Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1153/Lp13) pieņemšanu 2. lasījumā, likumprojektu neatbalstīja un balsoja “pret” šādu apsvērumu dēļ.

Pagājušā gada novembrī, pieņemot spēkā esošo likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Saeima vienlaikus uzdeva Ministru kabinetam iesniegt Saeimai grozījumus likumā par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra.

Tas bija uzdevums valdībai, lai novērstu kritiku, kas tika pausta likuma pieņemšanas laikā, un rastu pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības risinājumus, vienlaikus saglabājot viņu motivāciju darbam un labprātīgai nodokļu maksāšanai.

Un ko Saeima saņēma? Vienīgie likumprojekta 2. lasījumā atbalstīto grozījumu beneficiāri ir pašnodarbinātie, kas gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai no intelektuālā īpašuma. Viņiem noteikti labvēlīgāki obligāto iemaksu aprēķina laika nosacījumi.

Visiem pārējiem pašnodarbinātajiem valdība neatrada labāku risinājumu kā saglabāt sociālās apdrošināšanas pasākumu sistēmu, kura bija ieviesta uz periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim, arī pēc 2022. gada 1. janvāra un uz nenoteiktu laiku.

Pārsvarā pašnodarbinātie ir tie, kas gandrīz visu savu apgrozījumu tērē nepieciešamām precēm un pakalpojumiem. Tie ir santehniķi, dzīvokļu remonta veicēji, autoservisa meistari, maiznieki, konditori, fotogrāfi, arī mājskolotāji un privātskolotāji. Tie ir kosmetologi un skaistumkopšanas salonu meistari, kuriem pandēmijas situācijā pavisam nesokas.

Šī nodokļu sistēma atstāj pašnodarbināto patēriņam un uzkrājumiem aptuveni sešdesmit procentu ienākumu. Turklāt, jo mazāki ir pašnodarbināto ienākumi, jo relatīvi lielāka ienākumu daļa ir obligātā sociālā iemaksa. Šādos apstākļos obligātas sociālās iemaksas kļūst nesamērīgi lielas.

Valsts, ieturot aptuveni 40 procentu ienākumu sociālajai iemaksai, aizbildinās, ka nodrošina sociālo aizsardzību. Patiesībā ne valsts, bet paši pašnodarbinātie to nodrošina no savas naudas. Un kāds labums no šīs aizsardzības nākotnē, ja nauda pārtikai, drēbēm un komunālajiem maksājumiem ir jātērē šodien? Tie ir tēriņi, kurus nevar atlikt. Nauda, kuru vajag tūlīt. Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā.

Izskatās, ka valsts neatzīst, ka pašnodarbinātie ir individuālie uzņēmēji. Par saviem līdzekļiem viņi nodrošina nepieciešamos ražošanas līdzekļus, nepieciešamo profesionālo vidi, savas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. Tikmēr salīdzinājumā ar privāto uzņēmumu īpašniekiem pašnodarbināto nodokļu slogs ir lielāks. Valdības nodokļu politika piespiež viņus kļūt par lētiem algotiem darbiniekiem darbaspēka tirgū un iekļauties konkurencē par darbavietām.

Izskatāmais likumprojekts ir tam apliecinājums. Tas sašaurina uzņēmējdarbības iespējas valstī, izskauž pašnodarbinātos kā sociālo šķiru un tā veicina sociālo nevienlīdzību.

Valdībai uzdotais mājas darbs nav izpildīts. Šādu likumprojektu Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” frakcija neatbalsta un balsoja “pret”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam ir arī citas prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

8

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

FotoLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
Lasīt visu...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...