Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atzīstot neveiksmīgā uzņēmēja Jāņa Vimbas (attēlā) reputāciju par atbilstošu Nacionālā teātra direktora amatam, konkursa komisija ir atsaukusies uz Pārresoru koordinācijas centra izstrādātajām „Vadlīnijas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai, kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus”. Šodien publicējam šī interesantā dokumenta sadaļu „Nevainojama reputācija”.

6. Vispārīgi definējot, nevainojama reputācija kapitālsabiedrību pārvaldības jomā ir tāda valdes vai padomes locekļa rīcība, kas neatkarīgam vērotājam nerada šaubas par konkrētās amatpersonas pienākumu profesionālu izpildi jeb valdes vai padomes locekļa pienākumus pilda kā krietns un rūpīgs saimnieks Komerclikuma 169.panta pirmās daļas izpratnē.

7. Kandidāta līdzšinējā profesionālajā darbībā nevajadzētu būt faktiem, kas liecinātu, ka kandidāta rīcība bijusi neatbilstoša krietna un rūpīga saimnieka rīcībai, piemēram, konstatēta nelikumīga rīcība ar finanšu resursiem, mantas izšķērdēšana, atcelšana (atsaukšana) no amata nepienācīgas pienākumu izpildes dēļ u.tml.

8. Kapitālsabiedrības vadības reputācija veido arī daļu no kapitālsabiedrības kā uzņēmuma reputācijas un zīmola, tādēļ vērtējama arī tāda informācija par kandidāta līdzšinējo darbību, kas varētu nebūt savienojama ar labas pārvaldības un ētiskas attieksmes principiem, sabiedrības kopīgām vērtībām vai kapitālsabiedrības vērtībām, piemēram,  citu personu goda un cieņas publiska aizskaršana, klaji neētiska vai negodprātīga rīcība, u.tml. Kapitālsabiedrības vērtības var būt nostiprinātas tās ētikas kodeksos, iekšējās kārtības noteikumos.

9. Informāciju kandidāta reputācijas novērtēšanai nominācijas komisija var iegūt intervējot konkrēto kandidātu (īpaši, tad, ja informācija nav publiski pieejama), kā arī izmantot publiski pieejamus informācijas avotus.

10. Nominācijas noteikumos ietvertais kritērijs “Nevainojama reputācija” ir nenoteikta satura jēdziens, tādēļ tā izmantošana, konkrēta gadījuma izvērtēšanai var būt sarežģīta. Taču Nominācijas komisijai, lai secinātu vai kandidāta reputācija konkrētajā gadījumā ir nevainojama un atbilstoša attiecīgās amatpersonas pienākumu pildīšanai, tas katrā konkrētā gadījumā jāaizpilda ar saturu un jāpiemēro konkrētajam gadījumam.

11. Viena no pieejām reputācijas vērtēšanā ir apzināt jau praksē esošus gadījumus, kuros vērtēta personas atbilstība nevainojamas reputācijas kritērijam, kā arī citu iestāžu, kuras savas darbības ietvaros vērtē kandidātu  reputāciju,  pieredzi un vērtēšanā  izmantotās metodes.

12. Kritērija “nevainojama reputācija” kā ar noteiktu saturu piepildāma jēdziena (ģenerālklauzulas) saturu iespējams atklāt, izmantojot juridiskas metodes. Jo to “saturs izriet no to piemērošanas jomas un var tikt noskaidrots ar vispārēji atzītu piemēru (piemērveida gadījumu) palīdzību apskatot tipisku gadījumu grupas un identificējot tiem raksturīgos elementus” .  Šo pieeju ieteicams izmantot, kad jau izveidojusies minimāla prakse kandidātu reputācijas vērtēšanā, lai nodrošinātu, ka līdzīgos gadījumos kandidāta reputācija tiek vērtēta līdzīgi.

13. Vērtējot informāciju, kas par konkrēto kandidātu nonākusi nominācijas komisijas rīcībā, ir jāņem vērā tās izcelsme (avoti) un faktoloģiskais pamatojums, kā arī apstāklis, ka vārda brīvība kā viena no pamattiesībām ikvienam ļauj paust viedokli par jebkuru jautājumu t.sk. arī par kandidātu personību. Vienlaikus viedoklis var saturēt nepatiesus faktus, kas var tikt kvalificēts kā goda un cieņas aizskārums Civillikuma 23521.panta izpratnē. Minētais apstāklis būtu jāņem vērā, ja nominācijas komisijas vērtē faktus saturošus viedokļus.

14. Lai izvērtētu iegūto informāciju par kandidātu ir nepieciešams nošķirt ziņas (faktus) no viedokļa. Arī Augstākā tiesa vērtējot izteikumu ietekmi uz godu (reputācija) un cieņu ir secinājusi, ka “fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, un to pastāvēšana var tikt pierādīta, taču prasību pierādīt izteikumu atbilstību patiesībai nevar attiecināt uz viedokli . Turklāt gadījumos, ja kandidāts agrāk ieņēmis politiskus amatus, nevainojamas reputācijas novērtēšanā, jāņem vērā apstāklis, ka politiķi ir vairāk pakļauti sabiedrības (t.sk. preses) kritikai, nekā privātpersona.

15. Svarīgs apstāklis ir informācijas par kandidātu aktualitāte (vecums), piemēram, desmit gadus seni notikumi, iespējams, vairs neraksturo kandidātu šobrīd. Tādēļ ieteicams vērtēt informāciju par kandidātu sapratīgā laikposmā pagātnē, kā arī to vai negatīvi vērtējamai rīcībai ir tendence atkārtoties. Piemēram, kandidāta agrākajā profesionālā darbībā ir bijuši vairāki ar nelielu laika nobīdi (2-4 gadi) viens otram sekojoši maksātnespējas procesi, interešu konflikta situācijas u.tml. Atkārtotība var liecināt par personas rīcībai piemītošām tendencēm, kuras var izpausties arī nākotnē veicot profesionālos pienākumus.

16. Pēc informācijas par kandidātu izvērtēšanas, nominācijas komisija lemj vai fakti rada šaubas par kandidāta nevainojamu reputāciju.

17. Nominācijas komisijas izvirzītā kandidāta reputāciju, ņemot vērā šajā sadaļā minētos ieteikumus, atkārtoti izvērtē arī kapitāla daļu turētājs vai padome, ja tā rīcībā nonākusi informācija, kas rada šaubas par kandidāta nevainojamu reputāciju un šāda informācija nebija iepriekš zināma nominācijas komisijai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vīzija glamūra inteliģencei

Foto2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā un neizsakāmi dievinātā “šodienas nācijas tēva”, “pravieša”, “zvaigznes, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus”, “otra Kārļa Ulmaņa” uzruna latviešu tautai.
Lasīt visu...

21

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

FotoTuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas ir cieši saistīts ar līdzdalību vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

Foto1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no valdības saņemt licenci naftas meklēšanai Baltijas jūrā! Dombrovskis izteicās, ka viņam neesot informācijas par paša grāmatas finansējuma avotiem.
Lasīt visu...

6

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

FotoVelmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām, par cenu, kas vairākkārt zem tirgus cenas. Valsts nesa zaudējumus, likvidatori uzvārījās.
Lasīt visu...