Nevis „atkal airBaltic kādu aiz borta atstāja”, bet kaut kas daudz nopietnāks
M.Negausis*03.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir, protams, interesanti airBaltic sakarā medijos lasīt ziņu par tās prezidenta atalgojuma apmēru, ka „atkal viņi kādu aiz borta atstāja” vai „nolaišanās laikā radās dažas tehniskas problēmas” un tamlīdzīgas ziņas, kuras tiek pamanītas un kurām parasti seko publikas vētraina reakcija. Protams, tas neko labu par aviokompāniju neliecina, taču vairāk vai mazāk tā ik pa laikam gadās visiem. Taču šoreiz vēlos vērst uzmanību uz kaut ko nesalīdzināmi nopietnāku, iespējams, lielākajai auditorijas daļai neizprotamu problēmu, taču konsekvenču ziņā ļoti nepatīkamu.
Pirmdien, 2017.gada 2.oktobrī portālā „Dienas Bizness” rakstā ar virsrakstu „airBaltic pirmo komercreisu veica pirms 22 gadiem” AS Air Baltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede sniedz informāciju, ka 2018. gada vasaras sezonā airBaltic uzsāks jaunus lidojumus uz Lisabonu (Portugāle), Malagu (Spānija), Splitu (Horvātija), Bordo (Francija) un Gdaņsku (Polija). http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/airbaltic-pirmo-komercreisu-veica-pirms-22-gadiem-467151
No pirmā acu uzmetiena it kā laba ziņa, pozitīva informācija, mērķauditorija – potenciālie pasažieri, priecājas par jauniem galamērķiem, taču ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic kaut kas ir nogājis greizi. Un tas ir kārtējais aiz borta atstātais pasažieris, bet kaut kas nesalīdzināmi nopietnāks.
Uzņēmumam airBaltic ir par dārgu naudu pasūtīts, konsultantu vispusīgi izanalizēts, labi pārdomāts un izstrādāts, valdes izlolots un galu galā padomes un akcionāra akceptēts nopietns dokuments - 5 gadu attīstības plāns. Tas pagājušā gada novembrī tika prezentēts arī kādā intermodālā transporta konferencē, tāpēc par to, kuros maršrutos airBaltic saskata vislabākās attīstības iespējas un tāpēc atklās jaunus maršrutus nākamo piecu gadu laikā, ir publiski pieejama informācija:
https://twitter.com/thatjohn/status/752839145547001856?s=09
Salīdzinot pirms nepilna gada izstrādāto airBaltic 5 gadu attīstības plānu ar „Dienas Biznesā” atklātībā nodotajiem kompānijas plāniem 2018.gadam, ar lielu pārsteigumu un neizpratni jāsecina, ka tie ir pilnīgi atšķirīgi! Protams, kaut kas nedaudz galamērķu sarakstā varētu pamainīties, jo kaut kas nav izdevies vai parādījusies kāda jauna un negaidīta iespēja, piemēram, šogad Liepāja, par ko ir īpašs stāsts, taču kopumā viena gada laikā ilgtermiņa stratēģijā nekam būtiskam mainīties nevajadzētu.
Taču rodas iespaids, ka tiek runāts par divām dažādām kompānijām, ka airBaltic Korporatīvās komunikācijas vadītāja ir ko galīgi sajaukusi, jo airBaltic nākamā gada lidojumu jauno galamērķu sarakstā iekļautās Lisabona, Malaga, Splita, Bordo, Gdaņska – neviena no šim visām vēl pirms gada nešķita pat piecu gadu attālumā, taču tagad pēkšņi ir kļuvušas par jaunām labākajām iespējām.
Toties pirms gada prezentētās „labākās iespējas” – neviena! Vai vienkārša sakritība? Šāda varbūtība tīri matemātiski ir ļoti maz ticama, lai varētu vispār tikt nosaukta par sakritību. Šim negaidītajam pavērsienam varētu būt trīs racionāli izskaidrojumi:
a) akcionārs un padome tiek/tika maldināti;
b) valde nepilda pašas izstrādāto plānu;
c) valdes lēmumi netiek balstīti uz racionāliem un ilgtspējīgiem kritērijiem.
Šāda praktiskās rīcības nesakritība ar iepriekšējiem nodomiem varētu arī nozīmēt, ka airBaltic piecgades plāna „ražošana” nav nepieciešama, jo kompānijas valde ir pierādījusi, ka tai nav ne jausmas, kā aviācijas tirgus pat pēc gada vai diviem izskatīsies. Papīrs, protams, pacieš visu, bet tas tomēr gala rezultātā iznāk ļoti dārgs „papīrs” - fikcija, kas gribot negribot jāapmaksā solidāri visiem airBaltic pasažieriem.
Vai šādas 2018. gada vasaras sezonai iecerētās radikālās atkāpes un spontānus lēmumus atbalsta arī uzņēmuma padome un akcionārs? Vai viņiem šīs izmaiņas šķiet uzmanības vērtas, un par ko tās liecina? Vai ir vēl citas aviācijas jomas, par kurām airBaltic valdei nav ne jausmas?
„Novirzes no plāna” parasti ir pirmais, kas labiem vadītājiem norāda uz virzienu, kuru vērts papētīt - kas nogājis greizi, kas nav bijis pareizi. Tā ir labas pārvaldības prakses neatņemama sastāvdaļa. Problēmas ar pārvaldību pašas no sevis nepāriet – tām nav gadījuma raksturs kā nereti ar tehniskajām vai komunikācijas kļūdām.
Ja kompāniju vada cilvēki, kuri no aviācijas maz ko saprot vai pieņem iracionālus lēmumus – tā ir pavisam nopietna problēma: manuprāt, daudz vairāk uzmanības vērta nekā, ka „atkal viņi kādu aiz borta atstāja”.
* Raksta autora pseidonīms
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
