No nodokļu maksātāju kabatas par mēģinājumiem uzlabot Vējoņa runasspējas samaksāti vairāk nekā 1700 eiro
PIETIEK22.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā 1700 eiro – šāda summa pagājušā gada nogalē no nodokļu maksātāju līdzekļiem iztērēta, lai mēģinātu mācīt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni publiski uzstāties un nebēgt no žurnālistu jautājumiem, kā tas vēl ceturtdien notika pēc Nacionālās drošības padomes sēdes.
Kā rāda Valsts prezidenta kancelejas informācija, pagājušā gada 26. septembrī Vējoņa kanceleja noslēgusi uzņēmuma līgumu ar aktrisi Zani Daudziņu. Saskaņā ar līgumu Daudziņa apņēmusies par 1139,96 eiro (izmaksātā summa) līdz gada beigām sniegt Vējonim „publiskās runas, sarunu risināšanas, komunikācijas mākslas, tehniskās un teksta analīzes konsultācijas”.
Taču ar to Vējoņa apmācīšanai nav bijis pietiekami, un pagājušā gada 16. novembrī noslēgts vēl viens uzņēmuma līgums – šoreiz ar Pēteri Krilovu. Par 600,04 eiro (izmaksātā summa) pazīstamais režisors līdz pat gada beigām ir sniedzis Valsts prezidentam „konsultācijas publiskās uzstāšanās jomā”.
„Iestādes darbības nodrošināšanas vajadzībām” – šis saskaņā ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Arņa Salnāja oficiālo skaidrojumu ir pamatojums abu šo uzņēmuma līgumu slēgšanai un nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanai prezidenta runasspēju uzlabošanai.
Kā zināms, Vējonis jau ilgāku laiku kļuvis par kritikas un pat izsmiekla upuri saistībā ar neveiklību publiskas uzstāšanās reizēs – tostarp ne tikai angļu, bet arī latviešu valodā. Tiesa, pēdējā laikā aizvien biežāk Valsts prezidentam tiek pārmesta ne tikai daudz neveiklība uzstājoties, cik runu tukšums un satura trūkums.
Ceturtdien pēc Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes, kurā tika apspriesti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu iestāžu situācija, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kriminālprocess un Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidāta izvirzīšana, Vējonis žurnālistu priekšā uzstājās ar īsu paziņojumu, ko nolasīja no lapiņas, bet pēc tam no jautājumiem faktiski aizbēga.
Viss, ko Vējonis varēja pateikt par Rimšēviča un finanšu sektora tēmu, bija:
„NDP sēdē atbildīgie dienesti sniedza vispusēju informāciju par aktuālo situāciju Latvijas finanšu sektorā. Sniegtā informācija atkārtoti apliecina, ka valsts finanšu sistēma ir stabila. Tiek īstenoti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievērotas Latvijas iedzīvotāju intereses un respektētas Latvijas starptautiskās finanšu saistības.
Tomēr vairāki atsevišķi notikumi pēdējo dienu laikā apliecina, ka vidējā un ilgtermiņā mums jāturpina īstenot uzlabojumus banku un finanšu sektorā, jāturpina cīņa pret korupciju un naudas atmazgāšanu, veidojot stipru un labi pārraudzītu finanšu sektoru.
Mūsu mērķis ir tiesiska valsts. Tolerance pret koruptīvām un krimināli sodāmām rīcībām mūsu valstī nav pieļaujama. Vainīgie tiks saukti pie atbildības, neatkarīgi no amata, statusa un ietekmes.
Tāpēc tiesībsargājošām un finanšu kontroles iestādēm ir jāturpina uzsāktais darbs – neatkarīgi, profesionāli, principiāli un operatīvi.
Valdībai jāturpina mērķtiecīgi strādāt, lai apzinātu visus iespējamos riskus un tos samazinātu un novērstu.
Tiesībsargājošām iestādēm ir svarīga sadarbība ar ASV kolēģiem, lai iegūtu visu nepieciešamo informāciju tālākai darbībai un izmeklēšanai.
Aicinu ikvienu no mums rūpīgi izvērtēt ziņu avotus, neļauties dažādām sazvērestības teorijām un nepārbaudītai informācijai, kā arī neizplatīt baumas un pieņēmumus. Ļausim dienestiem strādāt.”
Kā zināms, Vējoņa kanceleja, rūpējoties par prezidenta publiskās komunikācijas neveiksmēm, ir darbā pieņēmusi gan stratēģiskās attīstības padomnieku, šo amatu ieņemot neveiksmīgajam reklāmas nozares pārstāvim, deputāta Dzintara Zaķa brālim Zigurdam Zaķim, gan arī stratēģiskās attīstības konsultanti, savukārt amatu ir zaudējis līdzšinējais prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
