Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekustamā īpašuma bijušais saimnieks, kas zemes iegādei un māju būvniecībai bija ņēmis kredītu Nordea bankā, ieķīlājot šos īpašumus, tiesā iesniedzis prasību par zaudējumu piedziņu no bankas par nekustamā īpašuma novērtēšanu un pārāk zemo izsoles sākuma cenu, kā arī bankas pretdarbību iecerei ar īpašuma pārdošanu segt visas viņa kredītsaistības. Māju un zemes bijušais īpašnieks vaino arī tiesu, ka tā nav iedziļinājusies bankas iesniegtajā nekustamā īpašuma vērtējumā, tādēļ pieļāvusi neadekvāti zemas izsoles sākuma cenas noteikšanu.

Savu īpašumu kredīta dēļ pazaudējušais Lazars Rozenbergs pieteikumā tiesai, kas ir Pietiek rīcībā, norāda, ka banka viņam liegusi iespēju pārkreditēties citā bankā, kā arī likusi šķēršļus īpašuma pārdošanai īpašnieka atrastajiem pircējiem, kuri piedāvājuši summu, ar kuru būtu segtas visas kredītsaistības, līdz beidzot par nesamērīgi zemu cenu pārdevusi izsolē pati savam meitas uzņēmumam.

Rozenbergs Nordea bankā 2005.gadā ņēmis kredītus divu māju būvniecībai Jūrmalā  200 tūkstošu ASV dolāru un 210 tūkstošu eiro apmērā.  Pēc diviem gadiem, kad mājas jau bija iereģistrētas zemesgrāmatā kā jaunbūves, uz īpašumu bija reģistrētas divas hipotēkas par labu Nordea bankai 201 990 un 273 000 eiro apmērā.

Īpašnieks jau 2007.gadā gribējis pārkreditēties SEB Latvijas Unibanka, kura 2007.gadā piešķīra kredītu 880 tūkstošu eiro apmērā abu dzīvojamo māju būvniecības pabeigšanai. Taču Nordea banka nav noslēgusi starpbanku vienošanos, neļaujot dzēst kredītu, pārkreditējoties citā bankā.

„Ņemot vērā, ka pasaules ekonomiskās krīzes rezultātā arī mani materiālie apstākļi pasliktinājās, 2008.gadā sāku meklēt pircēju vienai no jaunbūvēm, lai ar pirkuma maksu varētu segt kredītu Nordea Bank Finland Plc. Aprīlī uzradās pircējs, kas gribēja pirkt vienu no mājām, kreditējoties Nordea bankā. No sākuma bankā paziņoja, ka viss ir kārtībā un pircējs var saņemt kredītu bankā, taču tad banka no turpmākām sarunām sāka izvairīties un 2008.gada augusta beigās paziņoja, ka pircējam kredīts netikšot izsniegts,” pieteikumā tiesai norāda īpašnieks.

Pēc gada Rozenbergs atradis vēl vienu pircēju, kurš vēlējies pirkt vienu no mājām un kuram kredīts nebija nepieciešams, bet bijusi tikai objektīva prasība sadalīt zemes gabalu divās daļās, lai katrai no jaunbūvēm būtu sava zemesgrāmata un viņa nopirktais nekustamais īpašums pēc pirkuma maksas nomaksas tiktu atbrīvots no visiem bankas apgrūtinājumiem.

Īpašniekam bijušas vairākas sarunas ar Nordea bankas konsultantu, kurš 2009.gadā Nordea vārdā parakstīja piekrišanu nekustamā īpašuma sadalei ar nosacījumu, ka arī uz atdalīto nekustamo īpašumu tiks saglabāti visi par labu bankai reģistrētie apgrūtinājumi. „Šāda atļauja ne mani, ne manus biznesa partnerus no Krievijas neapmierināja, tā kā pircējs citādi atteicās maksāt man pilnu tirgus cenu un man nebūtu iespējama pilnībā norēķināties ar Nordea banku,” skaidro Rozenbergs.

Tālāk bankas konsultants esot rīkojies dīvaini, aicinot uz tikšanos pēc bankas darba laika. „Vairākkārt tikāmies laika periodā no 2008.gada oktobra līdz 2009.gada februārim darbdienu vakaros no plkst. 18.00-21.30 gan bankā, gan arī viesnīcā Reval Hotel Latvia. Tikšanos laikā konsultants teica, ka es esmu negodprātīgs klients un banka atbilstoši rīkosies. Tā kā viņš sīkāk neko nepaskaidroja, bet uz maniem jautājumiem par jaunas atļaujas izsniegšanu neatbildēja un izdarīja uz mani spiedienu, sakot, ka es nokļūšu bankas „melnajā sarakstā”, es šādu situāciju vairs nevarēju izturēt,” norāda Rozenbergs.

