No kurienes „aug kājas” Terehovas muitnieku un Sozinova aizturēšanai – un kas gaidāms tālāk?
Pietiek lasītājs26.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav izslēgts, ka gan Andreja Sozinova, gan Terehovas muitnieku masveida aizturēšanai „kājas aug” no viena un tā paša avota – šā gada februārī dīvainos apstākļos it kā pašnāvību izdarījušā uzņēmēja Pētera Šņitņikova, pazīstama arī ar iesauku „Petja Regbist” personiskās grāmatvedības ierakstiem, kas nonākuši izmeklētāju rokās. Tāpat nav izslēgts, ka šīs vēl nebūt nav pēdējās aizturēšanas šai sakarā un ka kaut kur tālu priekšā varēt vīdēt arī „grand prix” Jura Juraša izskatā.
Lai gan aizturēšanu veikušais Valsts drošības dienests (bijusī Drošības policija) nekādus komentārus nesniedz, pašlaik ir zināms, ka bijušā Rīgas reģiona policijas „cilvēka numur divi” A. Sozinova aizturēšana varētu būt saistīta ar kontrabandas akcīzes preču naudas plūsmām un šīs kontrabandas piesegšanu, līdz ar ko viņam varētu tikt inkriminēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tamlīdzīgi noziedzīgi nodarījumi.
Tas izskaidro arī to, kāpēc šis kriminālprocess uzticēts tieši Valsts drošības dienestam un nevis „parastajai” policijai, kur A. Sozinova un viņa „astoņkāja” – iespējams, arī viņa labā paziņas J. Juraša – ietekme varētu būt pārāk liela. (Starp citu, zīmīgi, ka par A. Sozinova aizstāvi ir kļuvis bijušais KNAB izmeklētājs, J. Juraša nu jau oficiāli bijušās sievas Allas Jurašas bērna tēvs Aleksandrs Berezins, kuram cits odiozs klients ir „kolaborants” Romualds Vonsovičs.)
Bet no kurienes gan varētu būt nākusi informācija, kas devusi pamatu A. Sozinova aizturēšanai? Ļoti ticama šķiet versija, kas tās izcelsmi saista ar uzņēmēju P. Šņitņikovu, kura līķis ar cilpu ap kaklu 24. februārī tika atrasts Jūrmalā. Lai gan pašnāvība izskatījās tikpat mazticama kā Borisa Berezovska gadījumā, policija tikai pēc īpaša pamudinājuma sāka kriminālprocesu, par kura norisi nekas netiek ziņots.
Tikai pēcāk atklājās, ka uzņēmējs figurējis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvaldes kriminālprocesā, kas sākts pēc tam, kad atklājies, ka P. Šņitņikovs piedāvājis palīdzību „jautājumu risināšanā” VID. Tad arī janvāra beigās kratīšanā uzņēmēja mājās atrasti detalizēti pieraksti par kukuļiem, iespējams, pat divu vai vairāk miljonu apmērā, izdrukas no VID datu bāzēm un vēl cita informācija.
Savukārt citas ziņas liecina, ka visvērtīgākā informācija bijusi „Petjas Regbista” mobilajā telefonā, kurā viņš rūpīgi un detalizēti ilgstoši ierakstījis maksājumus – kam, cik, kad un par ko. Turklāt darbs ar uzņēmēju ticis veikts tik pārliecinoši, ka viņš izmeklētājiem nodevis telefona paroli, par sadarbošanos tad arī izpelnoties nepaturēšanu apcietinājumā.
Ņemot vērā, ka kriminālprocesā figurē arī nu jau bijušais VID Muitas un nodokļu policijas pārvaldes Izlūkošanas analītiskās daļas vecākais inspektors Ivars Arsmenieks, kurš acīmredzot gadiem ilgi nopludinājis detalizētas ziņas par akcīzes preču kravu pārvadājumiem un citus datus, ir pietiekami skaidrs, kāda apjoma informācija ir izmeklētāju rīcībā.
Vai šādos apstākļos P. Šņitņikova pašnāvības versija tiešām izskatās ticama, vai arī to imitējuši cilvēki, kuri ļoti uztraukušies, ka ilggadējais „lietu kārtotājs” ar VID varētu pēkšņi sākt runāt? Skaidrs ir viens – „pašnāvība” ir notikusi novēloti, un Valsts drošības dienesta rīcībā ir nonākusi detalizēta informācija par maksātiem kukuļiem un veiktu kontrabandas piesegšanu visos līmeņos.
Aizturēšanas Terehovā bija zemākais līmenis, A. Sozinovs un viņa līdzgaitnieki ir vidējais. Bet vai tas būs viss? Ir vairāk nekā skaidrs, ka apjomīgās kontrabandas shēmas, kuru dēļ valstij ik gadus tiek nozagti pat ne desmiti, bet simti miljonu eiro, nebūtu iespējamas bez „jumta” augstākajā līmenī. Vai šajā sakarā ir pamats kļūt ļoti nervozam J. Jurašam vai kādam citam personāžam, - to rādīs laiks. Iespējams, jau ļoti drīz.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
