Normāls biznesa darījums? Tiesnesim Latkovskim tā vis nešķiet: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK08.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com, - arī turpmāk to darīsim regulāri reizi nedēļā.
Fiziskajai personai, Uzbekistānas pilsonim, bija atvērts norēķinu konts Latvijas kredītiestādē, un šajā kontā atradās minētajai personai piederošie naudas līdzekļi vairāk nekā 4 miljonu euro apmērā. Valsts policijas amatpersona 2020. gada februārī uz Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojuma pamata saistībā ar aizdomām, ka attiecīgās fiziskās personas bankas konts ticis izmantots iespējamai naudas līdzekļu legalizācijas īstenošanai un ārvalstu amatpersonu kukuļošanai, lemj bankas kontā esošos naudas līdzekļus arestēt, bet jautājums par arestēto naudas līdzekļu konfiskāciju tiek nodots izskatīšanai tiesā.
Tiesas lēmumā tiek detalizēti aprakstīti bankas kontā saņemtās naudas izcelsmes apstākļi. Proti, Uzbekistānas un Dienvidkorejas kopuzņēmums savam sadarbības partnerim (ģenerāluzņēmējam) pasūtīja visai ievērojami liela objekta būvniecību 34 miljonu ASV dolāru vērtībā. Šis darījums it kā nevienam nešķiet nedz aizdomīgs, nedz noziedzīgs. Mūsu valsts tiesību aizsardzības iestādēm nesaprotamu iemeslu dēļ “aizdomīgs” šķiet darījums starp vienu komersantu (ģenerāluzņēmēju) un citu komersantu (apakšuzņēmēju), kura ietvaros ģenerāluzņēmējs ir maksājis naudu savam apakšuzņēmējam. Un vēl aizdomīgāks viņiem šķiet darījums starp apakšuzņēmēju un fizisko personu, kura ietvaros apakšuzņēmējs pārskaitīja fiziskajai personai aizdevumu.
Un, kas ir svarīgi – fiziskā persona bija tieši saistīta (bija patiesais labuma guvējs) gan ģenerāluzņēmēja, gan apakšuzņēmēja uzņēmumos. Tātad juridiskā persona, kura īsteno īpaši liela apmēra komercdarbību vismaz 34 miljonu apmērā, savu pilnīgi godīgi nopelnīto naudu ieskaita sev radniecīga uzņēmuma bankas kontā, no kura šī nauda secīgi tiek aizdota uzņēmuma faktiskajam īpašniekam. Un kas šajā situācijā ir aizdomīgs, neparasts vai noziedzīgs?
Tiesa, izskatot Valsts policijas pieteikumu šajā lietā, secināja, ka fiziskās personas bankas kontā esošajai naudai “visticamāk ir noziedzīga izcelsme”, tāpēc arī šie daži miljoni uz tiesas lēmuma pamata tika novirzīti Latvijas valsts budžeta caurumu lāpīšanai.
Cilvēkam, kurš nav ieguvis atbilstošu darba pieredzi nedz Finanšu izlūkošanas dienestā, nedz Valsts policijā vai tiesā, laikam ir grūti saprast, kāds sakars iespējamai naudas atmazgāšanai un iespējamai valsts amatpersonu kukuļošanai ir ar darījumiem, kuri vispār nav saistīti ar publiskajiem iepirkumiem, valsts pasūtījumiem un valsts amatpersonām adresētiem maksājumiem vai skaidrās naudas operācijām. Lai to saprastu, laikam ir vajadzīga īpaša kompetence un zināšanas, bez kurām šis gadījums no malas izskatās pēc elementāra valsts īstenota reketa.
Lietas Nr. 16870000220
Tiesnesis: Aivars Latkovskis
Izmeklētājs: Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Otrās pārvaldes Pirmās nodaļas galvenais inspektors Aivis Skrupskis
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
