Iesaki rakstu: 
Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts visādās formās, kā tik vien labpatīkas. Bet ko sevī īsti ietver vārds “tiesiskums”?
Tiesiskuma princips (angl. Lawfulness, vācu Rechtmāfiigkeit) – ir atvasināts no tiesību virsvadības principa, akcentējot tiesību virsvadības principa izpausmi publiskas personas darbībā. Proti, šis princips ir vērsts uz publiskās varas īstenotāju – tas noteic iestādes un tiesas darbības ietvaru, norādot, ka gan iestāde, gan tiesa drīkst rīkoties tikai saskaņā ar tiesību normām. Tādējādi tiesiskuma princips atspoguļo publiskas personas un privātpersonas rīcības klasisko atšķirību – publiskas personas iestāde drīkst darīt tikai to, kas ir atļauts ar tiesību normām, kamēr privātpersona drīkst darīt visu, kas nav ar tiesību normām aizliegts.1
Vienkāršākiem vārdiem runājot, sanāk, ka visiem jāievēro likumi. Pag, bet vai tad iespējama demokrātija bez likumu ievērošanas? Turklāt demokrātija jau pati par sevi ietver arī tiesiskumu. Labi, dies ar to, paskatīsim tad, kā to tiesiskumu plāno īstenot. “Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadīto Ministru kabineta iecerēto darbību” ir pat vesela III sadaļa “Valsts drošība un ārlietas” un pat vesela nodaļa “Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara”.2
Būtu jau vērts iepazīties visiem ar visu deklarācijas tekstu, bet šoreiz apskatām tik vienu sadaļu – tiesiskumu. Pag, sākot lasīt, man šķiet, ka vai nu es vairs neko nesaprotu, vai arī izskatās, ka šoreiz pamatīgi ir saliets ūdens. Izrādās, ka tagad mums ir jau bezkompromisa tiesiskums. Mī un žē – kurš gan spēja iedomāties, ka tiesiskumam ir kompromisi? Tiesiskums vai nu ir, vai nu tā nav.
Labi, izskatās, ka vienkāršiem iedzīvotājiem vai nu ir tiesiskums vai nav, bet, ietērpjoties politiķu ādā, parādās bezkompromisa tiesiskums, noteikti ir jau kompromisa, dalītais, saliktais, politiskais, nepolitiskais, apolitiskais, regulārais un neregulārais tiesiskums.
Vienkāršiem prātiem šīs debesu virsotnes un smalkās nianses nesaprast. Piemēram, vienkāršam cilvēkam kriminālprocesa uzsākšana ir kriminālprocesa uzsākšana, politiķiem – politiskais pasūtījums. Ja bez ironijas, tad, pasakot, ka tiks ievērota un cienīta demokrātija, tas jau arī nozīmēs to, ka tiks ievērots tiesiskums. Nez, politiķi domā, ka mēs esam tik stulbi, ka nesapratīsim, vai pašiem tad nav ko konkrētu pateikt, ja neslēpjas aiz vispārinātām frāzēm.
Deklarācijā uzskaitītie punkti jāpārlasa. Tiesa, kā sāksi skatīties, kā tie atbilst vārda „tiesiskums” saturam, nāksies konstatēt, ka – neatbilst gan. Zem šī vārda tiek pabāzts apakšā viss, tāpat kā zem tepiķīša pie ārdurvīm kāds saslauka apkārt esošas smiltis un citus gružus.
Labi, varbūt rakstīja steigā un kaut ko vajadzēja sarakstīt. Tamdēļ būtiskākais jautājums – kas tad mums nodrošinās to saucamo bezkompromisa tiesiskumu? Uhh, Jaunā konservatīvā partija tās priekšsēdētāja Jāņa Bordāna personā. Jāatzīmē, jurists, zvērināts advokāts. Izklausās ļoti pieklājīgi un daudzsološi.
Ko tad šī partija tiesiskuma jomā ir solījusi? Paskatām 4000 zīmju programmu. WOW, faktiski neko. Nav pārāk daudz, jānocitē: „Spēcīga Nacionālās drošības biroja izveide, apvienojot KNAB, SAB un DP, kas valstī apkaros korupciju un rūpēsies par valsts drošību. Maksātnespējas administratoru darbs – tiešā valsts pakļautībā. Efektīvas tiesu sistēmas izveide. Tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu. Specializēta tiesa komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai.3” Partijas rakstīto neiztirzāšu, katram savs, bet kaut kā solītais bezkompromisa tiesiskums nekur neparādās.
Te nelielai atkāpei tikai atgādināšu, ka iepriekšējās vēlēšanās Jaunās konservatīvās partijas 2014.gada programmā par tiesiskumu bija minēts: „Tiesiskums mūsu izpratnē nozīmē to, ka, piemērojot likumus, nevar vadīties vien pēc likuma burta – ir jāatceras par likuma garu. Korupcija tiesiskā valstī ir nepieņemama, un tā tiek novērsta un apkarota ar tiesiskām metodēm. Latvijā, līdzīgi kā citās postpadomju valstīs, demokrātija daudzu pilsoņu politiskajā kultūrā vēl nav kļuvusi par pašsaprotamu vērtību. Tiesiskuma trūkuma apstākļos demokrātiska valsts iegūst autoritāras valsts pazīmes, kad tautas vara faktiski koncentrējas dažādu grupējumu rokās.4”
Nez, kaut kā šajā programmā minētais šķiet loģiskāks un saprotamāks, bet ne velti mēdz teikt, ka, paliekot vecākam, paliec arī… Kaut arī – replikai – likuma burtu veido atbilstoši likuma garam. Nevar būt burts citādāks nekā tā gars.
