Iesaki rakstu: 
Sanāca runāt ar ukraini, kurš painteresējās par Latvijas situāciju potenciālā Krievijas iebrukuma kontekstā. Atstāsts, saglabājot būtisko. Nevajag uztvert šo kā "viss ir slikti". Apzināmies, kādā situācijā esam, varam arī apsmaidīt un cenšamies sagatavot plānu B sliktākajam scenārijam. Ja būsim gatavi sliktākajam, tad būsim gatavi visiem.
- Vai Latvija pierobežā jau nocietinājumus, aizsardzības līnijas izveidojusi?
- Mēs pat žogu uz robežas nevaram normāli uzbūvēt
- Jums taču ir sava armija?
- 5000 kaujas sastāvs. Uz papīra 7000 un vēl 10 000 zemessargu.
- Nu jums tur pilns ar NATO bāzēm, karavīriem?
-Aha, 1000 kaklu.
- Iebrukuma gadījumā visas NATO valstis uzreiz sūta savas armijas palīgā?
- NATO 5. pants: “Every other member of the Alliance... will take the actions IT DEEMS NECESSARY to assist the Ally attacked.” Principā arī morāls atbalsts var tikt uzskatīts par pietiekamu.
- Cik Latvija ir kilometru no austrumiem līdz rietumiem?
- 500 kilometru.
- Mjā, tas apmēram tik, cik Krievijas bruņu kolonnas nogāja pirmajās 8-10 stundās.
- Nu, mums tur purvi un tā, aizkavēs kustību.
- Nu, mēs arī tā domājām par Baltkrievijas virzienu. Dambji apkārt Kijivai, Sumu un Černihivas aizstāvji Kijivu izglāba. Mums kolonnām pretī stājās tanku brigādes.
- Mums tanku nav. Nu sabiedrotajiem mazliet.
- Vai ir kādas lielas upes, tilti, kurus var uzspridzināt?
- Ja Krievija ies caur Baltkrieviju, tad pa abām Daugavas pusēm ienāks.
- Mums ļoti palīdzēja, ka gandrīz miljons bija pretterorisma operācijā izgājuši militāro apmācību, operatīva mobilizācijas rezerve.
- Latvijā nav obligātā militārā dienesta. Nu tagad mazlietiņ.
- Mums ļoti palīdzēja pie Kijivas brīvprātīgo izveidota kaujas vadības sistēma, artilērijas kalkulatori.
- Mēs jau visu artilēriju nodevām Ukrainai. Stingerus un Carl Gustavus. Automāti palikuši.
- Dronus vismaz Latvijas armija attīsta?
- Tikai nesen normatīvie akti ļauj legāli mest kaut ko no droniem lejā
Sarunu pabeidzām ar cerību, ka Krievija neizdomās iebrukt Latvijā kā vājākajā Baltijas posmā vai, noslēdzot Suvalku koridoru, noziedojot kādus 100 000 karavīrus (Putins ar tik maziem zaudējumiem nerēķinās, un nav garantēts, ka tāds pasākums izgāztos), lai novērstu Rietumu uzmanību no Ukrainas un pārvirzītu militāro palīdzību uz Baltijas valstīm. Tad Krievijai būtu daudz lielākas iespējas uzvarēt Ukrainu, kas paliktu bez ārējas palīdzības. Un tad jau kopā ar mobilizētajiem ukraiņiem pabeigt iecerēto plašākā mērogā.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
