Iesaki rakstu: 
Tuvāko dienu laikā partijas nosauks Latvijas Valsts prezidenta kandidāta vārdu. Nacionālā apvienība nu jau otro reizi virza Egilu Levitu. Zīmīgi, ka, nosaucot savu izvēli, Nacionālā apvienība (NA), kas sevi pasniedz kā latvisku, nekādi nevēlas analizēt pretendenta darbību neatkarības atgūšanas laikā. Vai tā bijusi latviešu nācijas labā? Atbildi sniedz Karaganova doktrīna.
(Diplomatičeskij Vestņik (Diplomātijas Vēstnesis), Nr.21-22, 1992.gada 15. – 30.novembris.) „Krievvalodīgie iedzīvotāji – tas ir ne tikai pasīvs, bet arī varens Krievijas aktīvs. Pirmkārt, jādara viss iespējamais, lai atstātu krievvalodīgos iedzīvotājus tajos reģionos, kur tie pašreiz atrodas. Ne tikai tāpēc, ka mēs nevaram atļauties milzīga bēgļu viļņa uzņemšanu, bet arī tāpēc, ka mums tur jāatstāj ietekmes sviras ar tālāku perspektīvu. Rēķinoties ar ekonomisko izdevīgumu, Krievijai ir nekavējoties jāuzsāk plaša investīciju ekspansija.” (Tulkojis Bruno Javoišs.)
Līdzīgu domu pauda V. Tolpežņikovs tā paša gada sanāksmē Salaspilī. Tur izskatījām vietējās Pilsoņu komitejas uzlikto veto Salaspils pašvaldības lēmumam dot atļauju būvēt divas 55 dzīvokļu mājas krievu militārpersonu vajadzībām. Viņš LNNK un LTF vadītajai pašvaldībai teica: „Man, krievam jums, latviešiem jāsaka, ka no tā kontingenta būs tikai nepatikšanas?!...”
Bet tas 4. maija varturiem netraucēja okupantu militāristus piesaistīt Latvijai, saucot to par nepieciešamo kompromisu.
Šodien Krievijā un aiz tās robežām īstenojas Putina krievu pasaules atjaunošanas politika. Klaji nacistiska Maskavas doktrīna. Tā ir Karaganova plāna turpinājums praksē.
5. Saeimas valdības galvenie ārpolitiskās darbības rezultāti bija līgums ar Krieviju par pilnīgu karaspēka izvešanu līdz
No Vācijas un pārējām Varšavas bloka valstīm līdz 1990.g. demobilizēja virsniekus skaitā līdz 20 000 (pārsvarā jaunākus par 38 gadiem). Viņi vislabprātāk izvēlējās par dzīves vietu Latviju un Krimu. Tagad izlases militāristi, viņu bērni un mazmazbērni rāda savu attieksmi pie okupācijas falla Pārdaugavā. Krimā zaļie cilvēciņi savu iedabu parādījuši, un Krievija okupējusi daļu Ukrainas, nu lielkrievu nacisti mudina Latvijā darīt to pašu. Pat Putina opozīcijas cilvēki vedina, lai ASV nodarbojas ar Ekvadoras jautājumu, bet postPSRS zonu lai atstāj Krievijas ziņā.
Pats NA apmīļotais censonis no partijas Pleskavas ceļš (tautas dots nosaukums) 2015.g. savu rīcību dēvē par kompromisu, un „pensionāri… ir pensionāri un to skaits sarūk”. (10.03. 2015, LR1 http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/egils-levits-prezidenta-kandidaturai-jabut-jegpilnai.-ar-mani-ru.a49411/ (46. minūte)
Lielais kompromisu meistars, īstenodams Kremļa nacistiskās lielkrievu intereses, melo par militārpersonu izmiršanu. Tikai retais no atvaļinātajiem militāristiem ir aizgājis viņsaulē. Pārējie ir manā vecumā un ražīgi sapumpurojušies vairākās paaudzēs. Ar ko šis Kremļa kurmis atšķiras no okupācijas varas, kura bagātīgi pieslānīja Latviju ar lielkrievu nacistu substrātu visus okupācijas gadus?
Alga E. Levitam par šo darbu ir no komunistu un čekistu pārvaldītās varas bagātīgi dota. Pēc paraksta likšanas uz nodevīgā dokumenta amatā par grašiem nevajadzēja uzkavēties un viņam tika sameklēts megaatalgots darbiņš.
Minēšu divus paša censoņa citātus.
„Prezidenta kandidatūrai jābūt jēgpilnai. Ar mani runājušas dažādas partijas.”
„Pilsoņu kongresa koncepcija bija starptautiski tiesiski, valststiesiski loģiska, legāla un pareiza.”
Vai tās dažas partijas neredz, ka no latviskas Latvijas interešu viedokļa šī kandidatūra ir nodevīga un nejēdzīga. Ar savu rīcību kopā ar pārējiem Kremļa kurmjiem šis kandidāts ir vairojis Saskaņas un Krievu partijas piekritējus!
Nemaz nerunājot, ka nav piedalījies Pilsoņu kongresa darbā un to nodevis tūlīt pēc ievēlēšanas. Tagad labi izteikties par Pilsoņu kongresu ir izdevīgi un dod labus rezultātus. Lūk, NA aizgūtnēm slavē faktiski Saskaņas labdari. NA ir nacionāli tukši darboņi bez izpratnes par dekolonizāciju un deokupāciju.
Esot ievēlēta jauna Saeima, kas pārtrauks Latvijas noplicināšanu. Bet metodes ir vecās. Paristi balsošot par Levitu, ja izkārtošot viņiem komisāra vietu ES (06.02.2019. Panorāma)! Prasta tirgošanās kā lupatu bodē. Der jebkurš, ja vien tiek pie siles. Kādas latviešu tautas izredzes! Viss pārdošanai! Liekulības tirgus. Pārdošanā Kremļa kurmis.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
