Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jums liekas, kad lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir nonākuši ekonomiskās grūtībās, ko dara valsts uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumu, ko izmanto jebkurš no mums? Pareizi – kāpina savu alkatību, vēlmi nopelnīt. Tas ir stāsts par Elektrum. Tas nav stāsts par pāris procentu pieaugumu. Tā ir eseja par 17%.

No 1.jūnija Elektrum jums liks maksāt par piektdaļu vairāk, nekā jūs maksājāt līdz šim. Jo jūs esat kļuvuši turīgāki? Laikam tomēr ne. Jūs vienkārši nezināt, ka eksistē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), kura pārrauga, lai jūs nepārmaksātu par monopolu sniegtajiem pakalpojumiem, un kura laikam ir palaidusi garām faktu, ka lielākā daļa izmaksas veidojošo faktoru monopolistiem COVID19 ietekmē ir kļuvuši lētāki, piemēram, gāze, degviela, darba spēks. Starp citu, SPRK ir tieši pakļauta Ministru kabinetam, un tās padomi ieceļ Saeima.

Mēs esam dzirdējuši, ka citās valstīs tiek atlikti vai samazināti komunālie maksājumi, tiek samazinātas elektroenerģijas cenas vai atvieglota to nomaksa uzņēmumiem. Latvijā tā nav, jo SPRK ierēdņi ir paņēmuši brīvdienas. COVID19 ir epidēmija, ko ar laiku pieveiksim, bet kad mēs spēsim visi kopīgiem spēkiem uzveikt slinkuma un kūtruma sērgu? Tagad ir labs laiks sākt ārstēt abus....

Bet, atgriežoties pie Elektrum. Tas ir Latvenergo. Ekonomikas ministrijai pakļauts uzņēmums, kuru vada bijušie Ekonomikas ministrijas ierēdņi. Laikam arī palaiduši garām, ka Latvijā ir atlaisti tūkstošiem cilvēku un dīkstāves pabalstus saņem vairāk nekā tūkstotis uzņēmumu. Droši vien visa cerība tika likta uz to, ka klusām “izrullēs”, “izsūkņāsies” un “izgludināsies”.

Es uzskatu, ka mans uzdevums ir neļaut tam notikt. Jo es esmu par tiem, kuriem tagad ir pienākuši grūti laiki. Prasīšu skaidrojumu no SPRK, kāds ir šīs iestādes plāns pārskatīt sabiedrisko pakalpojumu tarifus, izmantojot ārkārtas stāvokli, cīnīšos par OIK atcelšanu un rosināšu samazināt tarifus sabiedrībai svarīgiem pakalpojumiem. Bet tas ir arī Jūsu, mans lasītāj, uzdevums - sevi aizstāvēt, darot to pašu - pieprasot skaidrojumu, pieprasot atcelt OIK.

P.S. Jautājums, kur ir mūsu pētošā žurnālistika? Es viens šādu foto redzamo vēstuli saņēmu? To tikai Gobzema atbalstītājiem sūtīja? Interesanti taču būtu uzzināt, vai globālie apstākļi, uz kuriem atsaucas vēstulē, ir līdzīgi ietekmējuši kaimiņvalstu (tostarp skandināvu) elektrības ražotājus.

Latvenergo skaidrojums:

"Elektrum noraida jebkādas spekulācijas par "elektrības cenas celšanu" mājsaimniecībām 2020.gadā. Tieši otrādi - tendences liecina, ka vairumtirgus cenas pazeminās, un šo efektu šogad piedzīvos daudzi Elektrum klienti.

Šobrīd vairumam Latvijas privāto klientu ir spēkā līgumi, kas slēgti 2019. gadā un tiks pakāpeniski (atbilstoši katra konkrētajam termiņam) pārslēgti 2020. gada laikā, un tajos iekļautā elektroenerģijas vairumtirgus cena būs mazāka.

