Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Neuzklausīti komentāri par enerģētikas problēmām Latvijā

Jens Zvirgzdgrauds, enerģētikas tiesību maģistrs (LLM)
02.10.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atteikšanās no Krievijas gāzes ir politisks lēmums. Tomēr ne visos ar enerģētiku saistītajos jautājumos koalīcijas politiskajiem lēmējiem ir tiesības uz galavārdu.

Eiropas Savienības līgumi nosaka, ka katrai dalībvalstij pašai par sevi ir pienākums nodrošināt to, lai patērētājiem būtu pieejama enerģija vajadzīgajā laikā, apjomā un par samaksājamu cenu. Katrai dalībvalstij ir tiesības izvēlēties enerģijas avotus.

Eiropas kopīgajā politikā šobrīd ģeopolitisku apsvērumu dēļ ir liels uzsvars uz gāzes rezervju veidošanu. Latvijas Enerģētikas likums nosaka: ‘Ministru kabinets nodrošina energoapgādes drošuma rezervju iegādi un to iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.”

Vēl Eiropas politika pašlaik liek lielu uzsvaru uz sašķidrinātās gāzes (LNG) piegādēm Krievijas cauruļvadu gāzes vietā, Eiropas kopīgā politika paredz maksimālu esošo LNG terminālu jaudas izmantošanu.

Tomēr, pat veidojot uzkrājumus un noslogojot maksimāli esošos LNG terminālus, 2022./23.gada ziemas sezonā vēl trūks vairāku simtu teravatstundu, pa visu Eiropas Savienību kopā ņemot.

Eiropas likumdošana nosaka zināmus uzdevumus arī tādiem dalībniekiem enerģētikas nozarē kā, piemēram, regulatoram un pārvades sistēmas operatoram.  Latvijas Enerģētikas likums nosaka, ka pārvades sistēmas operatoram ir pienākums „nodrošināt dabasgāzes piegādes ceļu dažādošanas infrastruktūru Latvijas teritorijā un dabasgāzes krājumu pieejamību”.

Tomēr tas nenozīmē, ka „Conexus” būtu jābūvē piegādes ķēdes sākumposma jeb upstream cauruļvads no LNG importētāja iekārtām uz Inčukalna krātuvi.

Pārvade ir piegādes ķēdes vidū, un tās funkcijas ir ar likumu nodalītas no sadales un no apgādes jeb ieguves posma, kur galvenais elements ir ražošana, bet gāzi neražojošu valstu gadījumā – imports.

Latvijas Enerģētikas likums precīzi nosaka, ka sistēmas operatori nedrīkst nodarboties ar to, kas nav viņu pienākums, piemēram, finansēt vai subsidēt darbības tādos piegādes ķēdes posmos, kas nav pārvade.

Vēl Latvijas Enerģētikas likums cita starpā paredz sistēmas operatora „saistības” nodrošināt tirgus dalībnieku piekļuvi „sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām” vai gāzes krātuvei. Manuprāt interpretācija ir skaidra: ja operators dod pieeju krātuvei, tad likums neprasa dot pieeju (šobrīd LV jurisdikcijā neesošām) LNG iekārtām.

Saskaņā ar Latvijas Enerģētikas likuma 113.panta 7) punktu pārvades operatoram nevar uzlikt tehniski un ekonomiski neīstenojamas prasības. Vēl šis punkts praksē nozīmē to, ka pārvades operatoram ir pienākums nodrošināt iespēju saņemt gāzi pa cauruļvadu no Igaunijas un Lietuvas. Šo iespēju šobrīd arī izmanto lielākais gāzes patērētājs Latvijā - valsts akciju sabiedrība „Latvenergo”, kam pēc publiski izskanējušās informācijas ir ilgtermiņa piegādes līgumi caur Klaipēdas terminālu.

Tātad juridiski nekas netraucē pārvadīt gāzi no Lietuvas vai Igaunijas LNG termināliem uz Latviju, un nekādas prasības vai apstākļi nespiež Latviju celt savu LNG terminālu.

