Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau Josifs Visarionovičs meloja, ka dēls neatbildot par savu tēvu. Taču domāju, ka Latvijas sabiedrībai būs interesanti uzzināt, no kādas tieši ģimenes nāk jaunais Latvijas Universitātes vietvaldis Gvido Straube, kuru izvēlējusies kādreizējā „Komunisma Ausmas” autore Ilga Šuplinska. Iepazīstieties - Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas 5. (ideoloģiskās cīņas) daļas priekšnieks Hanss Fridrihs Straube-Strauss, amatā no 1972. līdz 1985. gadam.

Dzimšanas dati: 1929. gadā, Latvija

Miršanas dati: 2015. gada 1. janvārī (86 gadu vecumā), Rīga, Latvija

Tautība: latvietis

Politiskā partija: Padomju Savienības Komunistiskā partija

Dzīvesbiedrs(-e): Gundega Straube-Strause

Profesija: VDK virsnieks, izlūks

Augstskola: PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skola

Fridrihs Straube-Strauss (dzimis 1929. gadā, miris 2015. gadā) bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Valsts drošības komitejas virsnieks un izlūks. PSKP biedrs no 1955. gada. PSRS okupācijas valsts drošības dienestā no 1949. gada.

Dzimis Jelgavas pilsētas valdes aptīrīšanas nozares darbu uzrauga Roberta Straubes-Štrausa, baronu Hānu ārlaulības dzimtas līnijas pēcteča[1], ģimenē[2]. Līdz Otrā pasaules kara beigām dzīvojis ar audžuvecākiem. Sieva zobārstniecības māsa Gundega Straube-Strausa[3].

PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skolas operatīvi čekistiskās nodaļas kursants no 1949. gada augusta līdz 1952. gada aprīlim.

Brīvprātīgo valsts drošības dienestu sācis Staļina laikā, viņa vadītāji LPSR VDK bijuši Alfons Noviks, Jānis Vēveris, Longins Avdjukēvičs un Boriss Pugo[4]. LPSR Iekšlietu ministrijas Labošanas darbu koloniju daļas Labošanas darbu kolonijas Nr. 1 vada komandiera vietnieks politiskajā darbā Jelgavā no 1952. gada maija līdz 1953. gada februārim. LPSR IeM apsardzes vada 5. nod. komandieris Rīgā no 1953. gada februāra līdz aprīlim, 7. daļas 2. nodaļas vecākais izlūks no 1953. aprīļa līdz 1954. gada aprīlim.

LPSR Valsts drošības komitejas operatīvo pilnvarota aparāta Madonas rajona operatīvais pilnvarotais no 1954. gada līdz 1955. gadam, turpat vecākais operatīvais pilnvarotais no 1955. gada līdz 1958. gadam, pilnvarotais Tukuma rajonā no 1958. gada aprīļa līdz decembrim, vecākais operatīvais pilnvarotais Tukuma rajonā no 1958. gada decembra līdz 1959. gada oktobrim, operatīvais pilnvarotais Smiltenes rajonā no 1959. gada oktobra līdz novembrim, operatīvais pilnvarotais Valmieras rajonā no 1959. gada novembra līdz 1966. gada jūnijam[5].

No 1966. gada jūnija līdz 1970. gada septembrim VDK izlūks ārpus PSRS, tajā skaitā Vācijā. Sadarbojies ar Latvijas komiteju kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, LPSR VDK laikrakstu «Dzimtenes Balss»[6], bijis tur VDK virsnieku Gunāra Lapiņa un Andra Trautmaņa priekštecis[7]. Šajā amatā kā kultūras sakarnieks mēģinājis organizēt sadarbību starp Minsteres latviešu ģimnāziju, rosinot studēt Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē, kā arī latviešu valodu, vēsturi gan šīs skolas skolēniem, gan skolotājiem - «pastāv praktiskas iespējas uzņemt svešatnes latviešu jauniešus Latvijas augstskolās, pie kam — uz pilnīga valsts rēķina», par ko trimdas sabiedrība retoriski vaicā, vai tad neviens LPSR jaunietis nevarētu atbraukt mācīties no Latvijas Minsteres latviešu ģimnāzijā, kas, protams, 20. gadsimta septiņdesmitajos gados nebija iespējams[8].

