No kārotā 151 tūkstoša eiro ēnu ekonomikas atspoguļošanai LTV 96 tūkstošus gribējusi tērēt pašreklāmai
PIETIEK01.09.2016.
Komentāri (11)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Puteklis
04.09.2016. 10:45Man šķiet ļoti jauks tāmes sadalījums pa punktiem.Un tas, ka naudas izsniedzējus šāda tāme pilnībā apmierina. Kāds paurbināja degunu, šitam mums vajag tik tūkstošus, šitam tik tūkstošus. Tad jau varēja arī punktu nosaukumos neiedziļināties, vienkārši uzrakstīt: punkts Nr.1 Eur 7000, punkts Nr.2 Eur 15000 utt.
Ja uzņēmēji no bankām aizdevumus varētu ar šādu tāmju pamatojumiem dabūt...
nununu
03.09.2016. 07:07Nu un kur skatījās finanšu ministre kad bīdija šo jautājumu? Vai gadījumā šeit nav saskatāms interešu konflikts?
Ainārs Dimants
02.09.2016. 14:30vispār ltv man patīk - saņem $ no valsts siles + no reklāmām un vēl ir par maz par maz par maz. Ēka pilna ar plānā galdiņa urbinātājiem, izmaksu efektivitāte tuvu 0, neviens ne par ko neatbild,kvalitātes filtri kā tādi neeksistē utt.
Labbi iekārtojušies!
Utenburgs
02.09.2016. 11:00Šī būs reta reize, kad iebilst Pietiek.
Normāla parādība būtu vēl vairāk reklamēt pārraidi un jauno produktu, lai LTV tiešām nokostu pīrāgu no MTG monopola.
Nav, diemžēl, alternatīvās TV, ir tikai sabiedriskie mediji un MTG grupa, kurā lej zampu.
Jauniešu auditorijai, ārvalstu Latvijas ekonomiskās trimdas un citām grupām vajag stāstīt par to kas top sabiedriskajā televīzijā, taču vienotībai ir vajadzīga inerta lumpenu masa, kura skatās MTG drazu un ir laimīga. Nu jā…
raidis
02.09.2016. 07:58Sen jau ir piemirsts, ka TV nav Radio un stundām garās muldēšanas nav pieļaujamas. Tas jādara Radio.
susuris
02.09.2016. 05:51Latvijas TV ir pēdējais mēsls, pilns ar melīgu un tendencionālu liekulību!
smiekli nak
01.09.2016. 20:13Man tā Latvijas TV uz nerviem krita Olimpiādes laikā. labāk vairāk būtu reportāžu no Ri, nevis - Latvijas TV muldēšanas ētera laika'!
ZBH
01.09.2016. 20:01Man līdz šim likās, ka tās garās pašreklāmas ir priekš tam, lai aizņemtu ētera laiku, nemaksājot par saturu tā autoriem. Bet te vēl krutāk, par to paņemtu vēl no valsts budžeta.
Arturs Nagliņš
01.09.2016. 19:08Žurnālistu naudas sadalīšana aicina analoģiski izturēties pret viņiem pašiem: mazāk kā viena trešā daļa ir paturama, bet pārējie jāiznīcina un viss.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.