Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad atklātībā parādījās – un uzreiz nozuda! – Finanšu ministrijas sagatavotais un Ministru kabinetam iesmērētais nu jau bēdīgi slavenais 100 eiro dāvanu nodoklis, pārdomas par COVID laika zeķubiksēm un citiem vājprātiem, kas arī ir minētās ministrijas rokdarbu lādītē, nebūt nešķiet kā neveikls misēklis vai nelaimīgu apstākļu sakritība.

Ienākuma nodokļa deklarēšanas likuma projekta pēdējo piedegušo pankūku premjere kopā ar finanšu ministru atsauca, lai “novērstu iedzīvotāju apgrūtināšanu ar nevajadzīgu birokrātiju”. It kā pirms virzīšanas uz Ministru kabinetu to nevarēja saprast? Tajā dienā pati Evika Siliņa nemaz neesot bijusi pie ruļļiem, tātad atliek vien secināt, ka vai nu citi ministri vispār neiedziļinās jautājumos, vai – kāds mēģina tāpat sarīkot peļu treniņnometni uz lielā kabineta galda. Dokumentus sagatavo ministrija, tas nozīmē, ka nekur tālāk par valsts sekretāri un vietniekiem nav jāskatās.

Nekur tālāk par Finanšu ministrijas ilggadējām darbiniecēm arī nevajag meklēt – valsts sekretāre Baiba Bāne (attēlā) un viņas vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa. Tieši šo divu dāmu varonība arī nosaka Finanšu ministrijas dokumentu un jautājumu sagatavošanu un apriti, tai skaitā jau minētos neveiklos piemērus.

Tās ir tās pašas meitenes, kas, strādājot valsts pārvaldē, desmit gados algā saņēmušas teju vienu miljonu eiro. Katra. Nav žēl, neskauž – ja ir labi darbinieki, viņi ir pelnījuši labu atalgojumu. Ar vienu seklu piezīmi – ja darbam ir kvalitāte. Bet – tā nav…

Iespējams, ka abas minētās ierēdnes, kuras var droši saukt par valsts finanšu kora diriģentēm, darba dunā sevi sadala pa citiem koridoriem, jo abām vēl ir papildu darbiņi un pienākumi pie dažādām valsts kapitālsabiedrībām – tad jau neko, tad jau vien būs jāsamierinās ar esošo stāvokli un likteni. Tad jau arī neizdarības savā tiešajā postenī var attaisnot, vienīgi – kāpēc par to visu maksāt citiem?

Kad savulaik Līga Kļaviņa strādāja par ceļu policijas inspektori, viņa taču centās uz ceļiem noķert likuma pārkāpējus? Acīmredzot labi centās, jo karjeras kāpnes veda tālāk – kā jau čaklai pelnrušķītei pienākas. Tad kāpēc Finanšu ministrijā šī centība ir iegrozījusies mazliet samocītā formā, turklāt – nav saprotams, vai tas tiek darīts speciāli, vai cilvēkam vienkārši nesanāk? Tā var būt, ka nesanāk. Bet tad nevajag tur strādāt… Neviens taču ar varu nespiež.

Viņdien satieku pašreizējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri (VARAM) Ingu Bērziņu un prasu, kāpēc pašvaldību izlīdzināšanas fondā nevar īsti saskatīt Latvijas valsts izvirzīto prioritāti par drošību. Proti, tie novadi, kas atrodas Krievijas un Baltkrievijas tuvumā, būtu tā kā pelnījuši papildinvestīcijas, jo tur nav viegli – gan dīvaino kaimiņu sakarā, kas plāno un realizē diversijas, gan uz vietām kā tādām, kas prasās pēc jaunas kārtības, attiecīgi – pēc lielākiem ieguldījumiem ar perspektīvu.

Ministre godīgi atbild, ka izlīdzināšanas fonda formulu jau sen kā laiks mainīt, bet esošo budžeta projektu par 2024. gadu viņa nevar vairs ietekmēt – tas nāk no iepriekšējās valdības. Nu, vispār iepriekšējā valdība bija tās pašas partijas kontrolē, kas esošā, – arī pati Inga Bēziņa ir no tā paša koka un materiāla. Arī finanšu ministrs ar tādu pašu vārdu un uzvārdu kā iepriekšējais… Tāpat nav liels noslēpums, ka arī iepriekšējai valdībai valsts drošība bija galvenā prioritāte.

Tad kuram te vienkārši ir rokas nolaidušās, vai tās vēl nav pacēlušās darbam? Tā kā VARAM naudu administrē un pieskata Finanšu ministrija, nekas cits neatliek kā pārlasīt iepriekšējo rindkopu par ierēdnēm, kas… NEVAR. Politiķi nāk un iet, ierēdņi paliek. Viņi ir atbildīgi par valsts nosprausto mērķu sagatavošanu un realizēšanu, jo – kam tad par godu ir izveidots tāds postenis kā valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos? Ar uzsvaru uz vārdu – politikas. Ar liiiiiiiiiieeeeeeelu baru padoto piekabē?