Viņš sazinājies ar Latvijas Bankas kuratori, kura ieteikusies kontaktēties ar Nordea bankas Juridiskās daļas vadītāju , kurš aizbildinājies, ka jautājums neesot pie viņa un pēc trešā zvana vienkārši nometis klausuli. Vēlāk viņš uzzinājis, ka jautājumi par ieķīlātā īpašuma parcelāciju un iesniegtie dokumenti par atdalītā īpašuma pārdošanu vispār nebija nonākuši līdz augstāk stāvošām bankas amatpersonām, tāpēc arī situācija netika adekvāti risināta.

Rozenbergs arī piedāvājis ieķīlāt citus neapgrūtinātus nekustamos īpašumus, taču šis piedāvājums esot ignorēts. Tā kā visi situācijas risinājuma piedāvājumi nonākuši strupceļā, viņš vairs neesot spējis veikt ikmēneša kredīta maksājumus, bet turpinājis ik mēnesi bankai maksāt 400 eiro, kā arī par Nordea darbinieku ļaunprātīgo rīcību rakstījis kā Ģenerālprokuratūrai, tā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

2009.gada vasarā bankas drošības daļas darbinieki prasījuši viņam atdot visu iesniegumu un pārējo dokumentu oriģinālus, lai salīdzinātu ar bankā esošajiem dokumentiem, un pēc 3-4 mēnešiem paziņojuši, ka, lai tagad mēģinot pierādīt savus apgalvojumus, jo „mani dokumenti man netiks atgriezti un es nepierādīšu, ka esmu tos atdevis bankā".

Pēc Rozenberga domām, to, ka Nordea Latvijas filiāles darbinieki bijuši tendēti uz personīgā labuma gūšanu, neļaujot kredītņēmējiem pašiem pārdot sev piederošo, bankas kredīta saistību izpildei ieķīlāto nekustamo īpašumu un tādā veidā dzēst kredīta saistības, liecina arī fakts, ka 2013.gada 8.janvārī Latvijā ieradies bankas drošības daļas priekšnieks Kristers Dergers (Head of Group Security), pēc kura vizītes daļa darbinieku atlaista no darba.

2012.gada jūnijā Rozenbergs uz banku atvedis vēl vienu potenciālo pircēju, kurš par vienu māju bijis gatavs maksāt 570 tūkstošus eiro, kas pilnībā segtu parādu bankai. Taču banka neesot piekritusi lūgumam dokumentus noformēt līdz septembrim, bet jau jūlijā iesniegusi pieteikumu tiesā par īpašuma Jūrmalā pārdošanu labprātīgā izsolē.

Jūrmalas tiesa lēmumu pieņēmusi vienas dienas laikā, nosakot izsoles sākuma cenu - 182 tūkstoši latu (259 tūkstoši eiro) atbilstoši Oberhaus vērtējumam, kas bijis iesniegts uz vienas lapiņas, neiesniedzot pat tiesai pilnu atskaiti par nekustamā īpašuma novērtēšanu. Turklāt vērtējumā abām dzīvojamām mājām norādīta ievērojami mazāka platība, nekā apstiprināts jaunbūvju inventarizācijas lietā.

Turklāt Rozenbergs bankā iesniedzis vēl divus nekustamā īpašuma vērtējumus, kur tiem bija noteikta krietni augstāka cena. 2009.gadā LĪF REAL ESTATE vienas mājas un zemes domājamās daļas vērtību noteikusi 581 tūkstošu latu (827 tūkstošu eiro) apmērā. 2011.gadā SIA KAM-PRO šo māju un zemi novērtējusi kā 464,6 tūkstošu latu (661 tūkstošu eiro) vērtu, bet piespiedu pārdošanas vērtība noteikta 352,2 tūkstoši latu (501 tūkstotis eiro).

Savukārt 2012.gada augustā visa nekustamā īpašuma vērtējumu veikusi SIA VINDEKS, secinot, ka šī nekustamā īpašuma tirgus vērtība ir 775 tūkstoši latu (1,103 miljoni eiro) bet piespiedu pārdošanas vērtība - 542 tūkstoši latu (771 tūkstotis eiro).

Taču apstrīdēt tiesā Oberhaus vērtējumu viņam esot liegts, kā arī Nordea nav reaģējusi uz lūgumu atlikt nekustamā īpašuma izsoli un veikt nekustamā īpašuma pārvērtēšanu objektīvas izsoles sākumcenas noteikšanai.

Īpašumu izsolē iegādājusies bankas meitas kompānija Promano Lat, bet jau nākamajā dienā pēc īpašumtiesību iegūšanas īpašumā ieradušies ne mazāk kā 10 cilvēki, kuri paskaidrojuši, ka esot Oberhaus darbinieki, un sākuši izņemt no ēkām jumta logus, durvis, kā arī citas dārgās lietas.

Rozenbergs uzskata, ka Nordea viņam nodarījusi 288 000 latu jeb 409 787,08 eiro zaudējumus, ko tagad prasa piedzīt caur tiesu. Viņš arī vaino tiesu, kurai bija likumīgas iespējas atteikt izsoles rīkošanu par nesamērīgi zemu sākumcenu.

Pietiek pagaidām vēl nav izdevies saņemt pārējo iesaistīto personu komentārus par šo lietu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...