Trimdas periodikā atzīts, ka Straubem-Strausam visvairāk no visiem komitejas virsniekiem Vācijā izdevās radīt trimdas sabiedrības savstarpējo neuzticēšanos[9]. Pirms 1968. gada Vispasaules latviešu jaunatnes kongresa aizliegšanas ar Rietumu sabiedroto varas pavēli Rietumberlīnē, ko panāca Maskavas sūtnis Abrasīmovs, Straube-Strauss, kurš īpaši rūpējās, lai viņu trimdas jaunatnē nedēvētu par čekistu, un LPSR VDK virsnieks, bijušais apmaiņas students Bonnā, Rietumvācijā Tālivaldis Putriņš centās kopš 1967. gada 12. aprīļa[10] ar Berlīnes Brīvās universitātes Studentu komitejas vācbaltiešu palīdzību kompromitēt Eiropas Latviešu Jaunatnes apvienību, epistulāri nodibinot oficiālus sakarus[11].

No 1970. gada septembra līdz 1972. gada septembrim LPSR VDK Ventspils pilsētas un ostas daļas priekšnieka vietnieks, no 1972. gada septembra līdz 1985. gadam LPSR VDK 5. daļas (cīņa ar ideoloģisko diversiju) priekšnieks. Daļas priekšnieka amatā ir pašrocīgi veicis daudzu okupētās Latvijas Republikas pilsoņu vajāšanas, piemēram, veidojis Jurģa Skulmes politisko krimināllietu, brāļu Olafa un Pāvila Brūveru politisko krimināllietu, kuras beidzās ar reāliem cietumsodiem[12]. Apakšpulkvedis[13].

PSKP iestājies 1955. gadā. 1970. gadā LKP Ventspils rajona komitejā Straubes-Strausa biedri bija Alfrēds Čepānis, L. Ernstsone, E. Haberkorns, B. Indriksone, E. Jāne, H. Knēts, E. Rode, A. Štefenbergs.[14], pirms tam 1963. gadā LKP Valmieras rajona komitejā viņa kolēģi bija P. Lūcis, P. Jērāns, L. Misāns[15]. Kā lektors ideoloģiski audzinājis LKP Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona komitejas ideoloģisko aktīvu, piemēram, ar savu pētījumu «Imperiālisma ideoloģiskās diversijas un politiskās modrības ieaudzināšana»[16].

1985. gadā pensionēts no valsts drošības dienesta. Mūža nogali vadījis Purvciema dzīvoklī, Nīcgales ielā, rakstot atmiņas.

1) Grūtups, Andris. Observators. Par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu. Atēna, 2019. 47. lpp.

2) «Bargi sodi dauzoņām», Zemgales Balss, 1939, 11. novemebris, 4. lpp.

3) http://www.neslimo.lv/arstniecibas-personas/straube-strause-gundega

4) «Īpaši bīstami okupanti un kolaboranti (VDK veterāni)», Pavalstnieks, 1994. gada 26. jūlijs.

5) LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija. LPSR «IETK–VDTK–VDM–IEM–VDK darbinieku LKP CK nomenklatūras lietu rādītājs», 2016

6) «Uzmanību - rīkojas Straube: vai Mirdza Bendrupe čekas kalpībā?», Laiks, 1968, 14. februāris.

7) «Jauns latviešu uzraugs Austrumberlīnē», Londonas Avīze, 1975, 24. janvāris

8) Ministrē Rietuvācijā (Si-Do), «Vecs triks - latviešu jaunatni vilina studēt padomju augstskolās.», Laiks, [1967, 11. marts, 5. lpp.]

9) Eglītis, Alberts. «Mūsu tautas drūmais laiks: Gorkija ielas 11a Rīgā komitejas uzdevumi», 1972, 26. februāris, 5. lpp.

10) [«Sarakste bez atbildēm - Maskavas cīņa pret trimdiniekiem», Laiks, 1968, 2. novembris, 6. lpp.]

11) [«Sarakste bez atbildēm - Maskavas cīņa pret trimdiniekiem», Laiks, 1968, 9. novembris, 6. lpp.]

12) [Spliners, I. «Mēs uzvarējām!», Rīga, 1998, 135. lpp.]

13) Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs, 15500. fonds, 2. apraksts, 8375. lieta, 2.-14. lpp.

14) «LKP Ventspils rajona komitejas locekļu sastāvs», Padomju Venta, 1971, 19. janvāris.

15) Liesma (Valmiera), 1963, 6. jūnijs.

16) «Partijas dzīves hronika (Proletāriešu rajons)», Rīgas Balss, 1983, 13. decembris, 3. lpp.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...