triju savstarpēji saistītu uzņēmumu apvienošanu. Mums taču liela pieredze, apvienojot pagastus, skolas, slimnīcas! Te nu būtu darbs jaunveidojamajai Enerģētikas ministrijai. Savulaik zviedri, pirms cēla Ķeguma spēkstaciju, izpētīja Daugavas ūdens “vilkmi”. Skandināvu ieskatā uz Daugavas būvējamas sešas hidroelektrostacijas. Pagaidām mūsu likteņupe darbina tikai trīs.
Attēlā - AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.