Vēl cits gadījums par azartspēlēm, kas arī neliecina par attbildīgo ministriju spēju kaut ko vadīt vai pieskatīt. Runa ir par totalizatoriem, kam it kā no jaunā gada nebūšot vairs tik lielas reklamēšanās brīvības kā līdz šim, kas nozīmējot – sporta nozarei vairs neienākšot sponsoru naudas. Tie, kas līdz šim uz saviem krekliem un biksēm lika šādus un tādus “betus”, būšot spiesti palikt bešā, bet valsts citu līdzekļu kompensējošo mehānismu nepiedāvā.

Sāksim ar to, ka Latvijā šobrīd skaitās visstingrāk regulētais totalizatoru jeb likmju uzņēmumu ietvars Eiropā. Skaitās. Jo, ja vien neesat izklaidīgs un aizmidzis, jums digitālajās platformās nāk virsū azartspēļnieki kā lapsenes uz puvušiem āboliem.

Pilsētā ir bāri, kas viltīgi nosaukti totiņu rīkotāju vārdos, ievelkošajās reklāmās tiek izmantoti jauni, pavītuši un pat bezcerīgi sporta vides personāži, kas ar atkarīga teļa acīm aicina citus kaut ko uzspēlēt jeb – atdot naudu. Azarstpēļnieku kairinājumi ir visur, kur vien viņi grib atrasties. Un tas saucas – stingrais regulējums?

Saprotams, ka kaut kāda uzraudzība jau notiek, bet totalizatoru uzņēmumus jau nevada bānes un kļaviņas, tur pretī iznāk cilvēki, kas meklē un atrod likumdošanā robus, šķirbas, caurumus. Bet ko ierēdniecība? Nespējot sakārot vai pieskatīt esošo modeli, tā fantazē par jaunām skrūvspīlēm.

Skaidrs, ka azartspēles ir tāda pati atkarība kā narkotikas un alkoholisms, skaidrs, ka muļķīši, kas tur ieraujas, nav sapratuši, ka viņi nekad neuzvarēs šajā nosacītajā kazino, jo pretējā gadījumā tādu biznesu neviens netaisītu. Bet – ja reiz valstī šāda uzņēmējdarbības forma vispār ir atļauta, tad jāmeklē vai jāpiedāvā veidi, kā ar šo sadzīvot, kā ar to var pie reizes apmierināt sabiedrības sociālās un citas vajadzības. Kāds labums no tā visa normāliem cilvēkiem? Piemēram, nosakiet gana godīgus naudas apjomus nodokļu formā, kas jāmaksā šī biznesa pārstāvjiem, lai šo iekasēto summu novirzītu sporta nozares vajadzībām kā mērķdotāciju.

Izdomājiet sociāli atbildīgus vai praktiski skaudrus reklamēšanas nosacījumus, kas ir jāievēro – ja ir uztraukums par atkarības veicināšanu un jauno smadzeņu skalošanu. Beigu galā – citās valstīs ir tendences un pieredze, no kā var pasmelties, aizdomāties, paņemt. Kaut vai to, kāpēc pasaules lielākās futbola līgas nolēmušas vairs nelikt totalizatoru zīmolus uz saviem spēļu krekliem, vai to, kāpēc virknē valstu tā sauktajām slavenībām neatļauj piedalīties totalizatoru popularizēšanas akcijās ar saviem ģīmjiem.. Bet pats galvenais, kas būtu valsts ierēdņiem jāizdara – izpildiet to, kas jau ir atrunāts kā šī biznesa spēles noteikumi, caur visādiem normatīvajiem aktiem un inspekcijām. Ja tas nesanāk – nevainojiet nozari, nevainojiet uzņēmējus. Vainojiet spoguli, tajā ieskatoties.

Pagājušajā nedēļā Finanšu ministrijas ierēdņi, gatavojot priekšlikumus valsts budžeta projektam, cita starpā vienā no ekseļu rāmjiem ielika arī šādu teikumu: “Nostiprināt sistēmisku dizaina domāšanas (jaunrades) metodes izmantošanu revīzijas pakalpojuma kvalitātes uzraudzības procesā, veidojot valsts pārvaldes profesionāļu inovētspēju.”

Tas nav akls mākslīgais intelekts vai kāds piedzēries aktieris, kas kaut ko šādu piedāvā – tie ir konkrēti valsts pārvaldes cilvēki, ar labu izglītību, ar pieredzi, ar konkurētspējīgu atalgojumu, ar apmaksātām darba virsstundām un n-tajām piemaksām… Un pats galvenais – viņiem nekas par šāda veida murgiem nedraud. Nekas.

Viņiem pat neliek nolasīt vai iztulkot to ko viņi ir sagudrojuši, jo viņi laikam zina, ka vairums no mūsu politiķiem ir tieši tik stulbi, cik stulbas ir tās citētās rindas… Bet, ja nu to visu tomēr pamainīt?

Tad mēs VARAM vai NEVARAM?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...