Nevajag zagt vai korumpēties – vajag strādāt sabiedriskā medija valdē!
Māris Krautmanis, nra.lv27.08.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad uznāk sausums, lietas vairs nav tik jaukas, kustēties nākas lēni un apdomīgi, jāmeklē, kur kāda ēna un peļķe.
Tieši šāds sausuma periods nupat nāk virsū latvju zemes fiskālajai telpai - nu dikti nelabi izskatās. Naudas nebūs ne tam, ne šam, bet tam tur pavisam nebūs.
Negribas skaļi teikt, bet valdība līdzīgi kā pirms 30 gadiem “Banka Baltija” ir dzīvojusi absolūtā pārliecībā, ka inflācija būs mūžīga, ka tā būs un būs aizvien lielāka. Uz lielas inflācijas ir balstījušās prognozes par PVN un citu nodokļu ieņēmumiem.
Bet tavu brīnumu! Eiropas Centrālā banka veica antiinflācijas pasākumus, ilgi, pakāpeniski, metodiski ceļot procentu likmes, līdz inflācija tika nobremzēta. Latvijas valdība laikam to nepamanīja, nezināja vai bikli kautrējās pamanīt.
Rezultātā ir vaimanas, ka naudas nav, fiskālā telpa ir negatīva, budžets nākamajam gadam būs dikti skumīgs. Būs labi, ja valstij nepienāks maksātnespēja. Labi, ka valstij atšķirībā no “Bankas Baltija” Uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa nebūs jāsēž cietumā.
Šajā laikā, kad naudas ir tik maz, kā nekad agrāk nav bijis, kad nav saprotams, kā valsts pārvalde turpmāk nodrošinās savas sociālkomunālās pamatfunkcijas, jauntopošā valsts sabiedriskā medija valdes locekļiem paredzētas algas, kas lielākas nekā valsts prezidentam - tā ap deviņiem, desmit tūkstošiem eiro mēnesī.
Tas gan nav nekāds neredzētais brīnums, jo virknē institūciju un uzņēmumu ar valsts kapitāla daļu algas jau ir bez adekvātas sasaistes ar reālo pasauli. Sabiedrisko mediju ir iecerēts tikai pielīdzināt tur klāt.
Sabiedriskais medijs ir ļoti svarīga lieta - tā būtībā ir ideoloģija, tas ir tam, lai pašreizējais valdošais politikums bez bēdu varētu turpināt savu bezcerīgi vārgulīgo atrašanos pie varas. Kā gan citādi tas būtu varējis vispār pie varas tikt, kā tas varu citādi noturētu? Tikai, ja televizors un radio katru dienu uztur stāstu, ka valdošie dižgari, lai arī dažkārt nav ideāli, tomēr šī valdība, šī valdības vadītāja ir optimums, nekas labāks nav iespējams.
Plānots, ka valdes loceklim personāla pārvaldības jautājumos mēneša alga būs 9219 eiro un 75 eirocenti. Tāda pati alga būs arī valdes loceklim tehnoloģiju pārvaldības jautājumos, valdes loceklim finanšu pārvaldības jautājumos, valdes loceklim programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos. Bet valdes priekšsēdētājam alga būs uzcelta līdz piecciparu skaitlim - 10 141 eiro un 72 eirocentiem.
Tas ir par ko? Kādu tādu grandiozu pienesumu šīs personas paveiks? Kādu titāniski veiksmīgu attīstību tās darīs pie visa gatava situācijā, kad LSM nav aktuāla spraukšanās un izplešanās mediju tirgū, kur tāpat jau LTV un LR ir vēsturiski tradicionāls monopolstāvoklis. Ļaužu masas vispirmām kārtām tic un patērē valsts plašsaziņas līdzekļus, un šie plašsaziņas līdzekļi lielā mērā nosaka sabiedriski politisko dienas kārtību. Un šiem LSM plašsaziņas līdzekļiem nav jābadojas un ar kaut ko jāriskē, jo tie saņem aizvien lielākas dotācijas. Tehnoloģiju pārvaldības valdes locekļa rīcībā būs vislabākais, ko var mūsdienās gribēt, bet finanšu pārvaldības valdes locekļa vienīgais uzdevums būs skaitīt naudu un to sadalīt uz galviņām.
Jāteic, tomēr sabiedriskā medija priekšniekiem vēl būs, uz ko tiekties. Eiropas komisāra alga ir ap 23 tūkstošiem eiro. Tātad sabiedriskā medija priekšniekiem būs kaut kā jāizdzīvo ar nieka algu, kas ir par 13-14 tūkstošiem mazāka. Bet nu, ja salīdzina ar Īlonu Masku, tad darbs sabiedriskajā medijā ir teju vai nabadzības apliecība.
Lai šāda situācija būtu bezgalīga, nākamajiem sabiedriskā medija vadītājiem būs labi jāsamaksā - tā, lai viņi nestaigā noplīsušos dungriņos ar bada mirdzumu acīs. Nu kaut kā tā ap 10 tūkstošiem naudiņu mēnesī ir daudzmaz. Par tādu naudu sabiedriskā medija valdes loceklis būs gatavs ar degunu apart visus Zaķusalas 73 hektārus zemes un 24 stundas diennaktī vēstīt, ka valdība ir laba un to vien dara kā tikai rūpējas par iedzīvotājiem un par mieru visā pasaulē.
Bija laiks, kad enerģiskiem vīriņiem bija jāizdomā visādas shēmas, kā izblēdīt kādu valsts naudiņu, kā izmantot savu krēslu, lai korumpētos. Tas tagad ir garām - korupcijai vairs nav motivācijas. Vai tad ir jēga svīst un baidīties no Jēkaba Straumes un viņa darbiniekiem, lai ievilktu nāsīs dažus desmitus tūkstošu? Mūsu laikos nevajag nekādas tumšas shēmas, nekādu nelegālu un sodāmu darbību. Lai gūtu naudiņas, vajag tikai labu algu. Tādu, kāda ir valsts pārvaldē, kāda būs sabiedriskā medija valdes locekļiem.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
