No Kampara firmas “darījuma” ar bibliotēkas telpām Tukumā labumu guvuši visi, kam shēma būtu jāizmeklē, - pat vadošie Tukuma policisti
Imants Liepiņš28.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tukuma rajona prokuratūra, vietējās policijas vadība un citas amatpersonas — itin visi kaut kādā veidā guvuši labumu no shēmas, kurā no Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara firmas Ronis telpas iznomājusi toreiz Vienotības un tās satelītu kontrolētā pilsētas dome.
Turpinoties informācijas gūzmai, kas šomēnes nākusi klajā attiecībā uz Tukuma domes bijušo vadītāju “darījumiem” ar politiski saistītām personām, šonedēļ atklātībā parādījies līgums par prokuratūras telpu apsargāšanu, kas ļauj ieraudzīt, kādā veidā labumu guvuši arī visi trīs galvenie Valsts policijas Tukuma iecirkņa priekšnieki, lai viņi nebūtu ieinteresēti rosināt kriminālprocesus par shēmām.
Jau rakstīts, ka kopš 2008. gada Tukuma dome nomā telpas bibliotēkai, kaut gan tai pirms tam bija līdzīgas telpas kvartāla otrā galā. Lēmumu par to, ka bibliotēkai obligāti vajadzīgas jaunas telpas un ka tās jānomā konkrēti no Vienotības ģenerālsekretāra firmas, pieņēma toreizējā Vienotības vadītā Tukuma domes koalīcija, ieskaitot vietējo partiju Tukuma pilsētai un novadam, kura arī šobrīd ietilpst Jaunajā Vienotībā un kuras līderis Juris Šulcs, bijušais mērs, Saeimas deputāts un plaši pazīstams komunists no astoņdesmito gadu sākuma, vēl tagad ir Jaunās Vienotības valdes loceklis.
Pirms pusgada šīs partijas Tukuma domē beidzot nokļuva opozīcijā, kad gada izskaņā no mēra amata pats atkāpās Ēriks Lukmans, bet vēl iepriekš “par shēmu lobēšanu” tika izbalsots vicemērs Aivars Volfs. Dome tagad oficiāli ziņo: “Nomas maksa mēnesī sastāda 10 999,48 EUR, bet gadā ap 132 000 EUR. Dome šajā laika periodā nekad nav kavējusi nomas maksu un komunālos maksājumus.”
Gadu gaitā samaksāts vairāk nekā pusotrs miljons eiro, un tam papildus no tās pašas A. Kampara firmas tiek īrēti vēl
Shēmas sākumpunkts atrodams 2009. gada reģionālajā reformā. Gatavojoties tai, Tukuma rajona centrālā bibliotēka, kas pirms tam bija pakļauta rajona padomei, tika nodota pilsētas rīcībā, jo rajona padomes kā institūcijas tika likvidētas. Līdz ar to Tukuma dome varēja pārvākties uz bijušo rajona padomes ēku, kas astoņdesmito gadu beigās tika uzbūvēta kā “kompartijas māja” (Komunistiskās partijas aģitatoru, sekretāru un instruktoru vietējā centrāle), pārceļot bibliotēku no iepriekšējām telpām uz A. Kampara firmai piederošo īpašumu, par ko dome sāka maksāt 90 tūkstošus latu gadā.
Savukārt, lai Tukuma rajona prokuratūru netieši pamudinātu pievērt acis uz shēmām, kas saistītas ar Vienotību, vietējo reģionālo partiju un SIA Ronis, prokuroriem tika piedāvāts ievākties bijušajā domes ēkā Pils ielā 18, kur bija daudz labākas un komfortablākas darba telpas nekā pirms tam izmantotās. Solīijums drīz vien tika arī piepildīts, kaut arī pašvaldībai nav pienākums nodrošināt telpas prokuratūrai, tiesām, Valsts policijai, robežsardzei, armijai, Zemessardzei utt. — tās visas ir valsts struktūras, kuru finansēšanu un apgādi ar materiālajiem resursiem nodrošina no valsts budžeta.
Prokuratūrai tagad bija pamests “kauls”, lai tā aizvērtu acis un neuzdotu iestādēm, domei un to darbiniekiem sniegt paskaidrojumus, lai nevirzītu lietas uz tiesu. Tomēr vēl palika vietējais Tukuma policijas iecirknis, kura izmeklētāji varēja pēc savas iniciatīvas, neprasot norādījumus no vietējās prokuratūras, ierosināt ja ne kriminālprocesu, tad iesākumam vismaz resorisko pārbaudi.
Lai nodrošinātu to, ka arī Tukuma policistiem nerodas interese veikt procesuālās darbības, ar laiku tika parakstīts līgums par apsardzes pakalpojumu sniegšanu prokuratūras jaunajās telpās Pils ielā 18, un šis apsardzes līgums tika nevienam citam kā SIA VP Apsardze — vietējai apsardzes firmiņai, kas pieder vienādās daļās Mārim Trēdem (Kārtības policijas priekšnieks Tukumā), Sandrim Stemperam (vietējās Kriminālpolicijas priekšnieks) un Janekam Baham (visa Tukuma iecirkņa priekšnieks). Līdz ar to jebkurš vietējais policists, kurš varētu gribēt izmeklēt minētos darījumus, tādā vai citādā veidā būtu pakļauts VP Apsardzes īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem.
Pats līgums ticis sastādīts tā, lai nebūtu skaidrs, cik tad īsti mēnesī vai gadā prokuratūrai VP Apsardzes pakalpojumi izmaksājuši: līgumā nav minēta konkrēta summa, tikai noteikts, ka fiziskā apsardze izmaksāšot 4 eiro stundā. Tā kā nav noteikts, cik stundas šī apsardze jāveic, kādās dienās un vai gadījumā apsardzē nesēž vairāki apsargi vienlaikus, tad mēnesī VP Apsardzes guvums no Tukuma prokuratūras apsargāšanas varētu būt bijis no dažiem desmitiem eiro līdz 5760 eiro gadījumā, ja visu laiku uz vietas atradušies divi apsargi.
Patieso summu noskaidrot šobrīd nav iespējams, tomēr no M. Trēdes, J. Baha un S. Stempera valsts amatpersonu deklarācijām redzams, ka viņi no VP Apsardzes gadā saņēmuši līdz pat 12 tūkstošiem eiro lielas dividendes (kas sapelnītas, protams, pa dažādu objektu apsardzi reizē, ne tikai Tukuma prokuratūras apsargāšanu).
Saistībā ar šo shēmu atklāšanos šonedēļ četrām dažādām uzraugošajām institūcijām nosūtīti iesniegumi — pēc atbilžu saņemšanas jauniegūto informāciju publicēsim.
Iepriekš par šo tēmu:
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.