Nosacītu sodu par piecgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu prasījusi prokurore Aivija Kārkliņa
PIETIEK08.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Plašu sabiedrisko rezonansi izsaukušo divu gadu cietumsodu nosacīti par piecgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu Tukuma rajona tiesa 30. aprīlī piespriedusi, jo tieši šādu - nosacītu sodu, ļaujot apsūdzētajam palikt brīvībā, prasījusi piespriest prokurore Aivija Kārkliņa.
Saskaņā ar prokuratūras iepriekš sniegto informāciju apsūdzētais - 1984.gadā dzimis vīrietis izmantojis to, ka kaimiņos pie vecmāmiņas ciemojās piecgadīga meitene.
Izmantojot meitenes nespēju izprast notiekošo un nespēju pretoties, viņš apmierinājis savas dzimumtieksmes pretdabiskā veidā un veicis ar viņu netiklas darbības (nejaukt ar izvarošanu!).
Šādi apsūdzētais ar meiteni ir izrīkojies vairākas reizes, tā saskaņā ar celto apsūdzību atstājot sekas viņas psihiskajai veselībai. Turklāt varmāka izteicis meitenei draudus, kā arī pieprasījis par viņa rīcību nevienam nestāstīt.
Krimināllikums par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Šajā gadījumā Tukuma rajona tiesas tiesnese Rita Bruce varmākam 30. aprīlī piespriedusi divu gadu cietumsodu nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem apsūdzētajam. Tāpat vīrietim vajadzēs konsultācijas pie sertificēta ārsta, viņam arī aizliegts tuvoties cietušajai un apmeklēt vietas, kur viņa uzturas, taču visādi citādi viņš būs brīvs savā rīcībā.
Tukuma rajona tiesā Pietiek noskaidroja, ka tik salīdzinoši maiga soda piespriešana nav bijusi tiesas iniciatīva, - tieši šādu sodu arī prasījusi piespriest apsūdzības uzturētāja, prokurore Aivija Kārkliņa.
Savukārt pašas Kārkliņas paustais viedoklis Pietiek ceturtdien bija - šai lietai nevajagot pievērst uzmanību, šis sods esot adekvāts, un nevajagot par lietu, nezinot tās būtību.
„Nevar visas lietas mērīt ar vienu mērauklu,” sacīja prokurore, atbildot uz jautājumu, vai tiesa, ka vīrietis, kurš ar piecgadīgo meiteni apmierināja savas dzimumtieksmes pretdabiskā veidā un veica netiklas darbības, turpmāk varēs brīvi pārvietoties.
Prokurore uzskatot, ka nevar spriest par lietu, nezinot to pilnībā un tās apstākļus, turklāt, ja „cilvēkam ir garīga rakstura traucējumi”.
Pēc tam gan Kārkliņa norādīja, ka gadījumā, ja publiski tiks izpausts, ka apsūdzētajam ir garīga rakstura traucējumi, par to izpaudēju var saukt pie atbildības par sensitīvas informācijas izpaušanu.
Uz jautājumu, vai viņa uzņemas atbildību, ka šis vīrietis neapdraud citus bērnus, prokurore Kārkliņa Pietiek neatbildēja, paziņojot, ka viņai zvana otrs telefons un viņa nevar runāt.
Saskaņā ar Tukuma rajona prokuratūras prokurores Kārkliņas amatpersonas deklarāciju par 2012. gadu viņa nav precējusies, bet viņai ir dēls.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
