Iesaki rakstu: 
Jau pagājuši 25 gadi, kopš atjaunojām neatkarību. Tomēr daudzi ir bijuši tik lieli okupantu pakalpiņi, ka baidās, vai vel kas nav palicis izzagtajos VDK maisos. Tie balso pret, lai citi neuzzinātu viņu netīro dvēseli. Tā Latvija paliek kā vienīgā valsts ES, kas glorificē savas tautas slepkavas - VDK. Arī izpētes vadītājs Kārlis Kangeris paziņoja, ka VDK ir tūlīt jāatmasko.
Arī es griezos pie Saeimas ar atkārtotu lūgumu izskatīt tūlītēju VDK atmaskošanu.
Latvija ir vienīgā valsts ES kas glorificē nacistu-komunistu noziedzniekus pret cilvēci un savas tautas holokosta slepkavas - VDK. Vācijā un citās ES valstīs visi nacistu noziedznieki, gestapo, SD, SS ir tiesāti, bet Latvijā komunistu bendes VDK ir privileģēti un miljonāru statusā.
Vai tiešām balsojot nav ne mazākās sirdsapziņas un cieņas pret tiem simtiem tūkstošu latviešu - VDK nošautiem, cietumos nobendētiem, nāvē vergu nometnēs izsūtītiem, kuru lūpas nāves stundā piesauca māti Latviju?
Vai tiešām balsojot nav kripatiņas sirdsapziņas un cieņas pret tiesātiem brīvības cīnītājiem, Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, politiski represētiem, kuri bija bākuguns neatkarības atjaunošanā. Vai tiešām balsojot prioritāte ir bailes par sevi un tuvāko kalpību okupantiem?
No VDK benžu privileģēšanas ir jācieš mums, brīvības cīnītājiem un politiski represētajiem, jo mums nav pat vienādas tiesības ar mūsu nagu maucējiem un latvju tautas holokosta slepkavām no VDK.
25 gadus kopā ar sievu nesekmīgi cenšamies piekļūt mūsu VDK spīdzināšanas lietām un atmaskot VDK spiegus, kas gadu desmitiem mūs izspiegoja un nodeva. Jo mēs, nīstie brīvības cīnītāji, nedrīkstam uzzināt privileģētos noziedzniekus pret cilvēci VDK.
Vēlreiz lūdzu Saeimu tūlīt uzsākt noziedznieku pret cilvēci un latvju tautas holokosta benžu VDK atmaskošanu un publicēšanu, lai bez naida iestātos taisnības stunda.
Netaisnība nevar valdīt 25 gadus vai mūžīgi pret tādiem, kas citās valstīs ir nevis nīsti, bet celti goda vietā. Valstij, kas neciena savu vēsturi un varoņus, nav nākotnes. Pietiek ņirgāties par brīvības cīnītājiem.
Negatīva lēmuma gadījumā mēneša laikā sagatavošu iesniegumus Eiropas cilvēktiesību iestādēm, ANO cilvēktiesību komisijai par nacistu-komunistu genocīda un noziegumiem pret cilvēci slepkavu 0 VDK glorificēšanu Latvijā.
Ar lielu kaunu, negodu visas pasaules priekšā un starptautisku spiedienu Latvija būs spiesta savas tautas slepkavas VDK atmaskot. VDK nav miermīlīga dzīvnieku aizsardzības biedrība, bet latvju tautas slepkavas, kuru rokas ir aptraipītas ar simtiem tūkstošiem latviešu asiņu.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