Savukārt neliela daļa klientu (ap 1,5%) līgumus slēdza 2018.gadā, kad elektrības cena reģiona tirgū bija salīdzinoši zema, jo vēl nebija cenu pieauguma efekta, kas sekoja 2018. gada ekstrēmi sausā klimata dēļ.

Šobrīd tiem klientiem beidzas divu gadu termiņa (2018. gadā slēgtie) līgumi, un jāslēdz jauni līgumi, kuros tiek piedāvāta aktuālā tirgus cena: 2020.gada aprīlī elektroenerģijas cenas ir samazinājušās pret 2019.gada līmeni par 11%, tomēr joprojām ir aptuveni 20% augstākas nekā 2018.gada piedāvājumos.

Latvijā elektroenerģijas cena veidojas vairumtirdzniecības biržā, kur to savu klientu vajadzībām iegādājas visi tirgotāji, tādēļ visu piegādātāju elektrības cenas tendences konkrētā laika periodā ir vienādas. Elektroenerģijas tirgus cenas klientiem tiek noteiktas katru mēnesi atbilstoši tirgus situācijai, tādēļ, slēdzot jaunu līgumu, katrs klients iegūst aktuālās tirgus cenas piedāvājumu konkrētajā laikā.

Vairumtirgus cenu pieaugumu pēdējā laikā ietekmē izejvielu cenas, elektrības ražošanu iespaidojošo CO2 cenu izmaiņas, kā arī citas reģionālas izmaiņas enerģijas ražošanā un pārvadē.

Tirgus apstākļos klients var izvēlēties – vai maksāt biržas cenu, kas šobrīd ir zemāka par fiksētā produkta cena, taču vienmēr būs svārstīga, vai izvēlēties paredzamu vidējo maksājumu ik mēnesi."

Elektrum noraida jebkādas spekulācijas par "elektrības cenas celšanu" mājsaimniecībām 2020.gadā. Tieši otrādi - tendences liecina, ka vairumtirgus cenas pazeminās, un šo efektu šogad piedzīvos daudzi Elektrum klienti.
Šobrīd vairumam Latvijas privāto klientu ir spēkā līgumi, kas slēgti 2019. gadā un tiks pakāpeniski (atbilstoši katra konkrētajam termiņam) pārslēgti 2020. gada laikā, un tajos iekļautā elektroenerģijas vairumtirgus cena būs mazāka. Savukārt neliela daļa klientu (ap 1,5%) līgumus slēdza 2018.gadā, kad elektrības cena reģiona tirgū bija salīdzinoši zema, jo vēl nebija cenu pieauguma efekta, kas sekoja 2018. gada ekstrēmi sausā klimata dēļ. Šobrīd tiem klientiem beidzas divu gadu termiņa (2018. gadā slēgtie) līgumi un jāslēdz jauni līgumi, kuros tiek piedāvāta aktuālā tirgus cena: 2020.gada aprīlī elektroenerģijas cenas ir samazinājušās pret 2019.gada līmeni par 11%, tomēr joprojām ir aptuveni 20% augstākas nekā 2018.gada piedāvājumos.
Latvijā elektroenerģijas cena veidojas vairumtirdzniecības biržā, kur to savu klientu vajadzībām iegādājas visi tirgotāji, tādēļ visu piegādātāju elektrības cenas tendences konkrētā laika periodā ir vienādas. Elektroenerģijas tirgus cenas klientiem tiek noteiktas katru mēnesi atbilstoši tirgus situācijai, tādēļ slēdzot jaunu līgumu, katrs klients iegūst aktuālās tirgus cenas piedāvājumu konkrētajā laikā.
Vairumtirgus cenu pieaugumu pēdējā laikā ietekmē izejvielu cenas, elektrības ražošanu iespaidojošo CO2 cenu izmaiņas, kā arī citas reģionālas izmaiņas enerģijas ražošanā un pārvadē.
Tirgus apstākļos klients var izvēlēties – vai maksāt biržas cenu, kas šobrīd ir zemāka par fiksētā produkta cena, taču vienmēr būs svārstīga, vai izvēlēties paredzamu vidējo maksājumu ik mēn

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...