Vienu brīdi jau šķita, nu, jā, ir parādījies bezkompromisa tiesiskums, partija iepriekšējās programmās ir parādījusi, ka tai ir kaut kāda nojēga, ko nozīmē tiesiskums, turklāt, atskatoties pagātnē, Bordāna kungs ir bijis kā Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, tā arī tieslietu ministrs. Tātad drēbi zina un nevajag no jauna mācīties ministrijas nolikuma pirmo punktu: „Tieslietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kā arī citās šajos noteikumos minētajās valsts politikas jomās.5”
Loģiski, ka ministrs realizē viņas partijas politiku attiecīgajā nozarē. J.Bordāns kā tieslietu ministrs tika apstiprināts kopā ar K.Kariņa valdību 23.janvārī. Aleluja, beidzot pie stūres būs nozares pārstāvis. BET 25.janvārī J.Bordāns nosūta ārvalstu vēstniecībām interesantu vēstījumu, kura precīzais saturs joprojām tiek slēpts.
"Es uzskatīju par vajadzīgu izskaidrot ārvalstu vēstniecībām, kurām varbūt nav skaidrs par to, kas valsī šobrīd notiek - Saeimā faktiski tiek prasīta augstas amatpersonas izdošana [kriminālvajāšanai]. Ka politiķi tam iebilst, ka citi sauc ielās tautu. Atsevišķas personas arī mēģina to pasniegt tā, ka kāds cenšas eskalēt situāciju valstī. Lai noņemtu bažas par tiesiskuma situāciju Latvijā, nosūtījām savu skaidrojošo vēstuli. Tas ir pilnīgi nepieciešams papildu apstāklis JKP darbam Saeimā," stāstīja Bordāns.
Vēstulēs ārvalstu vēstniecībām skaidrota JKP nostāja, ka Jurim Jurašam celtās apsūdzības ir politiski motivētas un sakņojas piecus gadus senos notikumos. "Arī "Amnesty International" [otrdien] paziņoja, ka korupcijas indekss Latvijā ir nemainīgs. JKP politika vienmēr balstījusies tajā, ka situācijai ir jāmainās. To var mainīt tikai, ja ir aktīva sabiedrības iesaiste, ieskaitot noteiktos protestus. Mēs šo situāciju vienkārši izskaidrojām vēstniecībām," teica Bordāns.6
Uzzinot iepriekš minēto, biju kā ar aukstu dušu apliets, – tieslietu ministrs sūdzas ārvalstu vēstniecībām par tiesiskumu! Tas nekas, ka pēc tam to pasniedz kā attiecīgās partijas viedokli, bet to pauda tieslietu ministrs. Sanāk, ka tieslietu ministrs pats pasaka, ka viņš nespēj to tiesiskumu nodrošināt un tamdēļ par to jāinformē ārvalstu vēstniecības, vai arī – tiek parādīts, ka paši to tiesiskumu esam tā nodrāzuši, ka vairs nespējam un tamdēļ tas jādod nedaudz arī citām valstīm.
Ne velti vēlāk jau parādās, A.Roņa raksts, kurā teikts: „Nopietni runājot, es Bordāna kungam un visai nule apstiprinātajai valdībai ieteiktu pēc būtības runāt ar ASV valdību par FIB reģionālā apmācības centra izveidi Latvijā.7”
Nekas jau nav pret FIB profesionalitāti, bet kopumā izskatās, ka vārds „tiesiskums” jau tik daudz pašu politiķu drāzts, ka neko jaunu izdomāt nevar, tamdēļ jādod uzpucēšanai ārvalstu partneriem. Tik nez, viņi tik tiešām domā, ka visa sabiedrība ir tik dumja un uzķeras uz skaistiem jēdzieniem, solījumiem un nespēj vairs saskatīt patiesību!? Nāksies apbēdināt. Spējam.
1 Administratīvā procesa likuma komentāri A un B daļa, autoru kolektīvs J.Briedes zinātniskajā redakcijā, TNA, 2013, 144.lpp
2 https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf
3 https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=iMR5h0uNG%2BaFdl%2Fs25ONAw%3D%3D
4 https://konservativie.lv/2014/05/17/jaunas-konservativas-partijas-programma/
5 https://likumi.lv/ta/id/292913-tieslietu-ministrijas-nolikums
6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bordans-vestniecibam-saistiba-ar-jurasa-lietu-skaidrojis-tiesiskuma-situaciju-latvija.a307716/
7 https://www.delfi.lv/news/versijas/aivis-ronis-mums-vajag-fib.d?id=50795119
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