Tomēr politiska lēmuma gadījumā par Skultes termināla projekta atbalstu no valsts puses ir jākonstatē, ka no juristu, ekonomistu un vides speciālistu viedokļa trūkst objektīvas informācijas. Šāda vajadzība gūt detalizētu ieskatu par iecerēto projektu izriet, piemēram, no ASV Kolumbijas universitātē izstrādātajām labas prakses vadlīnijām LNG projektu juridiskajam nodrošinājumam. Izskatās, ka izņemot dekoratīvu vizualizāciju attiecīgās SIA mājaslapā, nekur nevar publiski iepazīties ar šāda prioritāra projekta detalizētu tehnoloģisko shēmu.

Bez tā nav iespējams vērtēt ne juridiskos, ne ekonomiskos aspektus, sevišķi, ja iecerētas darbības, kas saistītas ar paaugstinātām ilgtermiņa izmaksām ne vien patērētājiem, bet pat visiem nodokļu maksātājiem. Tajā skaitā jāredz arī alternatīvas – ne vien termināla novietojumam, bet pašam apgādes risinājumam ar šādu terminālu vai bez tā, jo termināla uzturēšanas izmaksas jāsedz katru dienu, ne tikai tikmēr, kamēr to izmanto, tātad patērētāju rēķinus šīs izmaksas palielinās jebkurā gadījumā un ilglaicīgi. Šeit būtu vietā painteresēties, no kurienes nāks gāzes piegāde caur šo terminālu un vai jau ir parakstīti konkrēti nodomu protokoli par piegādēm?

Sāksim ar pieejamiem skopajiem skaitļiem. Ja sešās dienās no transporta kuģa varēšot izsūknēt 170 000 m3 LNG, tad iznāk, ka, sūknējot nepārtraukti visu diennakti, stundā tie ir nepilni 1181 m3 (nozarē pieņemtās drošības prasības nosaka, ka tam jānotiek visu laiku personāla uzraudzībā – gan uz transporta kuģa, no kura sūknē, gan saņēmēja terminālā). Ar šādu jaudu pietiks tikai nelielai daļai no Latvijas ikgadējā gāzes patēriņa, kas ir nepilns 1 000 000 000 m3 gadā, ja nemaldos.

Kaut arī mazi termināli nenoliedzami šobrīd sāk nākt modē, tomēr normālā LNG nosūknēšanas jauda pasaulē esošajos FSRU tipiski sākas no vismaz vienas vienības 4000 m3/stundā vai 6000 m3/stundā.

Vēl viens jautājums: ja pie termināla ir pieeja transporta kuģim ar pārvadāto LNG tilpumu 170 000 m3, tad iegrimes dziļumam jābūt apmēram 10 – 15 metriem. Man gan nav datu par Rīgas jūras līča dziļumu pie Skultes, bet vispārīga publiski pieejama informācija liecina, ka ar iegrimes dziļumu šajā gadījumā varētu būt problēmas. Turpat netālu sevišķi sekls ir Pērnavas līcis un rajons ap Kihnu salu, 20 metru izobta tur ir vairāk nekā 40 km attālumā no Pērnavas krasta, bet pašā līcī dziļums nepārsniedz 5 līdz 10 metrus.

Normāla LNG termināla uzdevums - vai nu peldoša termināla, vai krastā esoša - ir no piegādes kuģa uzņemt sašķidrināto gāzi, kaut vai īslaicīgi uzglabāt sašķidrināto gāzi kriogēnos apstākļos, piemēram, terminālam pielāgotā transporta kuģa tvertnēs, regazificēt to un ievadīt cauruļvados. Tāpēc nevajadzīgu ažiotāžu izraisa nepietiekami precīzi projekta aizstāvju izteikumi presē. Piemēram, Neatkarīgajā Rīta Avīzē SIA valdes loceklis 23.septembrī citēts sakām: „Gāzes vedējs pieslēgsies pie gāzes vada, ielaidīs tajā gāzi un aizbrauks.”  Tā kā sašķidrinātās gāzes un cauruļvadu gāzes spiediens būtiski atšķiras, tad biznesmenis nebūs pietiekami izskaidrojis piedāvāto tehnoloģijas risinājumu šai fizikas problēmai…

Pirmajā brīdī izklausās, it kā projekta autori taisītos prasīt, lai piegādes kuģiem pašiem būtu sava regazifikācijas iekārta. Šādā gadījumā nebūtu nepieciešamas pat 120 miljonu eiro izmaksas, jo runa tad nebūtu pat par terminālu, bet tikai par kaut kādu „atkrastes” piestātni!

