No prezidenta kancelejas oficiāla dokumenta izriet – Vējonis aizliedzis izpaust ziņas par viņa patieso veselības stāvokli

Kā zināms, Valsts noslēpuma likums skaidri nosaka, ka ziņas par Valsts prezidenta veselības stāvokli nav atzīstamas par valsts noslēpumu. Taču neviens likums nenosaka, kam un kādā apjomā šīs ziņas būtu jāpublisko, un gan pašreizējais prezidents Vējonis, gan viņa kanceleja šo situāciju izmanto, šādu informāciju publiski neatklājot.

„Atbildot uz Jūsu jautājumiem, informējam, ka Valsts prezidenta veselības stāvoklis ir labs,” – tas ir viss, ko Vējoņa kanceleja atbild uz oficiālu informācijas pieprasījumu, ar kuru tai bija pieprasītas ziņas par to, kādas veselības stāvokļa pārbaudes pēdējos divos gados un kādās medicīniskajās iestādēs ir izgājis Vējonis, kā arī par to, kādi parametri pārbaudīti katrā no veiktajām pārbaudēm un kādi bijuši to rezultāti.

Vējoņa kanceleja skaidro, ka likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” un citos normatīvajos aktos „kancelejai noteiktā kompetencē neparedz tiesības un pienākumus radīt vai uzglabāt informāciju par Valsts prezidenta veselības stāvokli”.

„Tā kā neviens normatīvais akts neparedz Valsts prezidenta veselības pārbaužu kārtību, biežumu un ar to saistītos jautājumus un Kancelejas lietvedībā nav Jūsu prasītā informācija, nevaram Jums to izsniegt,” skaidro kanceleja.

Ņemot vērā šo izvairīgo skaidrojumu, Pietiek pārstāvis bija vērsies ar iesniegumu pie paša Vējoņa, pieprasot viņam sniegt ziņas par tām medicīniskajām un veselības aprūpes iestādēm, kurās Vējonis laika periodā no 2017.gada līdz 2018.gadam ir veicis veselības stāvokļa pārbaudes.

Saņemot šādas ziņas, jau no šīm iestādēm, atsaucoties uz Valsts noslēpuma likuma normu, būtu iespējams pieprasīt informāciju par Valsts prezidenta patieso veselības stāvokli, un to publiskotu.

Taču Vējonis nolēma uz šo informācijas pieprasījumu atbildi vispār nesniegt, savukārt viņa kanceleja tagad atsaucas uz Pacientu tiesību likumu. Kā oficiālā dokumentā skaidro Vējoņa kanceleja, pieprasītās ziņas „atbilst tādiem veselības datiem, kas saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 1.panta otrās daļas 4.punktu ir medicīniskie dokumenti, proti, jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem”.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 10.panta pirmo un otro daļu šāda te „informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, un informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti Pacientu tiesību likumā”.

Savukārt šādu piekrišanu Vējonis, kā izriet no viņa kancelejas oficiālā dokumenta, nav vēlējies sniegt, lai gan, kā apliecina kanceleja, „ir informēts par Jūsu iesniegumu un atbilde sagatavota Valsts prezidenta uzdevumā”. Tas nozīmē, ka tieši Vējonis ir bijis tas, kurš nav vēlējies ziņu publiskošanu par savu patieso veselības stāvokli.

Kā zināms, notikumi ap Alda Gobzema izvirzīšanu par Ministru prezidenta amata kandidātu ir likuši publiski uzdot jautājumus par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvokli. „Ir arī versija, ka prezidenta intelektuālā kapacitāte pēc pārciestās smagās slimības ir smagi cietusi,” – šādu pieņēmumu nule ir izteicis arī politikas eksperts Jurģis Liepnieks.

Vējonis ir piedzīvojis smagu sirds operāciju, un viņa uzvedība vēl šā gada Dziesmu svētkos daudziem lika publiski izteikt šaubas, vai Valsts prezidents veselības stāvokļa dēļ vispār spēj pildīt savus pienākumus.

Novērtē šo rakstu: