Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan no Jelgavas cietuma nepienāk tik traģiskas ziņas kā pēdējā laikā no Rīgas Centrālcietuma, tomēr ir ziņas, ka arī Jelgavas cietumā uzraugi un citi cietuma darbinieki nežēlīgi izturas pret ieslodzītajiem, kā arī atklāti pieļauj, ka vieni ieslodzītie ņirgājas un pazemo citus.

Pietiek rīcībā ir jau vairāki ieslodzīto iesniegumi, kuros viņi klāsta par apstākļiem ieslodzījuma vietās un lūdz atbildīgās iestādes nekavējoties rīkoties, lai patvaļu un nelikumīgo rīcību cietumos pārtrauktu. Visvairāk un dramatiskākās sūdzības nāk no Jelgavas cietuma, kur ieslodzītie vairakkārt saskārušies ar cietuma darbinieku vienaldzību, acu pievēršanu uz pazemojumiem un aizskārumiem ieslodzīto starpā.

„Apstiprinu, ka Jelgavas cietumā regulāri tiek veikti kriminālpārkāpumi pret Aleksandru U. un Jāni C. un vēl citiem notiesātajiem. Es esmu tam liecinieks! Jo šie cilvēki tiek pakļauti no citu notiesāto puses brutālām un nepieļaujamām cilvēka cieņu pazemojošām darbībām, bet Jelgavas cietuma drošības un uzraudzības daļa nepilda savus profesionālos pienākumus,” - tā savā iesniegumā Ģenerālprokuratūrai, piemēram, raksta notiesātais Dmitrijs C.

Pēc ieslodzītā iesniegumā minētās informācijas, kāds ieslodzītais pēc kāda incidenta ieslodzīto starpā vērsies medicīnas daļā, kur reģistrēts, ka viņš ir fiziski iespaidots, kā arī atzīmēts, ka par šo gadījumu tiks ziņots cietuma priekšniekam. Taču no cietuma priekšnieka un arī drošības daļas nav sekojusi nekāda reakcija, lai noskaidrotu notikušā apstākļus un novērstu šādu gadījumu atkārtošanos. „Tas kalpo par pierādījumu tam, ka administrācija nepilda savus profesionālos pienākumus, savu darbības butaforiju imitē,” iesniegumā raksta Dmitrijs C.

Par līdzīgām situācijām iesniegumā Ģenerālprokuratūrai ziņo arī Aleksandrs N. „Mani iespaido Jelgavas cietuma darbinieku represīvās metodes, […], jo dežuranti atbalsta un atļauj citiem notiesātajiem mani pazemot citu notiesāto klātbūtnē, īpaši ēdnīcas telpās,” raksta ieslodzītais, atklājot, ka citi ieslodzītie, kas paši rindā pēc ēdiena nestāvot, neļaujot viņam pie sadales lodziņa paņemt ēdienu, apsaukājoties, aizskarot cieņu un godu, turklāt to darot dežurantu klātbūtnē, kas uz šīm darbībām nekādi nereaģējot. „Notiesātos nesoda un atbalsta viņus administrācija, un viņiem atļauts atklāti veikt kriminālpārkāpumus regulāri, par ko viņus nesoda pat disciplināri,” minēts iesniegumā. Notiesātais Naglis pauž arī aizdomas, ka dežuranti ir korumpēti.

Ieslodzījuma vietu pārvalde divu nedēļu laikā tā arī nav sniegusi savu komentāru par notiekošo Jelgavas cietumā, kā arī nav atbildējusi uz Pietiek jautājumiem, kas tiek darīts, lai šo situāciju novērstu. Ģenerālprokuratūrā apliecināja, ka šādi ieslodzīto iesniegumi ir saņemti un uz tiem tiks atbildēts likumā noteiktajā kārtībā, taču par atbilžu saturu esot jājautā pašiem iesniegumu rakstītājiem.

Savukārt Tieslietu ministrija pagaidām nav sniegusi savu komentāru par to, kā vērtē notiekošo cietumos, un Ieslodzījumu vietu pārvaldes un cietumu vadības atbildību par nekārtībām un traģiskajiem notikumiem cietumos.

Kā jau ziņots, pēc ziņām par kāda cietumnieka pašnāvību, kas notikusi, iespējams, Centrālcietuma darbinieku nolaidības dēļ, ir saņemta informācija par vēl diviem pašnāvības mēģinājumiem, kuri varētu būt saistīti ar cietuma Drošības daļas darbinieku rīcību.

Jau divas dienas pēc 22. jūlija vakarā notikušās Raivja L. pakāršanās beigt dzīvi pašnāvībā mēģinājuši vēl divi ieslodzītie, un viens no viņiem bijis 1982. gadā dzimušais Lauris J. Viņš un vēl viens cietumnieks bijuši ievietoti speciālajā kamerā - tā sauktajā "preshātā", kur abi pārgriezuši roku vēnas. Šī kamera izveidota, lai tajā izvietotu ieslodzītos, no kuriem nepieciešamā informācija tiek "izsista" ar citu cietumnieku palīdzību.

Saistībā ar šiem Pietiek nule aprakstītajiem notikumiem Rīgas Centrālcietumā Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības pašreizējais komentārs ir šāds: "Pārvalde, iepazīstoties ar vēstulē norādīto iespējamo prettiesisko rīcību Rīgas Centrālcietumā, veic informācijas pārbaudi, pēc kuras tiks pieņemts procesuālais lēmums Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Pārbaudes ietvaros tiks vērtēta arī atbildīgo amatpersonu darbība.

2014. gada 22. jūlijā Rīgas Centrālcietumā tika konstatēts R. L. [pārvalde min pilnu ieslodzītā uzvārdu] nāves fakts. Par notikušo nekavējoties tika uzsākts kriminālprocess, kurš pašlaik atrodas izmeklēšanas stadijā. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmajā daļā noteiktajam kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli un informācija ir izmeklēšanas noslēpums, tāpēc Pārvalde pašlaik sīkāku informāciju nesniedz."

Foto no jelgavasvestnesis.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...