No jūras vides aizstāvju bažām gan noprotams, ka regazifikācija šajā terminālā tomēr būs. Izplatītākā tehnoloģija ir t.s. ORV siltumapamaiņa ar jūras ūdeni, kas darbojas, ja jūras ūdens ir vismaz +5 grādu temperatūrā. Principā vēl ir arī citas, ātrākas regazifikācijas tehnoloģijas, ko lieto ar mazāk nekā +10 grādiem jūrā ziemas periodā, piemēram, zemūdens tvaicēšana ar apsildi – SCV, ko var veikt ātrāk nekā ORV. Tomēr šajā gadījumā tiek nokurināts līdz pat 2 procentiem no saņemtā LNG apjoma, plus vēl nepieciešama ūdens ķīmiskā attīrīšana, nerunājot jau par izmešiem gaisā, kuru attīrīšana arī maksā dārgi.

Bez tuvākiem paskaidrojumiem no projekta aizstāvju puses jocīgi izklausās arī arguments par projekta „ekonomisko” izdevīgumu no tuvuma gāzes krātuvei un no regazifikācijas vienlaicīgi ar LNG nosūknēšanu no piegādes transporta kuģa, jo, redz, krastā nevajadzēšot būvēt LNG glabāšanas tvertnes. Ekonomiskais izdevīgums no fiksēto izmaksu samazinājuma un no tā, ka nebūs jāpiedalās pārvades balansēšanā, šeit būs termināla īpašniekiem / operatoriem, bet tas tomēr var jūtami nesamazināt patērētāju rēķinus, ko ietekmēs vēl vesela rinda citu faktoru, sākot jau no iepirkuma cenas.

Turklāt peldošais termināls pēc definīcijas ir ar regazifikācijas iekārtu aprīkots agrākais LNG transporta kuģis, kam ir kriogēnās tvertnes LNG glabāšanai. Kaut nelielā apjomā un īslaicīgi, bet LNG glabāšanai tomēr jābūt iespējamai, kaut vai termināla kuģa tvertnēs, citādi tā nav tehnoloģija, bet vistīrākā alķīmija, lai kāda arī nebūtu regazifikācijas jauda.

Tā kā peldošais termināls jebkurā gadījumā ir tehnoloģiski īslaicīgs risinājums, kas dažu gadu laikā nolietojas, tad nobeigumā jāsecina, ka tā vietā, lai šādu terminālu „būvētu” (ko gan vēl būvēt par miljoniem, ja ne kriogēnās tvertnes krastā?), viena no alternatīvām būtu 1) vispirms noslēgt piegādes līgumu un 2) ņemt termināla kuģi līzingā no piegādātāja. Vēl vajadzētu sadarboties ar Lietuvu un Igauniju, lai saņemtu gāzi caur viņu termināliem. Prakse tas nozīmē savlaicīgu gāzes un pārvades jaudu rezervāciju, ko „Latvenergo” arī vienā mierā veic.

Nav no jauna jāizgudro ritenis, spēlējot sarežģītas spēles ar investoriem-monopolistiem tādos tirgos, kur pēc likuma jāvalda pēc iespējas brīvākai konkurencei. Laiks ir izšķirošais faktors, gāze vajadzīga jau šoziem, nevis tikai pēc diviem gadiem, un pa šiem diviem gadiem tirgos var būt lielas pārmaiņas, uz ko jābūt gataviem reaģēt - tātad nevar visas olas likt vienā grozā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...